Latvijas Raidorganizāciju asociācija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Andrim Kulbergam ar aicinājumu apturēt Latvijā radītas mūzikas kvotu ieviešanu radio. Tā ir otrā reize — pirmo vēstuli asociācija uzrakstīja jūlijā. Sarunā ir divi skaitļi, un viens no tiem ir septiņpadsmit reizes lielāks par otru.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz, ka latviešu mūzikas īpatsvaram radio ēterā jāaug pakāpeniski: desmit procenti no 2028. gada 1. janvāra, divdesmit no 2029. gada, trīsdesmit no 2030. gada. Regulējumu izstrādājusi Kultūras ministrija darba grupā, kas sāka strādāt šā gada sākumā. To atbalsta Latvijas Mūzikas padome, LaIPA, AKKA/LAA, mūziķi un producenti.

Valdība rēķina, ka kvotas mūziķu ienākumus palielinātu par 208 502 eiro gadā. Gadā Latvijā reģistrē trīs līdz četrus tūkstošus jaunu ierakstu, un atbalstītājiem tas ir arguments: vietējās mūzikas ir gana.

Raidorganizācijas rēķina no otras puses. Asociācijas pasūtītajā TNS Latvia pētījumā aptaujāti 1890 cilvēki vecumā no 16 līdz 74 gadiem, no tiem 1399 regulāri radio klausītāji. Divdesmit trīs procenti komercradio klausītāju — apmēram 210 000 cilvēku — atbildējuši, ka trīsdesmit procentu kvotas gadījumā radio klausīties pārstātu vai saturu meklētu citur. Asociācija lēš, ka tie ir aptuveni 3,56 miljoni eiro zaudētu reklāmas ieņēmumu gadā.

Raidorganizāciju galvenais iebildums: programma seko klausītāju pieprasījumam, nevis to veido. Ja ēterā būs mazāk tā, ko klausītājs gaida, viņš aizies uz straumēšanas platformām, kur kvotu nav.

Latvija ar šo ideju nav pirmā. Francijā kvota ir 35 līdz 40 procenti, Igaunijā ap 25 līdz 30, Austrālijā 25. Savas sistēmas ir arī Kanādā un Norvēģijā.

Darba grupā puses vienošanos nav panākušas.

Kas notiek tālāk

Otrdien, 29. septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skatīs, cik tālu ar Populārās mūzikas stratēģiju 2024.–2027. tikusi Kultūras ministrija. Tas ir darba kārtības pirmais punkts. Uz sēdi aicinātas deviņas nozares organizācijas, to vidū Latvijas Rokmūzikas asociācija.

LRMA viedoklis

Mums vēl nav savas precīzas nostājas šajā jautājumā

Kvota nav nauda, ko kāds saņem. Tā ir prasība, cik daudz latviešu mūzikas jāatskaņo. Nauda plūst atsevišķi — kā autoratlīdzība, ko maksā radio un pārējie atskaņotāji, bet saņem mūziķi un autori.

LRMA ir abās šīs plūsmas pusēs. Mūsu biedri ir mūziķi, tātad tie, kas saņem. Un mēs paši uzturam interneta radio rockradio.lv, tātad esam arī tie, kas atskaņo — par saviem līdzekļiem un aiz entuziasma. Tas ir grūts darbs, un neviens par to nemaksā. Tāpēc arī saukļus nekliedzam.

Sarunās par kvotām LRMA līdz šim ir aicināta vienu reizi — uz tikšanos, kur mūzikas nozare satikās ar raidorganizāciju asociāciju.

Par vienu šaubu nav: latviešu mūzikas ēterā jābūt vairāk. Domstarpības nav par mērķi, bet par metodi. Vai valsts uzlikta kvota privātam uzņēmumam to panāk, un kas ar to uzņēmumu notiek pa ceļam.

Vienai pusei ir pētījums, otrai — vērtības

Puses runā dažādās valodās. Raidorganizācijas atnāca ar pētījumu, respondentu skaitu un eiro summu. Kvotu atbalstītāji atnāca ar identitāti un kultūru. Identitāte un kultūra ir īstas vērtības, bet tās nav atbilde uz skaitli. Uz skaitli atbild ar skaitli.

Otrā skaitļa nav. Valdība rēķina, ka mūziķi iegūs 208 502 eiro gadā. Kur ir pārējais aprēķins? Cik no tā nonāk pie izpildītājiem un autoriem un cik paliek pašā iekasēšanas sistēmā? Autoratlīdzību organizācijas uzturas no tā, ko iekasē — savu darbu tās finansē kā daļu no iekasētās summas. Jo vairāk iekasē, jo vairāk naudas ir ne tikai māksliniekiem, bet arī pašai sistēmai. Cik tieši tā daļa ir, LaIPA publiskajā lapā nav norādīts. Tas nav apvainojums. Tas ir jautājums, uz kuru ir atbilde, un to neviens nav publicējis.

Rēķinu samaksās radio. Tie ir privāti uzņēmumi, kas dzīvo no reklāmas. Ar patriotismu biznesā neuzvar. Uzņēmumam rāda ciparus, ne saukļus — un tieši ciparu kvotu aizstāvjiem nav.

Ko darīsim mēs

Gribam izprast abu pušu argumentus un aprēķinus līdz galam — arī to, cik no papildu iekasētā nonāk pie māksliniekiem un cik paliek iekasēšanas uzturēšanai. Iemesls ir praktisks. No raidorganizācijām nāk piedāvājumi arī citādai sadarbībai, lai latviešu mūzikas ēterā kļūtu vairāk. Mērķi var sasniegt ne tikai ar likumu.

Un ir jautājums, ko pagaidām neviens nav uzdevis. Radio nav viens vesels. Ir raidītāji, kas paši veido programmu. Un ir tādi, kas retranslē svešu signālu un latviešu mūziku neatskaņo vispār. Kvota, uzlikta visiem vienādi, šo atšķirību neredz.

Runāsim ar nozares cilvēkiem, kuri saprot, kā šī joma uzbūvēta, kuri saprot abu pušu argumentus un kuri ciena savus sarunu partnerus.

Pie rezultāta nonāksim. Ar šī brīža metodēm gan to neredzam.

Kur parādās cipari, tur patriotisms sāk izsīkt un parādās intereses.

Avoti: LSM Kultūra, 22.09.2026.; LSM skaidro, 03.09.2026.; Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uzaicinājums, 23.09.2026.
Attēls: LRMA