Zviedrijas metāla grupas viena gada laikā nopelna ievērojamu daļu no visiem valsts mūzikas eksporta ienākumiem, bet Igaunija savam mūzikas eksportam piesaista uzņēmējdarbības aģentūras naudu. Latvijā mūzikas eksports joprojām tiek uzskaitīts ar semināriem un informācijas vienībām. Cikla ceturtā daļa ir par eksportu.
Šis raksts ir daļa no LRMA analītiskā cikla „Mūzika kā tautsaimniecība”, kurā salīdzinām citu Eiropas valstu pieredzi ar Latvijas situāciju un piedāvājam rīcības plānu neakadēmiskās mūzikas attīstībai.
Cikla iepriekšējās daļas: 1. Mūzika kā tautsaimniecība: ko Latvija var mācīties no Somijas, Francijas, Vācijas un Igaunijas; 2. Nozare, kuru neviens nemēra: ko mēs patiesībā zinām par Latvijas mūzikas ekonomiku; 3. 80 000 eiro visai populārajai mūzikai: kā valsts sadala mūzikas naudu un ko deleģē nozarei.
Ko eksports dod citiem
Zviedrijas mūzikas eksports 2023. gadā tika novērtēts 5,4 miljardu kronu apmērā, un tas ir par 18% vairāk nekā gadu iepriekš. Export Music Sweden pētījums Zviedriju ierindojis starp nedaudzajām valstīm pasaulē, kas mūziku vairāk eksportē nekā importē. Rokmūzikai īpaši zīmīgs ir šā gada marta ziņojums: Zviedrijas metāla grupas 2025. gadā radījušas ap 8% no visiem valsts mūzikas eksporta ieņēmumiem, un viena pati grupa Ghost – ap 2,3%. Tas apgāž priekšstatu, ka eksportspējīga ir tikai komerciālā popmūzika.
Somijas mūzikas eksports 2024. gadā sasniedza 149,8 miljonus eiro, un izaugsmi nodrošināja galvenokārt koncerti ārzemēs un autortiesību ienākumi no ārvalstīm. Music Finland eksporta granti tiek finansēti no Izglītības un kultūras ministrijas, un saņēmējus izvērtē ekspertu grupas, no kurām viena ir tieši pop un rokmūzikai.
Igaunija rāda ceļu
Igaunija ir visnoderīgākais piemērs, jo tā ir tikpat maza kā Latvija un sākusi no līdzīgas vietas. Music Estonia stratēģijā kā rezultāta rādītājs noteikts Igaunijas mūzikas uzņēmumu eksporta pārdošanas apjomu pieaugums, nevis pasākumu skaits. Šovasar organizācija no Igaunijas Uzņēmējdarbības un inovāciju aģentūras ar ES atbalstu saņēma gandrīz 150 000 eiro projektam, kas stiprina mūzikas uzņēmumu eksportspēju kaimiņtirgos – Somijā, Latvijā un Zviedrijā. Tātad Latvija igauņiem ir eksporta mērķtirgus, kuru viņi apgūst sistemātiski.
Igaunijas sistēmai ir vēl divas iezīmes. Eksporta fondu ar savu naudu finansē Igaunijas Autoru biedrība, piemēram, dalībai festivālā ESNS katram nozares profesionālim var piešķirt līdz 500 eiro. Un žanru organizācijas ir formāli iekļautas: starp Music Estonia kompetenču centriem ir Jazz Estonia, tradicionālās mūzikas centrs un smagās mūzikas organizācija Heavy Music Estonia.
Latvija: deleģējums bez ienākumu rādītājiem
Latvijā populārās mūzikas eksporta veicināšana ir deleģēta vienai biedrībai, un tās uzdevumi ir informācijas vietne, konsultācijas un pārstāvniecība starptautiskos pasākumos. Iepriekšējā perioda atskaitē rezultāti uzskaitīti kā aktivitātes, nevis kā eksporta ienākumi. Rokmūzikas un smagās mūzikas organizācijas sistēmā formāli nav iesaistītas, un neviena valsts iestāde nemēra, cik Latvijas mūziķi un uzņēmumi nopelna ārzemēs.
Tajā pašā laikā Baltijas sadarbība darbojas: Latvijas Mūzikas informācijas centrs kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem veido kopīgu Baltijas paviljonu WOMEX, izmantojot Baltijas kultūras fonda finansējumu. Tas pierāda, ka kopīgi Baltijas formāti ir iespējami arī populārajai mūzikai un rokam.
Eksporta mērīšanai nav jāizgudro jauni avoti. AKKA/LAA un LaIPA zina, cik atlīdzības Latvijas autori un izpildītāji saņem no ārvalstīm, Latvijas Bankas maksājumu bilancē ir kultūras un atpūtas pakalpojumu eksports, bet koncertu ienākumus ārzemēs var noskaidrot ar ikgadēju uzņēmumu un menedžeru aptauju. Trūkst tikai tā, kurš šos datus saved kopā.
Ko darīt
- Mērīt ienākumus, nevis aktivitātes. Nākamajā eksporta deleģējumā kā galvenos rādītājus noteikt eksporta ieņēmumus, koncertus ārzemēs un jaunus līgumus.
- Izveidot žanru kompetenču centrus. Rokmūzikai un smagajai mūzikai vajag savu partneri eksporta sistēmā, kā Igaunijā.
- Iesaistīt ekonomikas ministriju un LIAA. Mūzikas uzņēmumiem jābūt pieejamiem eksporta atbalsta instrumentiem tāpat kā citām nozarēm.
- Iesaistīt Ārlietu ministriju. Kultūras diplomātijas programmās iekļaut arī populāro mūziku un rokmūziku, kā to dara Vācija.
- Ieviest mazus un ātrus grantus. Šovkeisu un tūru atbalsts ar vienkāršu pieteikumu un lēmumu dažu nedēļu laikā.
Nākamajā daļā: nodokļi, pašvaldību koncerti un 21% starpība, ar kuru komerciālais koncertu rīkotājs Latvijā sāk jebkuru projektu.
Avoti
- Interspace Music – Zviedrijas mūzikas eksports
- The Local – Zviedrija kā mūzikas neto eksportētāja
- The Metallist – metāla grupu daļa Zviedrijas eksportā
- Music Finland – Finnish music exports in 2024
- Music Finland – Export Grant
- Music Finland – eksporta atbalsts
- Music Estonia – stratēģija 2024–2027
- Music Estonia – EIS finansējums eksportam
- Music Estonia – EAÜ eksporta fonds
- Music Estonia – ESNS delegācija
- Music Estonia – About
- KM – deleģētā uzdevuma izpildes kopsavilkums
- MIC Lithuania – Baltijas paviljons WOMEX
- Initiative Musik – About us




