Ceturtā un pēdējā atbilde. Un vienīgā, kas nesākās ar dokumentu.

Kad 25. augustā LRMA izsūtīja jautājumus visiem politiskajiem spēkiem, Apvienotais Saraksts atsaucās gandrīz uzreiz — nevis ar vēstuli, bet ar priekšlikumu satikties un jautājumus pārrunāt. Tikšanās notika jau dažas dienas vēlāk. LRMA pārstāvji sēdēja pretī cilvēkiem, kuri šajā spēkā atbild par kultūras jomu, un jautājumus izgājām cauri klātienē. Rakstiskā atbilde sekoja pēc tam.

Neviens neko neapsolīja. Bet saruna notika, un tas jau ir vairāk, nekā izdarīja lielākā daļa.

Kas šajā atbildē ir vislabākais

Sāksim ar to, kas mūs patiešām pārsteidza.

Uz jautājumu par profesionālo radošo organizāciju kapacitātes finansējumu Apvienotais Saraksts atbild ar konkrētu modeli.

Valsts maksā par organizācijas pamatdarbību, ja tai ar likumu ir noteikti vai deleģēti sabiedriski nozīmīgi uzdevumi. Finansējumam jāsedz vismaz daļa no algām cilvēkiem, kuri šos uzdevumus izpilda. Nauda jāplāno uz vairākiem gadiem uz priekšu, nevis katru gadu no jauna, un jāpiešķir pēc skaidriem kritērijiem — cik liela ir pārstāvētā nozare, cik biedru, kādas funkcijas un kādi rezultāti. Un tas nedrīkst aizstāt projektu konkursus.

Neviens cits šo nepateica.

“Latvija pirmajā vietā” atbildēja “jā, bet tikai tur, kur ir deleģētas funkcijas”. “Austošā Saule Latvijai” ievietoja jautājumu vispārīgā nevalstisko organizāciju finansējuma kontekstā. “Mēs mainām noteikumus” atbildēja, ka principā jā, bet dažreiz labāk būtu atcelt pašu pienākumu.

Apvienotais Saraksts vienīgais nosauca instrumentu: daudzgadu, prognozējams, ar kritērijiem, papildus projektu konkursiem, nevis to vietā.

Tieši to profesionālās radošās organizācijas Latvijā prasa jau vairākus gadus. Likums uzdevumus uzliek, bet finansējumu to izpildei neparedz. Šī ir vienīgā atbilde, kurā pateikts, kā šo trūkumu novērst.

Otrā vieta, kur atbilde ir konkrētāka par pārējām

Jautājums par pašvaldību bezmaksas pasākumiem un privāto producentu tirgu.

Visi četri spēki atzina, ka problēma ir. Trīs pateica, ka to vajadzētu izvērtēt. Apvienotais Saraksts uzskaitīja, ko darīt: valsts mēroga izvērtējums, kopīgas vadlīnijas pašvaldībām, savlaicīga pasākumu kalendāru koordinēšana, tirgus ietekmes izvērtēšana lieliem publiski finansētiem pasākumiem, caurskatāmi mākslinieku atlases un atlīdzības principi un plašāka sadarbība ar privātajiem producentiem.

Tas nav risinājums, bet tas ir saraksts ar darāmo, un no tā var sākt.

Un tas, kas skar katru mūziķi personīgi

Katram spēkam mēs uzdevām arī vienu jautājumu, kas izriet no tā paša spēka programmas. Apvienotajam Sarakstam tas bija par radošo personu statusa pilnveidi un kultūras pieejamību reģionos.

Atbildē runāts par skaidrāku un mūsdienu darba formām atbilstošu regulējumu, labāku sociālo aizsardzību neregulāru ienākumu periodos, samērīgu nodokļu režīmu un pieejamāku profesionālās darbības atbalstu. Un skaidri pateikts, ka tas attiecas arī uz profesionālās populārās mūzikas māksliniekiem un nozares profesionāļiem, kuri strādā pašnodarbinātības, autoratlīdzību un projektu darba apstākļos.

Un tad seko viens teikums, ko mēs no šīs atbildes paturēsim:

“Publiskais finansējums nedrīkst veicināt profesionālu pakalpojumu bezatlīdzības izmantošanu vai izspiest privātos pasākumu rīkotājus.”

Ikviens, kurš Latvijā ir spēlējis, skaņojis vai gaismojis, zina, par ko ir runa. Uzaicinājums uzstāties par pieredzi, par atpazīstamību, šoreiz budžeta nav, bet nākamgad noteikti. Par publisko naudu rīkots pasākums, kurā vienīgais, kam nemaksā, ir mūziķis.

Tagad tas ir uzrakstīts politiska spēka oficiālā atbildē. Mēs to izmantosim.

Trīs rezultāti

Uz divpadsmito jautājumu Apvienotais Saraksts nosauc trīs.

Pastāvīga kultūras un radošo industriju ekonomikas monitoringa sistēma, publicējot vismaz vienu pārskatu gadā, kurā profesionālā populārā mūzika analizēta atsevišķi.

Koordinēta Latvijas mūzikas eksporta programma ar Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas un LIAA līdzdalību, ik gadu publicējot rezultatīvos rādītājus — atbalstītos ārvalstu koncertus, sadarbības līgumus, eksporta ieņēmumus un auditorijas sasniedzamību.

Daudzgadu kapacitātes finansējuma modelis profesionālajām radošajām organizācijām un vienoti publiski principi valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai.

Divi no tiem ir sistēmas, ko izveidot. Trešais ir instruments, kurā ir nauda. Tas jau ir labāk nekā trīs procesi, ko piedāvāja “Latvija pirmajā vietā”, bet skaitļa joprojām nav nevienā.

Kur mēs paliekam skeptiski

Nauda. Tāpat kā visiem pārējiem — neviena summa, neviens budžeta gads, neviens avots. Daudzgadu kapacitātes finansējuma modelis bez cipara ir nodoms, nevis modelis.

Iepriekš sagatavotais attaisnojums. Atbildē par eksportu ir teikums, ka eksporta rezultāti mūzikā bieži veidojas vairāku gadu laikā. Tā ir taisnība, un mēs to zinām labāk nekā vairums. Bet tas ir arī tieši tas teikums, ar kuru pēc četriem gadiem paskaidro, kāpēc rezultātu nav. Tāpēc pierakstām jau tagad: programmas darbību un izlietoto naudu var uzrādīt katru gadu, pat ja mākslinieka karjera veidojas ilgāk.

Un valoda. Šī ir administratīvi vispilnīgākā atbilde no četrām. To rakstījuši cilvēki, kuri zina, kā ministrijā top dokumenti. Tas ir gan pluss, gan mīnuss, jo tieši šādā valodā Latvijas kultūrpolitikā desmit gadus nav noticis nekas. Skaisti uzrakstīts nodoms un neizdarīts darbs izskatās ļoti līdzīgi, kamēr nepienāk pirmā atskaite.

Viens jautājums, ko uzdodam publiski

Populārās mūzikas stratēģiju 2024.–2027. gadam apstiprināja 2024. gada 29. aprīlī. Tās termiņš beidzas nākamgad, un mēs joprojām publiski neredzam ne ieviešanas plānu, ne uzraudzības ziņojumu, ne progresa pārskatu.

Apvienotais Saraksts savā atbildē sola monitoringa sistēmu, kas mēra rezultātus. Tad sāksim ar to, kas jau ir uz galda: kas no spēkā esošās stratēģijas ir izpildīts un kas nav?

Uz to atbildēt maksātu vienu vēstuli. Mēs to jautājam publiski un gaidīsim atbildi.

Vērtējums

Apvienotais Saraksts atbildēja pēc būtības uz visiem divpadsmit jautājumiem, atnāca uz klātienes sarunu un vienīgais nosauca konkrētu finansēšanas instrumentu, kas nozarei vajadzīgs jau šodien. Atbildes beigās ir arī piedāvājums turpināt dialogu ar LRMA un citām nozares organizācijām, iesaistot nozari kritēriju un rādītāju izstrādē. To mēs pieņemam.

Mūsu vērtējums: vislabākā saruna un konkrētākais instruments. Tagad viss atkarīgs no tā, vai tas nonāks budžeta sadaļā vai paliks vēstulē.

Nākamajā rakstā — visas četras atbildes vienuviet. Ko viņi solīja, kur sakrīt, kur nesakrīt un ko no tā prasa LRMA.

Skaļāk. Precīzāk. Un bez liekiem reveransiem.

Turpinājums sekos.