Sērijas trešajā rakstā mēs nosaucām vārdā deviņus politiskos spēkus, kuri uz LRMA divpadsmit jautājumiem nebija atbildējuši. Viens no tiem bija Jaunā VIENOTĪBA.
Tagad atbilde ir. Tā pienāca 14. septembrī.
Mēs to publicējam un analizējam tāpat kā pārējās. To solījām jau sērijas otrajā rakstā: ja atbilde pienāks vēlāk, tā tiks izskatīta pēc tiem pašiem kritērijiem. Solījums, ko pilda tikai tad, kad ir ērti, nav solījums.
Tātad tagad atbildējuši ir pieci. Klusē astoņi.
Vispirms par mūsu pašu kļūdu
Šo daļu mēs varētu klusi izlaist. Neizlaidīsim.
Trešajā rakstā mēs rakstījām, ka neviens no deviņiem neatbildējušajiem nelūdza ne termiņa pagarinājumu, ne precizējumus. Attiecībā uz Jauno VIENOTĪBU tas nebija pareizi.
Lūk, kā bija patiesībā. 2. septembrī LRMA nosūtīja visiem atgādinājumu, kurā bija arī šāds teikums: “Saprotam, ka priekšvēlēšanu laiks ir saspringts. Ja nepieciešamas dažas dienas ilgāk, dodiet ziņu — vienosimies.” Tajā pašā dienā Jaunā VIENOTĪBA atbildēja, ka jautājumi ir saņemti un atbildes tiks nosūtītas vēlāk.
Tas ir tieši tas, ko mēs paši bijām piedāvājuši. Gatavojot trešo rakstu, mēs šo vēstuli neiekļāvām, un tā radās nepatiess teikums.
Labojam to publiski un neslēpjam zem kāda vēlāka teikuma. Prasīt precizitāti no citiem var tikai tas, kurš savu neprecizitāti izlabo pats.
Un tagad par attieksmi
Pateiksim arī to, ko domājam par nokavējumu kā tādu.
Priekšvēlēšanu laikā partijām darba ir vairāk, nekā no malas izskatās. Divpadsmit jautājumi par kultūras ekonomiku, eksportu un deleģējumiem nav anketa, ko aizpilda starp divām preses konferencēm. Ja atbilde tāpēc kavējas divas nedēļas, mēs to saprotam un atbildi pieņemam.
Mums nav svarīgi, kurš paspēja pirmais. Mums ir svarīgi zināt partijas viedokli, lai par šiem jautājumiem varētu runāt tālāk — pēc vēlēšanām, ar to sastāvu, kāds būs.
Un šeit viedoklis ir. Ir arī izpratne un zināšanas, un ar to var sākt diskusiju.
To nevar teikt par tiem astoņiem, kuri neuzskatīja par vajadzīgu ne atbildēt, ne palūgt vairāk laika. Starpība nav termiņā. Starpība ir tajā, vai joma vispār šķiet pietiekami liela, lai tajā iedziļinātos.
Teikums, ko nozare gaida gadiem
Tagad pie satura. Un vissvarīgākais šajā atbildē nav pirmajā lappusē.
Runājot par Latvijas Mūzikas Eksporta biroju, Jaunā VIENOTĪBA raksta, ka atbalsta tā darba turpināšanu, vienlaikus regulāri vērtējot rezultātus un pārliecinoties, ka deleģēto funkciju izpilde un atbalsta iespējas “aptver visu neakadēmiskās mūzikas nozari un tās žanrisko daudzveidību”.
Un pie jautājuma par deleģējumiem vēlreiz, vēl skaidrāk: ja organizācijai deleģē visas nozares vai plaša nozares segmenta pārstāvību, jābūt pārliecībai, ka deleģējuma izpilde aptver visu attiecīgo žanru daudzveidību. Nozares pārstāvjiem jābūt saprotamām iespējām iesaistīties, saņemt informāciju un izmantot valsts atbalstītos pakalpojumus neatkarīgi no pārstāvētā mūzikas žanra. Un sistēmai jānodrošina vienlīdzīga attieksme, “nevis pieeja, kas balstīta tikai vēsturiski izveidotā praksē”.
Tas ir tieši tas jautājums, ko profesionālās organizācijas Latvijā uzdod jau gadiem, parasti bez atbildes. Kad valsts kādam deleģē pārstāvēt nozari, kurš pārbauda, vai pārstāvētā nozare tiešām ir visa nozare? Un ko dara tie žanri, kuri tajā pārstāvniecībā neietilpst?
Neviens no iepriekšējiem četriem atbildētājiem šo neuzrakstīja. Šis ir vienīgais dokuments, kurā tas ir melns uz balta. Mēs to paturam.
Vienīgā atbilde, kurā ir īsti nosaukumi
Pārējās četras atbildes par eksportu runāja vispārīgi: sadarbība, instrumenti, izmērāmi rādītāji.
Jaunā VIENOTĪBA vienīgā nosauc konkrētas iestādes un vietas.
Latvijas Mūzikas Eksporta birojs. Portāls musiclatvia.lv. Starptautiskie mūzikas tirgi un showcase festivāli — ESNS Nīderlandē, Reeperbahn Vācijā, The Great Escape Lielbritānijā, Tallinn Music Week Igaunijā, WOMEX un jazzahead!. Un Latvijā notiekošie nozares pasākumi — Riga Music Week un RIGaLIVE.
Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka atšķirība starp “atbalstīsim mūzikas eksportu” un “atbalstīsim dalību ESNS un Reeperbahn” ir tāda pati kā starp “atbalstīsim lauksaimniecību” un “nopirksim kombainu”. Pirmais ir noskaņojums. Otrais ir rīcība, kurai ir cena un datums.
Un ir vēl viena detaļa. Ķēdei, par kuru runājām visos iepriekšējos rakstos — Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija un LIAA —, Jaunā VIENOTĪBA pievieno ceturto: Ārlietu ministriju.
Sērijas piektajā rakstā mēs rakstījām, ka Zviedrijā mūzikas eksportu balsta arī Ārlietu ministrija. Šī ir vienīgā atbilde, kurā kāds Latvijā to pašu ir uzrakstījis pats.
Un vienīgā, kas piemin mēģinājumu telpas
Vēl viena vieta, kur redzams, ka teksta autors nozari pazīst ne tikai no ministrijas gaiteņa.
Runājot par infrastruktūru, Jaunā VIENOTĪBA raksta, ka līdzās lielajām kultūras ēkām tikpat svarīgas ir mēģinājumu telpas, ierakstu studijas, radošie kvartāli un neatkarīgās dzīvās mūzikas norises vietas, kurās jaunie mākslinieki iegūst pirmo profesionālo pieredzi un auditoriju.
Neviens cits to nepieminēja. Un tieši tur sākas katra grupa Latvijā — nevis koncertzālē, bet noīrētā mēģinājumu telpā un klubā, kur pirmajā koncertā zālē ir divdesmit cilvēku.
Tāpat par izglītību: producēšana, autortiesību pārvaldība, digitālā izplatīšana, auditorijas veidošana un mūzikas uzņēmējdarbība, papildus mācību, mentoringa un inkubācijas programmas. Tā ir tā pati doma, ko sērijas sestajā rakstā izcēlām “Austošajai Saulei Latvijai” — ka Latvijā ir, kur iemācīties spēlēt, bet nav, kur iemācīties nozari.
Tagad tā ir divās atbildēs no piecām. Tas jau sāk izskatīties pēc kopsaucēja.
Un tagad tur, kur atbilde apstājas
Divpadsmitais jautājums bija par trim konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem līdz nākamās Saeimas pilnvaru beigām.
Jaunā VIENOTĪBA tos nenosauc un pasaka to tieši: programmā nav atsevišķu skaitlisku mērķu šai nozarei, tāpēc nebūtu atbildīgi vēlēšanu laikā nosaukt trīs patvaļīgi izvēlētus rādītājus bez nozares datu un pieejamo resursu izvērtējuma.
Tas pats atkārtojas vienpadsmitajā jautājumā. Uz prasību pateikt finansējuma apjomus un izmērāmus eksporta rezultātus atbilde ir, ka tie nosakāmi pēc izvērtējuma, “nevis nosaucami bez šāda pamatojuma jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā”.
Divas reizes vienā dokumentā atbilde uz jautājumu “cik” ir “vispirms izvērtēsim”.
Būsim godīgi līdz galam: arguments nav muļķīgs. Solījumi, kas izdomāti nedēļu pirms vēlēšanām, parasti tik ilgi arī dzīvo, un mēs paši šajā sērijā esam kritizējuši tukšus skaitļus.
Bet mūsu jautājums neprasīja izdomāt skaitli. Tas prasīja pateikt, ko šis spēks apņemas izdarīt. Un uz to atbildēt varēja bez jaunas statistikas. “Līdz 2028. gadam publicēsim pirmo kultūras ekonomikas pārskatu” nav patvaļīgs rādītājs. Tas ir datums.
Viena no piecām atbildēm to izdarīja. “Austošā Saule Latvijai” nosauca procentu un gadu. Tātad tas bija iespējams.
Jautājums, kas paliek uz galda
Jaunā VIENOTĪBA savā atbildē vairākkārt atkārto vienu principu: jāpāriet no procesu vērtēšanas uz rezultātu vērtēšanu, un attīstības rādītāji jāpublisko.
Ar šo mēs pilnībā piekrītam. Tāpēc arī nākamais jautājums ir pašsaprotams.
Populārās mūzikas stratēģiju 2024.–2027. gadam apstiprināja 2024. gada 29. aprīlī — valdības laikā, kuru vadīja Jaunā VIENOTĪBA. Tās termiņš beidzas nākamgad. Un publiski joprojām nav ne ieviešanas plāna, ne uzraudzības ziņojuma, ne progresa pārskata.
Ja princips ir mērīt un publiskot rezultātus, tad sākt var ar dokumentu, kas jau ir. Kas no tā ir izpildīts un kas nav?
Šo pašu jautājumu šajā sērijā esam uzdevuši vairākkārt. Atbildes nav no neviena.
Par radio atkal neviena vārda
Un vēl viena lieta, kas sāk kļūt par likumsakarību.
Latvijā radītas mūzikas īpatsvars radio ēterā ir vienīgais mūzikas jautājums, kas šobrīd reāli atrodas uz likumdevēja galda. Jaunās VIENOTĪBAS atbildē tas nav pieminēts ne reizi.
Mēs par to tieši nejautājām, tāpēc formāli tas nav pārmetums. Bet skaitlis sāk runāt pats: no piecām saņemtajām atbildēm radio kvotu piemin viena.
Vērtējums
Šī ir zinošākā atbilde no visām piecām.
Neviena cita nenosauc nevienu iestādi, nevienu festivālu, nevienu platformu. Neviena cita nepiemin mēģinājumu telpas. Un neviena cita nepasaka to, ko Jaunā VIENOTĪBA pasaka par deleģējumiem — ka pārstāvniecībai jāaptver visa neakadēmiskā mūzika un visi žanri, nevis tas, kas vēsturiski izveidojies.
Vienlaikus tā ir atbilde, kurā nav neviena skaitļa, neviena datuma un neviena rezultāta, ko pēc četriem gadiem varētu atzīmēt kā izpildītu vai neizpildītu.
Mūsu vērtējums: vislabākā nozares pārzināšana un vājākās skaitliskās saistības.
Bet tas nav vērtējums, ar kuru saruna beidzas. Tieši otrādi. Ar spēku, kurš zina, kas ir showcase festivāls, kāpēc ir vajadzīga mēģinājumu telpa un ko nozīmē deleģējuma žanru aptvērums, ir par ko runāt. Ar to, kurš divas nedēļas nespēj atrakstīt ne vārda, nav.
Kas notiek ar sēriju tālāk
Sērijas astotajā rakstā mēs apkopojām četras atbildes un nosaucām astoņus punktus, ko LRMA prasīs no jebkuras koalīcijas. Jaunās VIENOTĪBAS atbilde tos nemaina, bet vienu pievieno.
Devītais punkts: kad valsts deleģē organizācijai pārstāvēt mūzikas nozari, deleģējuma izpildē publiski jābūt redzamam, kurus žanrus un kurus nozares segmentus tā faktiski aptver. Šo formulējumu mēs neizdomājām paši. To uzrakstīja politisks spēks savā atbildē, un tagad tas ir citējams.
Un tiem astoņiem, kuri joprojām klusē, durvis nav aizvērtas. Pietiek atrakstīt, ka vajag vairāk laika. Mēs to piedāvājām visiem, un vismaz viens to izmantoja.
Skaļāk. Precīzāk. Un bez liekiem reveransiem.
Turpinājums sekos.
