Valsts mūzikai tērē desmitiem miljonu eiro, taču gandrīz visa šī nauda nonāk akadēmiskajā sektorā. Cikla trešajā daļā analizējam Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu, populārās mūzikas stratēģiju un deleģēšanas līgumus – to, kas valstij ir uz papīra, un to, kas notiek praksē.

Šis raksts ir daļa no LRMA analītiskā cikla „Mūzika kā tautsaimniecība”, kurā salīdzinām citu Eiropas valstu pieredzi ar Latvijas situāciju un piedāvājam rīcības plānu neakadēmiskās mūzikas attīstībai.

Cikla iepriekšējās daļas: 1. Mūzika kā tautsaimniecība: ko Latvija var mācīties no Somijas, Francijas, Vācijas un Igaunijas; 2. Nozare, kuru neviens nemēra: ko mēs patiesībā zinām par Latvijas mūzikas ekonomiku.

Lielā aina

2025. gada valsts budžets Kultūras ministrijas atbildības jomās ir 246,8 miljoni eiro. Valsts kultūrkapitāla fonda programmai budžetā paredzēti ap 16–18 miljoniem eiro gadā, un daļa fonda ieņēmumu ir piesaistīta akcīzes nodoklim par alkoholu un tabaku, kā arī izložu nodoklim. VKKF direktora vietniece 2025. gadā atzina, ka pieejamā finansējuma ietvaros izdodas atbalstīt vien 26% no pieprasītā.

Kur nonāk mūzikas nauda

Pēdējie publiski pieejamie salīdzināmie dati par visu mūzikas finansējumu ir par 2021. gadu, un tos apkopoja pētījums CARD. Tā gada 21,2 miljoni eiro sadalījās šādi:

Saņēmējs2021. gadāDaļa
Valsts mūzikas kapitālsabiedrības (opera, orķestri, kori, „Latvijas Koncerti”, „Kremerata Baltica”)19,94 milj. €~94%
VKKF projektu konkursi un mērķprogrammas1,22 milj. €~6%
Deleģējuma līgumi mūzikas nozarē0,06 milj. €~0,3%
VKKF Neakadēmiskās mūzikas atbalsta mērķprogramma0 €0%

Neakadēmiskās mūzikas mērķprogrammā 2018. gadā bija ap 70 tūkstošiem eiro, 2019. un 2020. gadā – 50 tūkstoši, bet 2021. gadā tā netika finansēta vispār. Nesenāku sadalījumu vienkopus valsts nav publicējusi.

Populārās mūzikas mērķprogramma šodien

Kopš 2025. gada VKKF darbojas mērķprogramma „Populārās mūzikas atbalsts”. Tās apjoms abos gados ir vienāds, un pieprasījums to vairāk nekā divkārt pārsniedz:

GadsPieteiktiAtbalstītiPieprasītsPiešķirts
20252814229 789 €80 000 €
20262616220 018 €80 000 €

Salīdzinājumam: mērķprogrammā „Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” 2026. gadā piešķirti 180 000 eiro, bet profesionālu nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam 2026. gadam – 2,88 miljoni eiro 121 projektam. Visai Latvijas populārajai mūzikai paredzētā mērķprogramma ir mazāka par pusi no viena žanra programmas mūzikas teātrī.

Stratēģija, kurai nav budžeta

2024. gadā Kultūras ministrija apstiprināja pirmo populārās mūzikas stratēģiju 2024.–2027. gadam ar piecām prioritātēm: cilvēkresursi un infrastruktūra, konkurētspēja un eksports, uz darba tirgu orientēta izglītība, tiesiskā aizsardzība un datu vākšana. Tas bija nozīmīgs solis, jo pirmo reizi valsts līmenī atzīta populārās mūzikas nozare. Tomēr pats dokuments norāda, ka to izstrādājusi un apstiprinājusi neformāla darba grupa; tas nav valdības politikas plānošanas dokuments ar piesaistītu budžetu, un tā termiņš beidzas pēc nepilna gada.

Ko valsts deleģē nozarei

Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums ļauj Kultūras ministrijai deleģēt profesionālajām radošajām organizācijām ar kultūrpolitiku saistītus uzdevumus, taču daļu no tiem katrā radošajā jomā drīkst veikt tikai viena organizācija. Likums ir rakstīts radošās personas sociālajai aizsardzībai, nevis nozares ekonomikai – tajā nav definēta ne mūzikas industrija, ne eksports, ne koncertvietu infrastruktūra.

Populārās mūzikas eksports ir deleģēts. KM 2024. gada konkursā uzvarēja biedrība „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”. Jāpiebilst, ka šī biedrība nav profesionāla radošā organizācija un šo statusu iegūt nevar. Administratīvajiem izdevumiem tā drīkst izlietot līdz 25% no finansējuma. Tās uzdevumi ir industrijas kartēšana un informācijas vietne, konsultācijas un Latvijas pārstāvniecība eksporta pasākumos ārvalstīs. Iepriekšējā perioda (2021–2023) atskaitē rezultāti uzskaitīti kā aktivitātes, piemēram, vismaz divas informācijas vienības ārvalstu partneriem mēnesī. Ekonomiskais rezultāts – eksporta ienākumi, koncerti ārzemēs, līgumi – netiek mērīts. Precīzu deleģējuma summu pa gadiem publiskos avotos neizdevās atrast.

Regulējums kustībā: radio kvotas

Šobrīd aktīvākais regulējuma jautājums ir grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pakāpeniski noteikt minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio: 10% 2028. gadā, 20% 2029. gadā un 30% 2030. gadā. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atzinumā aicina kvotu attiecināt uz radio uzņēmumu grupām, nevis katru programmu atsevišķi, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norāda uz risku nišas stacijām, piemēram, rokam, kur Latvijā radītas mūzikas piedāvājums var nebūt pietiekams. LRMA vērtējumā pašreizējais piedāvājums ir tik pretrunīgs, ka, visticamāk, neradīs kopsaucēju un šādā redakcijā netiks pieņemts.

LRMA viedoklis: vienota likme visām stacijām nav pareizais risinājums. Pienākums jāattiecina uz raidorganizāciju grupu, un kvotai jānāk kopā ar ierakstu un promocijas atbalstu tiem žanriem, kuros Latvijā radītas mūzikas apjoms vēl ir mazs – citādi kvota rokmūzikai kļūs par slogu, nevis iespēju.

Nākamajā daļā: mūzikas eksports – kāpēc Igaunija to skaita ienākumos, bet Latvija semināros.

Avoti