Iepriekšējā rakstā mēs uzskaitījām, kurš uz LRMA jautājumiem atbildēja un kurš ne. Tagad ķeramies pie satura — ko atbildētāji patiesībā uzrakstīja.

Pāris vārdu par to, kā mēs vērtējam. Visi saņēma vienu un to pašu divpadsmit jautājumu sarakstu, tāpēc arī mērīsim ar vienu lineālu: vai atbild pēc būtības, vai saprot, kā nozare strādā, un vai pēc četriem gadiem varēs pārbaudīt, izdarīts vai nav. Partiju programmas mēs nevērtējam. Vērtējam atbildes.

Sākam ar “Latvija pirmajā vietā”.

Atbildi rakstīja mūziķis, un tas ir redzams

Dokumentu LPV vārdā parakstījis Deniss Paškevičs, 15. Saeimas deputāta kandidāts un Latvijā labi zināms mūziķis un pedagogs.

To ir vērts pateikt nevis kā komplimentu, bet tāpēc, ka tas atbildē ir redzams.

Runājot par mūzikas nozari, LPV neaprobežojas ar māksliniekiem. Atbildē uzskaitīti visi darba posmi, kas vajadzīgi, lai no dziesmas iznāktu koncerts ārzemēs: autors, mākslinieks, producents, ieraksts, izdevējs, menedžments, koncertu rīkošana, festivāli, tehniskie darbinieki un eksports.

Tas ir būtiski, jo politiķu runās ar vārdu “mūzika” visbiežāk saprot tikai to cilvēku, kurš stāv uz skatuves. Pārējie — tie, kas ieraksta, izdod, pārdod, ved, skaņo un gaismo, — no kultūrpolitikas parasti pazūd. Šajā atbildē viņi ir.

No cilvēka, kurš nozari pārzina, mēs arī prasīsim vairāk, nevis mazāk.

Vienīgā atbilde, kurā ir atbildēts uz katru jautājumu

LPV pārrakstīja katru mūsu jautājumu un zem tā uzrakstīja atbildi. Neviens jautājums nav izlaists un neviens nav apvienots ar kaimiņu, lai izvairītos no neērtākā.

Tas šķiet formalitāte, bet nav. Ja uz divpadsmit jautājumiem saņem divpadsmit atbildes, sarunu var turpināt. Ja saņem vienu vispārīgu tekstu, kurā puse jautājumu pazūd, sarunas nav — ir paziņojums presei.

Teikums, kuru mēs paturēsim

Atbildē ir teikums, kādu mēs no neviena negaidījām:

“Latvijas problēma daudzos gadījumos nav mākslinieciskās kvalitātes trūkums, bet nepietiekama profesionālā infrastruktūra, menedžments, starptautiskie kontakti un iespējas konsekventi strādāt ārvalstu tirgos.”

To pašu nozare atkārto jau desmit gadus. Mums netrūkst labu grupu. Mums trūkst menedžeru, aģentu, izdevēju, naudas turnejai un cilvēku, kuri prot pacelt telefonu ārzemēs. Līdz šim tas bija rakstīts nozares vēstulēs. Tagad tas ir uzrakstīts politiska spēka oficiālā dokumentā, un mēs to paturēsim.

Kur atbilde ir stipra

Par datiem. LPV atbalsta pastāvīgu kultūras ekonomikas monitoringu un uzskaita, kas tajā jāmēra — darba vietas, uzņēmumu un pašnodarbināto aktivitāte, nodokļi, eksports, autortiesību ieņēmumi, publiskais un privātais finansējums, biļešu tirgus, auditorijas. Un profesionālā mūzikas industrija tajā jāizdala atsevišķi. Tieši to LRMA prasa gadiem.

Par eksportu. Skaidri pateikts, ka tas nav tikai Kultūras ministrijas lieta un ka vajadzīga sistemātiska sadarbība ar Ekonomikas ministriju un LIAA. Uzskaitīti pat rādītāji, pēc kuriem to mērīt: ārvalstu koncerti un turnejas, līgumi ar izdevniecībām un koncertu aģentūrām, starptautiska izplatīšana, eksporta ieņēmumi un auditorijas pieaugums.

Par pašvaldību pasākumiem. Uz mūsu jautājumu LPV neatbild ar “kultūrai jābūt pieejamai” un punkts. Tā lieto ekonomikas terminu — konkurences neitralitāte — un atzīst, ka situācija, kurā par publisko naudu rīkots izklaides pasākums sistemātiski konkurē par to pašu auditoriju, tiem pašiem māksliniekiem un tiem pašiem datumiem ar privāto producentu, ir profesionāli izvērtējama.

Par VKKF. LPV atbalsta sistēmas izvērtēšanu, bet uzreiz novelk robežu: izvērtējuma mērķis nedrīkst būt politiskās kontroles palielināšana vai VKKF vājināšana, un politiskā vara nedrīkst aizstāt profesionālo mākslas ekspertīzi. Šo teikumu būs vērts atgādināt pēc vēlēšanām.

Par koncertzāli. LPV programmā ir multifunkcionāla akustiskā koncertzāle. Atbildē pateikts, ka tai jābūt profesionālai kultūras infrastruktūrai, nevis slēgtam valsts producentam, ar saprotamiem nomas nosacījumiem un pieejamu arī privātajam sektoram. Ja tā tiešām notiktu, ieguvējs būtu katrs producents Latvijā.

Un tagad neērtā daļa

Mūsu divpadsmitais jautājums bija par trim konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem līdz nākamās Saeimas pilnvaru beigām. LPV nosauc trīs: izveidota mūzikas eksporta sistēma, publicēts ikgadējs kultūras ekonomikas pārskats un veikts kultūras finansējuma un deleģēto funkciju izvērtējums.

Izveidots. Publicēts. Veikts.

Visi trīs ir procesi, nevis rezultāti. Nevienā nav skaitļa. Nav pateikts, cik Latvijas mūziķu turneju ārvalstīs valsts atbalstīs, cik eiro būs eksporta programmā, no kura gada un no kuras budžeta sadaļas.

Tas nav formāls iebildums. Tieši šajā vietā līdz šim ir apstājušies visi kultūras dokumenti. Populārās mūzikas stratēģija arī tika izstrādāta, un tagad, divus gadus vēlāk, mēs meklējam tās uzraudzības ziņojumu un neatrodam. Atskaite par to, ka esat uzrakstījuši atskaiti, nav rezultāts.

Divas lietas, kas atbildē pietrūkst

Pirmā ir nauda. Vārds “finansējums” tekstā parādās bieži, bet ne reizi ar summu, avotu vai gadu. Katrs “jā” ir bez cenas zīmes. Priekšvēlēšanu laikā tas ir saprotami, bet pēc vēlēšanām tieši tur solījumi mēdz apstāties.

Otrā ir radio. LPV atbildē nav neviena vārda par Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru ēterā.

Te jābūt godīgiem: mēs par radio kvotām tieši nejautājām, tāpēc formāli tā nav neatbildēšana. Bet šobrīd tas ir vienīgais mūzikas jautājums, kas reāli atrodas uz likumdevēja galda, un viens no četriem atbildētājiem to pieminēja pats, bez mūsu jautājuma. LPV to nedarīja. Pajautāsim atsevišķi.

Vieta, kur mēs nepiekrītam

Par profesionālo radošo organizāciju kapacitātes finansējumu LPV atbild: jā, bet tikai tur, kur organizācijai ir valsts noteiktas vai deleģētas funkcijas, un finansējums nedrīkst būt automātisks tikai par to, ka organizācija pastāv.

Ar pašu principu mēs piekrītam. LRMA jau ir teikusi, ka neko nepienākas par to vien, ka esi, un, ja saņem, tad ir jāatstrādā.

Bet te ir āķis. Funkcijas profesionālajām radošajām organizācijām jau šodien ir uzliktas ar likumu — tikai bez naudas to izpildei. Tāpēc atbilde uz jautājumu “vai finansēsiet” nevar būt “ja būs funkcijas”. Funkcijas ir. Jautājums ir par to, vai valsts maksās par savām pašas uzliktajām prasībām. Uz to atbildes nav.

Vērtējums

No četrām saņemtajām atbildēm šī ir vispilnīgākā un profesionāli visprecīzākā. Diagnoze ir pareiza, terminoloģija ir pareiza, attieksme ir pareiza.

Bet pagaidām tas ir teksts par to, kā vajadzētu domāt, nevis par to, kas tiks izdarīts. Trīs izmērāmie rezultāti ir trīs procesi, naudas nav, un vienīgais termiņš ir “līdz pilnvaru beigām”.

Mūsu vērtējums: labākā izpratne no visiem četriem un vājākās uzņemtās saistības.

Pēc vēlēšanām mēs šo dokumentu izņemsim no atvilktnes. Tur ir vairākas vietas, par kurām būs vērts pajautāt: jūs to rakstījāt — kur tas ir?

Nākamajā rakstā — “Mēs mainām noteikumus”. Atbilde, kas ir šai pretēja un kurā skaidri pateikts, ka industriju attīstības programmas vispār ir kļūda.

Skaļāk. Precīzāk. Un bez liekiem reveransiem.

Turpinājums sekos.