15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis Apvienotais saraksts. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskajiem datiem, kad saskaitīti 99,4 % balsu, parlamentā iekļuvuši seši saraksti. Augustā LRMA uzdeva divpadsmit jautājumus par nozares ekonomiku visiem spēkiem, kas startēja šajās vēlēšanās. Atbildēja seši. Četri no tiem tagad ir Saeimā, un kopā tiem pieder 75 mandāti no simt.
Tas nozīmē, ka trim ceturtdaļām jaunā parlamenta nav jāsāk no nulles. Viņi par šiem jautājumiem jau ir rakstījuši — rakstiski, savā vārdā un publiski. Tieši tāpēc šis raksts ir sarunas sākums, nevis vēlēšanu komentārs.
Vispirms mūsu pašu kļūda
Sērijas septītajā rakstā 18. septembrī mēs rakstījām, ka atbildējuši ir pieci. Tā nebija taisnība. Partijas Progresīvie atbilde bija pienākusi divas dienas agrāk — 16. septembrī plkst. 12:30, no partijas preses sekretāra Toma Zariņa, ar atvainošanos par nokavējumu. Mēs to neiekļāvām un atsevišķu rakstu par to nepublicējām.
Kļūda ir mūsu, un tā nav maza: Progresīvie ir Saeimā ar deviņiem mandātiem, un viņu atbilde ir viena no apjomīgākajām, kādas saņēmām. Labojam to šeit, nevis klusi. Prasīt precizitāti no citiem var tikai tas, kurš savu neprecizitāti izlabo pats. Atsevišķu rakstu par šo atbildi vairs netaisīsim — sērija bija priekšvēlēšanu sērija, un vēlēšanas ir aiz muguras. Tāpēc galveno no Progresīvo atbildes nosaucam šeit, šajā rakstā.
Kurš ir Saeimā un kurš mums atbildēja
| Saraksts | % | Mandāti | Atbilde LRMA |
|---|---|---|---|
| Apvienotais saraksts | 35,30 | 42 | Jā — 10.09. analīze |
| Latvija pirmajā vietā | 13,10 | 17 | Jā — 07.09. analīze |
| Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši | 11,73 | 15 | Nē |
| Nacionālā apvienība | 8,91 | 10 | Nē |
| Progresīvie | 7,81 | 9 | Jā, 16.09. |
| Jaunā Vienotība | 6,34 | 7 | Jā, ar nokavēšanos — 18.09. analīze |
Vēl divi spēki mums atbildēja, bet Saeimā netika: „Mēs mainām noteikumus” (3,43 %) un „Austošā Saule Latvijai” (1,33 %). Zaļo un Zemnieku savienība ar 4,41 % pirmo reizi savā pastāvēšanas laikā palika ārpus parlamenta. Vēlētāju aktivitāte bija 51,81 %.
Jaunajā Saeimā neatbildējuši ir divi saraksti — Suverēnā vara un Nacionālā apvienība —, kopā 25 mandāti. Ar viņiem saruna sāksies no pirmā teikuma.
Kur viņu atbildes sakrita ar LRMA nostāju
Vērtējot atbildes septembrī, mēs konstatējām to, ko negaidījām: spēki ar pilnīgi atšķirīgu ideoloģiju sakrita piecos punktos no divpadsmit. Pēc Jaunās Vienotības un Progresīvo atbildēm šie pieci punkti ir visās sešās.
- Kultūras ekonomikas dati. Regulāra un neatkarīga nozares ekonomiskās ietekmes izpēte, profesionālo populāro mūziku izdalot atsevišķi.
- Eksports nav tikai Kultūras ministrijas lieta. Vajadzīga sadarbība ar Ekonomikas ministriju un LIAA, un eksporta finansējums jāsaista ar izmērāmiem rezultātiem.
- Pašvaldību bezmaksas pasākumi kropļo tirgu. To atzina visi atbildētāji. Vairāki lietoja tiešu terminu — godīga konkurence, konkurences neitralitāte.
- Kultūras ministrijas un deleģējumu izvērtējums. Ilgstoši deleģējumi periodiski jāpārskata, un deleģētajai funkcijai jāseko finansējumam.
- VKKF. Sistēma izvērtējama, bet mērķis nedrīkst būt VKKF vājināšana vai politiskās kontroles palielināšana.
Šie pieci punkti vairs nav nozares vēlme. Tie ir starppartiju kopsaucējs, un turpmāk mēs uz tiem atsauksimies nevis kā uz LRMA prasību, bet kā uz to, ko partijas ir apsolījušas pašas.
Četri teikumi, ko mēs paturam
No katras atbildes ir pa vienai vietai, kur politiskais spēks uzrakstīja to, ko nozare atkārto gadiem. Visi četri autori tagad ir Saeimā.
Publiskais finansējums nedrīkst veicināt profesionālu pakalpojumu bezatlīdzības izmantošanu vai izspiest privātos pasākumu rīkotājus.
Apvienotais saraksts, atbilde LRMA
Ikviens, kurš Latvijā ir spēlējis, skaņojis vai gaismojis, zina, par ko ir runa. Apvienotais saraksts turklāt vienīgais nosauca instrumentu, kas nozarei vajadzīgs jau šodien — daudzgadu, prognozējamu kapacitātes finansējuma modeli ar skaidriem kritērijiem, kas nenomaina projektu konkursus.
Latvijas problēma daudzos gadījumos nav mākslinieciskās kvalitātes trūkums, bet nepietiekama profesionālā infrastruktūra, menedžments, starptautiskie kontakti un iespējas konsekventi strādāt ārvalstu tirgos.
„Latvija pirmajā vietā”, atbilde LRMA
Šo nozare saka jau desmit gadus. Mums netrūkst labu grupu — mums trūkst menedžeru, aģentu, izdevēju, naudas turnejai un cilvēku, kuri prot pacelt telefonu ārzemēs.
Latvijā radīta rokmūzika pēdējos gados ir kļuvusi kvalitatīvāka, profesionālāka un arī ekonomiski nozīmīgāka, un tas ir pietiekams iemesls, lai tā beidzot iegūtu savu vietu kultūrpolitikā.
Progresīvie, atbilde LRMA
Šī ir vienīgā atbilde, kurā rokmūzika ir nosaukta vārdā un kurā teikts, ka tai pienākas vieta kultūrpolitikā. Tajā pašā tekstā pieminēti arī Skyforger un Laika Suns, un atzīts, ka žanru robežas starp roku, poproku un metālu mūsdienās ir izplūdušas. Līdz šim politiskos dokumentos ar vārdu „mūzika” parasti saprata akadēmisko mūziku.
Nozares pārstāvjiem jābūt saprotamām iespējām iesaistīties, saņemt informāciju un izmantot valsts atbalstītos pakalpojumus neatkarīgi no pārstāvētā mūzikas žanra.
Jaunā Vienotība, atbilde LRMA
Tas ir jautājums, ko profesionālās organizācijas Latvijā uzdod jau gadiem, parasti bez atbildes: kad valsts kādam deleģē pārstāvēt nozari, kurš pārbauda, vai pārstāvētā nozare tiešām ir visa nozare? Jaunā Vienotība bija arī vienīgā, kas eksportā nosauca konkrētas vietas — ESNS, Reeperbahn, The Great Escape, Tallinn Music Week, WOMEX un jazzahead! —, pievienoja ķēdei Ārlietu ministriju un kā vienīgā pieminēja mēģinājumu telpas, ierakstu studijas un neatkarīgās dzīvās mūzikas norises vietas.
Progresīvo atbilde ir vienīgā ar eksporta skaitli
Tā kā atsevišķa raksta par šo atbildi nebūs, galvenais no tās ir šeit.
- Eksporta mērķis ar skaitli un termiņu. Trīs gadu eksperimentāls finansēšanas modelis nozares organizācijām ar KPI — eksporta ieņēmumi, ārvalstu koncertu skaits, starptautiskie līgumi, auditorijas pieaugums — un mērķis trīs gados palielināt kultūras un radošā sektora starptautiskos ieņēmumus vismaz par 40 %.
- Nozare, kas pazūd statistikā. Vienīgā atbilde, kas nosauc cēloni: NACE kodi un uzņēmumu pašidentifikācija neatspoguļo reālo darbību. Risinājums — sakārtot NACE piemērošanu un izveidot kultūras un radošo industriju satelītkontu.
- Straumēšanas platformu nodeva arī mūzikā. Vienīgā atbilde, kurā teikts, ka jāizvērtē Spotify un citu lielo platformu nodeva vai cits ieguldījuma mehānisms Latvijā radīta satura attīstībai. Audiovizuālajā jomā šāds mehānisms Latvijā jau ir ceļā.
- Radio kvotas ar grafiku. Vienīgā atbilde, kurā nosaukts viss modelis — vismaz 10 % no 2028. gada, 20 % no 2029. gada un 30 % no 2030. gada.
- Nozare kā ekonomika. Nosaukti uzņēmumi un notikumi, nevis abstrakcijas: Erica Synths, Gamechanger Audio, Riga Music Week ar profesionāļiem no 38 valstīm un 60 koncertiem pirmajā gadā.
Un tur, kur mēs nepiekrītam: 10–20–30 % ir tieši tas modelis, ko jau piedāvā valdība. LRMA prasība ir 40 % līdz 2030. gadam un pirmais slieksnis ātrāk nekā 2028. gadā. Iespēja noteikt 30 % bija pirms desmit gadiem, un tā netika izmantota. Nokavējumu neizlabo ar to pašu skaitli.
Ar ko sarunu sākam
Jaunā Saeima sanāk 3. novembrī. Uz tās galda jau guļ divas mūzikas lietas, kas iepriekšējā sasaukumā palika nepabeigtas: straumēšanas platformu nodeva kino nozarei un Latvijā radītas mūzikas minimālais īpatsvars radio ēterā. Saruna sākas nevis ar iepazīšanos, bet ar diviem konkrētiem dokumentiem.
Pirmie trīs punkti, ar ko ejam pie visiem četriem atbildētājiem, ir tie, kurus viņi ir uzrakstījuši paši:
- Publicēts uzraudzības ziņojums par Populārās mūzikas stratēģiju 2024.–2027. gadam, pirms tiek rakstīta nākamā. Ja nav izpildīts nekas, tā ir vissvarīgākā informācija, kāda jaunajam dokumentam var būt.
- Ikgadējs publisks kultūras ekonomikas pārskats, kurā profesionālā populārā mūzika izdalīta atsevišķi. Ar datumu un atbildīgo iestādi, nevis ar nodomu.
- Mūzikas eksporta programma ar budžeta sadaļu — Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas un LIAA līdzdalību. Koordinācijas mehānisms bez naudas ir sanāksmju grafiks.
Pilns astoņu punktu saraksts, pēc kura mērīsim, ir septembra kopsavilkuma rakstā, un tas nav mainījies. Nav mainījies arī solījums: katru gadu publicēsim vienu tabulu — kas ko solīja un kas no tā izdarīts.
Un mums ir ko rādīt
Saruna ar valsti par eksportu izklausās pēc dokumentiem, bet tās pamatā ir vienkārša lieta: vai ir, ko vest ārā. Ir. Un aug nākamā paaudze.
26. septembrī Jelgavas Pasta salā aizvadīts pirmais rokfestivāls „Rocktagons 26”, kura kodols nebija lielā skatuve, bet jauno grupu konkurss. Bērnu un jauniešu grupu konkursā uzvarēja „Žigulis”, jauno rokgrupu konkursā — „Atelpa”, kas aizveda arī balvu par labāko oriģināldziesmu. Vērtēja mūziķi, kuri paši regulāri stāv uz Latvijas skatuvēm. Daudziem dalībniekiem tā bija pirmā reize uz īstas festivāla skatuves, un pēc organizatoru datiem publikā bija arī motobraucēji no vairāk nekā trīs tūkstošu motociklu parādes brauciena, kas finišēja turpat.
Tieši tur sākas katra grupa — nevis koncertzālē, bet noīrētā mēģinājumu telpā un konkursā, kur pirmo reizi klausās kāds, kas nav klasesbiedrs. Ja valsts grib eksportu, tai jāsaprot, ka eksportējamais aug tieši šādās vietās un ka šīs vietas kādam ir jāuztur.
Latvijā ir aptuveni 350 grupu un vairāk nekā 2500 dziesmu. Tā nav statistikas kļūda, un tā nav arī pasākuma fons. Tā ir nozare, kas rada apgrozījumu, darba vietas, nodokļus un eksportu — un tā ir arī vēlētāju kopa.
Seši politiskie spēki mums rakstīja, ko domā. Četri no tiem tagad ir Saeimā. Sarunu turpinām ar visiem, arī ar tiem, kas klusēja — bet ar šiem četriem mums jau ir, ko citēt.
Interešu atklāšana: LRMA ir saistīta ar „Rocktagons 26” organizatoriem.
Avoti
- Centrālā vēlēšanu komisija, provizoriskie 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti, 99,4 % saskaitīto balsu, dati atjaunoti 04.10.2026. plkst. 10:20 (LSM vēlēšanu rezultātu lapa)
- LRMA vēstule politiskajiem spēkiem ar divpadsmit jautājumiem, 25.08.2026., un saņemtās atbildes
- Partijas Progresīvie atbilde, 16.09.2026., preses sekretārs Toms Zariņš
- LRMA rakstu sērija par partiju atbildēm, 06.09.–18.09.2026.
- „Rocktagons 26” organizatoru preses relīze, 30.09.2026.
