VIEDOKLIS · Autors: Uģis Higo

Klimata un enerģētikas ministrija savās rezervēs „atradusi” 50 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no tās šī gada budžeta. Divdesmit miljoni no tiem aizies sportam, kultūrai netiek neviens eiro, bet Jelgavā pie bijušās bīstamo atkritumu izgāztuves „Kosmoss” ūdens akās joprojām smird pēc ķīmijas.

Ministrija, ko neviens īsti neprasīja

Klimata un enerģētikas ministriju izveidoja Krišjāņa Kariņa otrā valdība, un Ministru kabineta rīkojums par to datēts ar 2022. gada 23. decembri. Pārliecinošu skaidrojumu, kāpēc valstij, kurai jau bija gan Ekonomikas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, vajadzīga vēl viena, sabiedrība tā arī nesaņēma. Toties dzirdējām, ka bez jaunas ministrijas Eiropa mūs nesapratīs. Nauda tai atradās ātri, kaut daudzām patiešām vajadzīgām lietām, kā parasti, tās pietrūka. Vispirms mums bija ministrs un tikai pēc tam ministrija: jaunais vadītājs meklēja telpas, remontēja, pirka mēbeles un tehniku un komplektēja ierēdņu štatus. Pa šiem gadiem ministriju vadījuši jau trīs ministri.

Opozīcija toreiz bija pret, un kuluāros skaļi jautāja, kāda vispār ir šīs iestādes jēga. Vēl pērn, kad Saeima apsprieda 2026. gada budžetu, „Apvienotais saraksts” piedāvāja ministriju likvidēt. Pieredze gan rāda, ka šādas runas mēdz apklust brīdī, kad partija pati tiek pie varas un ministra krēslā apsēžas savējais.

Bet šis stāsts nav par to, vai ministrija vajadzīga. Tas ir par naudu.

„Gājām cauri naudām”

LTV raidījums „De facto” 15. novembrī pastāstīja, ka ministrija savās rezervēs atradusi 50 miljonus eiro, kas ilgāku laiku bijuši palikuši „starp rindām”. Ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska skaidroja, ka, meklējot finansējumu, „mēs arī gājām cauri, kas ir tās naudas, kurām mums šobrīd pretī nav specifisku, šauru saistību vai specifisku uzdevumu, ar ko mēs varam palīdzēt kopējam budžetam”.

Gāja cauri naudām, un — voilà! — 50 miljoniem pretī nav neviena uzdevuma.

Nauda nav nokritusi no gaisa. Tā radās 2013. gadā, kad Latvija Eiropas Savienības Tiesā uzvarēja Eiropas Komisiju lietā par bezmaksas emisijas kvotu apjomu. Kvotas vēlāk pārdeva par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, un šie līdzekļi gadiem gulēja bez konkrēta mērķa. Tātad izcelsme ir zināma, summa ir zināma, un tomēr neviens tai neatrada pielietojumu, kamēr nepienāca brīdis, kad budžetā vajadzēja aizlāpīt caurumus.

Man kā ekonomistam un cilvēkam, kurš pats strādājis valsts iestādē un zina, kā tur notiek grāmatvedība, nav saprotams, kā nauda var „palikt starp rindām”. Man var stāstīt, ka valsts budžeta uzskaite ir sarežģīta, ka tā gadās, ka tas ir normāli. Nav normāli. Ja summa, kas līdzinās pusei gada budžeta, gadiem stāv bez uzdevuma un to pamana tikai tad, kad kāds sāk „iet cauri naudām”, tā nav sarežģīta uzskaite, bet nepārskatāma pārvaldība. Ministrijas kopējie izdevumi saskaņā ar 2026. gada budžeta likumu ir 104,6 miljoni eiro, un „atrastie” 50 miljoni ir gandrīz puse no tiem.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis gan saka, ka šo naudu nevar uzskatīt par Klimata ministrijas naudu, jo pārskatīšanas laikā tā jau nonākusi kopējā budžeta katlā. Labi. Bet, ja nauda nav ministrijas, kāpēc tieši ministrija to „atrada”? Un kāpēc tā trīspadsmit gadus atradās tur, kur neviens to neredzēja?

Kam tiks

Ministrijas sagatavotie grozījumi Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā paredz 50 miljonus sadalīt trīs daļās.

MērķisSummaPeriods
Mājokļa pabalsti apkures sezonā10 milj. eirovienreiz
Kompensācija par negūtajiem dabas resursu nodokļa ieņēmumiem no atkritumu poligoniem20 milj. eiro5 milj. eiro gadā četrus gadus
Sports: jaunais Sporta fonds16 milj. eiro4 milj. eiro gadā četrus gadus
Sports: atbalsts nozarei4 milj. eiro1 milj. eiro gadā četrus gadus

Desmit miljoni mājokļa pabalstiem. Interesanti, kā tos sadalīs un cik draudzīgi.

Divdesmit miljoni kompensēs no atkritumu poligoniem negūtos dabas resursu nodokļa ieņēmumus. Kas tie par negūtiem ieņēmumiem, un kas notiks pēc četriem gadiem, kad brīnumainā summa būs iztērēta? Kā šis kompensēšanas mehānisms darbosies? Kāpēc nevar visu summu uzreiz ielikt budžetā, kur tā faktiski jau atrodas, un četrus gadus šo nodokli vienkārši nekustināt, nevis pilināt pa pieciem miljoniem gadā?

Un vēl divdesmit miljoni sportam. Sportu pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija, bet izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone „De facto” nespēja pateikt, kas ir likumprojekta anotācijā minētās reģionālās sporta būves. Tātad skaidrs, ka ministrija vēl nezina, kur šo naudu likt. Varbūt sarīkot starpplanētu bridža čempionātu?

Vides organizācijas iebilst. Biedrības „Zaļā brīvība” klimata politikas eksperte Linda Zuze norāda, ka naudu vajadzētu ieguldīt sociālajā klimata plānā, piemēram, mājokļu energoefektivitātē, jo Sociālā klimata fonds aizsniegs tikai nelielu daļu no tiem, kurus skar enerģētiskā nabadzība. Kāpēc klimata nauda aiziet sportam? Pagaidām vienīgā atbilde ir tā, ka to ieteica Finanšu ministrija.

Kāpēc sportam, nevis kultūrai

Kāpēc tieši sportam? Kāpēc ne medicīnai? Kāpēc ne kultūrai?

Kultūrvalsts plānā populārajai mūzikai atvēlēti 55 000 eiro gadā. Sportam no šīs naudas paredzēti pieci miljoni gadā, kas ir vairāk nekā deviņdesmit reižu vairāk. Nesaku, ka sportam nauda nav vajadzīga. Saku, ka gribu redzēt, kurš un ar kādiem argumentiem salīdzināja vajadzības un nolēma, ka „atrasto” naudu dalīs tieši tā.

Šeit jautājumi rodas ne tikai Finanšu ministrijai. Sportu pārrauga izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone, kultūru — kultūras ministrs Nauris Puntulis, un abi ir no Nacionālās apvienības. Vienai partijai vienā valdībā ir abas nozares, un „atrastā” nauda aiziet tikai vienai no tām. Vai kultūras ministrs kaut ar vārdu ir ieminējies, ka daļa no šiem 50 miljoniem pienāktos kultūrai? Publiski pieejamos avotos es tādu viņa izteikumu neatradu. Toties rudenī, valdībā spriežot par Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju algām, Puntulis piekrita finanšu ministram Kučinskim, ka vajadzīgā nauda jāmeklē galvenokārt pašas Kultūras ministrijas budžetā. Sportam meklē naudu citu ministriju rezervēs, kultūrai — savā kabatā.

Kultūrā arī ir būves, kurām tek jumti, un ir cilvēki, kuru algas gadiem atpaliek. 22. oktobrī Rīgas Kongresu namā trauksmi cēla Latvijas Nacionālās operas un baleta, Nacionālās bibliotēkas, Nacionālā mākslas muzeja, Nacionālā simfoniskā orķestra un Valmieras teātra vadītāji. Viņu skaitļi: vidējā bruto alga kultūras mantojuma iestādēs ir 1395 eiro, valsts sektorā kopumā 1926 eiro, plaisa pārsniedz 500 eiro mēnesī. Operas direktors Sandis Voldiņš atalgojuma plaisu ar pārējo valsts sektoru provizoriski lēsa ap 30 miljoniem eiro, bet 2027. gadā Kultūras ministrijai finansējumu atalgojumam plānots samazināt vēl par vairāk nekā 1,2 miljoniem. Tieši šie vadītāji aizveda kultūras ļaudis uz akciju „Kultūra (iz)dzīvo”, un ministrs bija klāt un pauda solidaritāti.

Tagad, kad uz galda pēkšņi parādījušies 50 miljoni, vai kaut viens no viņiem ir publiski prasījis ministram cīnīties par daļu no šīs naudas? Es tādu aicinājumu neatradu. Ja solidaritāte beidzas ar koncertu, tā ir dekorācija.

Kas ir sporta lobijs?

Joks par starpplanētu bridža čempionātu izrādās tuvāks dzīvei, nekā gribētos. Augustā LSM ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija izsludinājusi konkursu valsts līdzfinansējumam starptautisku čempionātu rīkošanai ar piecu dienu pieteikšanās termiņu. Starp pretendentiem bija bridža čempionāts, ko lolo Nacionālās apvienības vecbiedrs, Latvijas Bridža federācijas prezidents Imants Parādnieks, un tā finansējums kļuva aktuāls drīz pēc tam, kad par sportu atbildīgās ministres krēslā apsēdās viņa partijas biedre. Ministru prezidents Andris Kulbergs pēc tam pieprasīja ministrijai juridiski pamatot, kāpēc Bridža federācijai piešķirti 147 366,52 eiro, ja konkurss izsludināts 22. jūlijā, bet atbalstītie bridža čempionāti beidzās jau 15. jūlijā.

Es neapgalvoju, ka 20 miljoni aizies bridžam. Es jautāju, kas ir tie, kuri prot pieklauvēt pie pareizajām durvīm, un kāpēc kultūras durvis paliek ciet.

Pagaidām zināms tikai tas, ka grozījumus sagatavoja Klimata ministrija, Sporta fondam naudu ieteica Finanšu ministrija, bet galīgo lēmumu kopā ar budžeta paketi pieņems jaunā valdība. Tas ir īstais brīdis, lai pieprasītu rakstisku pamatojumu. Ja nauda ir „brīva”, uz to var pretendēt ikviena nozare, un sacensībai jābūt atklātai, nevis tādai, kur uzvar tas, kurš pirmais pieklauvēja pie Finanšu ministrijas durvīm. Par to, kā kultūras nozarē notiek cīņa par valsts naudu, LRMA rakstīja šomēnes.

Un tagad par „Kosmosu”

Ja ministrijai ir brīva nauda, kāpēc par to nekas nav teikts saistībā ar tās pašas padotības iestādes — Valsts vides dienesta — neveiksmīgo sanācijas projektu Jelgavā?

Bīstamos atkritumus pilsētas nomalē, izgāztuvē „Kosmoss”, sāka izgāzt 1950. gadā, vēlāk tur veda šķidros atkritumus no RAF, ādas pārstrādes rūpnīcas un citiem uzņēmumiem. 2010. gadā noslēdza līgumu par sanāciju, kas izmaksāja 5,5 miljonus latu, lielākoties no Eiropas Savienības fondiem. Rezultāts ir pretējs plānotajam. Kā 2024. gada decembrī ziņoja LSM, 2023. gada monitoringa dati rādīja piesārņojuma pieaugumu gandrīz visos bīstamo vielu rādītājos virszemes ūdenī, bet dažos urbumos gadu gaitā palielinājusies hroma, svina, kobalta un dzīvsudraba koncentrācija. Piesārņotā teritorija var aizņemt ap 24 hektāriem, bet iekapsulēti tika tikai 5–6. Iedzīvotāji, kuri dzīvo blakus, ūdeni ņem no akām, un dažās no tām tas, viņu vārdiem, ož „pēc ķīmijas kabineta noliktavas”.

Ministrijai par to ir informācija. Tomēr, lai labotu kļūdu un nodrošinātu cilvēkiem dzīvei piemērotus apstākļus, kustības nav redzams. Apkaimes iedzīvotājiem, kuriem šis jautājums ir ikdienas realitāte, atliek sarakstīties. Klimata ministrija atbild, ka atbildīgs ir Valsts vides dienests. Valsts vides dienests atbild, ka atbildīga ir ministrija. Cilvēki ir pa vidu šajā birokrātu futbolā, un dati par piesārņojumu ir jāizprasa vēstuli pēc vēstules.

Sabiedrībai šajā spēlē nav jābūt zaudētāju lomā. Ir jāpieprasa neatkarīga ekspertīze un finanšu revīzija šim Eiropas naudā īstenotajam projektam: vai darbi veikti atbilstoši plānam, kur radusies kļūda, kāpēc un kurš par to atbild. Varbūt tad kļūs arī saprotams, kāpēc 20 miljoni no klimata un vides naudas aiziet sportam, nevis paša resora kļūdu labošanai.

Kurš atbildēs?

Vai par to, ka gandrīz puse ministrijas gada budžeta gadiem gulēja „starp rindām”, kāds atbildēs? Vai būs kāds secinājums par uzskaiti, kurā šāda summa var gadiem palikt nepamanīta? Pagaidām izskatās, ka ministrijā ne tikai nemāk sanēt bīstamo atkritumu izgāztuves, bet arī maz ko saprot no budžeta iestāžu grāmatvedības.

Vai arī mums visu līdz galam nestāsta.

Autors ir ekonomists un Jelgavas apkaimes biedrības „Jelgavas Līnijas” valdes loceklis. Biedrība kopš 2024. gada pieprasa valstij novērst „Kosmosa” sanācijas sekas.

Rakstā paustais ir autora viedoklis.

Avoti