VIEDOKLIS. Kultūras ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Kultūrpolitikas pamatnostādņu „Kultūrvalsts” īstenošanas plāna 2026.–2027. gadam projektu (TAP portālā tas reģistrēts ar numuru 26-TA-2727). Atzinumus var iesniegt līdz 17. novembrim. Mēs plānu izlasījām no vāka līdz vākam, un rezultāts ir šāds: populārajai mūzikai tajā veltīts viens punkts, vārds „rokmūzika” nav minēts ne reizi, un neviens pasākums neskar mūzikas nišas medijus.

Brīdinājums lasītājam: LRMA uztur divus tiešsaistes medijus — šo portālu un „Rock Radio” —, tātad esam ieinteresēta puse. Skaitļi un citāti turpmāk ir no plāna un no Populārās mūzikas stratēģijas, secinājumi un ieteikumi ir mūsu pašu.

Viens punkts un 55 000 eiro

Populārā mūzika plānā parādās punktā 4.8.4. Tajā ir pieci gaidāmie rezultāti: īstenota Populārās mūzikas stratēģija, veicināta mūzikas eksportspēja, izvērtēti un pilnveidoti atbalsta mehānismi un apbalvojumu sistēma, izstrādāti priekšlikumi Latvijas mūzikas īpatsvara palielināšanai mediju saturā un organizēti nozares profesionālās attīstības un eksporta pasākumi. Konkrēti nosaukti festivāls „Riga Music Week” un balva „Zelta Mikrofons”. Atbildīgie — Kultūras ministrija un „NVO”, kuras vārdā nenosauc.

Naudas ziņā plāna pielikumā šim punktam ir divas rindas: 25 000 eiro no apakšprogrammas „Māksla un literatūra” un 30 000 eiro no programmas „Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas”. Abos gados, 2026. un 2027., summa ir tā pati — kopā 55 000 eiro gadā.

Lai saprastu mērogu: visam plānam Kultūras ministrijas budžetā paredzēti 261,6 miljoni eiro 2026. gadā un 264,4 miljoni 2027. gadā; ceturtajam rīcības virzienam — kultūras un radošo nozaru attīstībai — attiecīgi 53,5 un 53,8 miljoni. Tātad 55 000 eiro ir aptuveni 0,02 % no visa plāna un ap 0,1 % no ceturtā virziena. Salīdzinājumam: punktam 4.7.2, kas paredz literatūras un grāmatniecības eksportu, tostarp gatavošanos Frankfurtes grāmatu tirgum, atvēlēti 145 000 eiro. Tas nav pārmetums grāmatu cilvēkiem — viņiem var būt pamatotas vajadzības —, bet mērogs ir redzams.

Tas, ko plāns nesaka: kā 55 000 eiro tiks sadalīti starp stratēģiju, „Riga Music Week”, „Zelta Mikrofonu” un eksporta pasākumiem, un vai tā ir visa nauda, ko valsts šiem mērķiem rēķina.

Mediji: tikai „priekšlikumi”

Plāna 4.8.4. punktā mediju tēma ir viena frāze — „izstrādāti priekšlikumi Latvijas mūzikas īpatsvara palielināšanai mediju saturā”. Tikmēr likumdošanā jautājums ir tālāk: grozījumos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kā rakstījām šeit, paredzēts, ka latviešu mūzikas īpatsvaram radio ēterā jāaug no 10 % 2028. gadā līdz 30 % 2030. gadā. Plāns iet pakaļ notikumiem: tajā nav ne ieviešanas, ne uzraudzības, ne jautājuma, kuru žanru mūzika šajos procentos nonāks ēterā.

Radošajām industrijām plāns savukārt paredz valsts uzturētu komunikācijas platformu „Fold” ar mērāmiem rādītājiem: vismaz pieci informācijas vienumi nedēļā, seši analītiski raksti un sešas intervijas gadā. Tātad valsts mediju darbu finansēt un mērīt prot. Tikai mūzikas žanru medijiem šādas rindas nav.

Stratēģija to jau ir uzrakstījusi

Populārās mūzikas stratēģija 2024.–2027. gadam, uz kuru plāns atsaucas, mediju jautājumam velta veselu apakšnodaļu 1.3. Tās pasākums 1.3.3. paredz veicināt specializētu mūzikas nozari dokumentējošu un analizējošu mediju attīstību (atbildīgais — Valsts kultūrkapitāla fonds), bet 1.3.4. — nodrošināt žanru daudzveidību, tostarp stiprināt rokmūzikas žanru un žanra mediju attīstību, stiprinot „LRMA Rock Magazine” un „LRMA Rock Radio” (atbildīgā — LRMA). Pašā stratēģijas problēmu aprakstā teikts, ka atsevišķi žanri netiek iekļauti sabiedrisko mediju piedāvājumā un ka „specializētie mediji pārstāv tikai aktīvākos žanrus”.

Ir arī otra puse: stratēģijas finansējuma avota ailē pie 1.3.4. ierakstīts „LRMA” — tātad mēs paši. Un dokuments ir apstiprināts tikai pašā Populārās mūzikas darba grupā 2023. gada 3. maijā. Plāna 4.8.4. punkts saka „īstenota Populārās mūzikas stratēģija”, taču ne rādītājos, ne budžetā no tās nekas nav pārnests. Ja stratēģija ir spēkā, 1.3.3. un 1.3.4. jāparādās plānā. Ja nav — tad kāpēc tā ir pirmais rezultāts?

Valsts kultūrkapitāla fonda rādītāji plāna 4.1.2. punktā runā par projektu pieteikumiem: vismaz 60 gadā skatuves mākslas un mūzikas nozaru konkursos un vismaz 100 programmā „Latviešu oriģinālmūzika”. Medijiem šeit vietas nav.

Ko LRMA vajadzētu darīt

Plāns vēl nav pieņemts, un atzinumu var iesniegt ikviens, kas to dara savā vārdā. Mūsuprāt, darāmais ir šāds:

  1. Iesniegt oficiālu atzinumu līdz 17. novembrim. Tas jādara biedrības pārstāvim ar savu autentifikāciju TAP portālā. Ja mēs to nedarīsim, vēlāk nevarēsim sūdzēties, ka mūs neuzklausīja.
  2. Prasīt 4.8.4. punktā jaunu rezultātu: atbalstīti specializētie mūzikas mediji, tostarp žanru mediji. Formulējumu nav jāizdomā — to var pārņemt no stratēģijas 1.3.3. un 1.3.4. Pievienot rādītāju (atbalstīto mediju skaits vai publicēto materiālu apjoms gadā) un lūgt atsevišķu finansējuma rindu; apmēru saskaņot ar ministriju.
  3. Aizstāt „priekšlikumus” ar rezultātu. Mediju satura rindā lūgt rādītāju par latviešu mūzikas kvotu ieviešanu un par žanru daudzveidību ēterā, nevis tikai dokumentu izstrādi.
  4. Ierakstīt rokmūzikas attīstību konkrētās rindās. Punktā par apbalvojumu sistēmas pilnveidi („Zelta Mikrofons”) lūgt izvērtēt žanru kategorijas; punktā par eksporta un nozares pasākumiem — nodrošināt žanru daudzveidību, tostarp „Riga Music Week” programmā.
  5. Izmantot plāna paša instrumentu — NVO deleģējumu. Punkts 4.6.1. paredz paplašināt kultūras NVO deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu apjomu. Piedāvāt konkrētus uzdevumus, ko LRMA var veikt: žanra mediju darbu un rokmūzikas koncertdzīves datu uzkrāšanu.
  6. Nenākt vienai. Aicināt Latvijas Mūzikas padomi, LaIPA, AKKA/LAA un citus specializētos mūzikas medijus iesniegt savus atzinumus ar līdzīgām prasībām. Neviens no tiem to vēl nav apstiprinājis — tas ir mūsu aicinājums, nevis zināms fakts.

Ko mēs nezinām

Mēs nezinām, vai pēc apspriešanas plāna redakcija mainīsies, vai 55 000 eiro papildinās fonda vai citu avotu nauda, kā summa sadalīta starp atsevišķiem pasākumiem un vai stratēģija tiks apstiprināta augstākā līmenī nekā darba grupā. Ja ministrija to var pateikt — mēs labprāt uzklausīsim un to ierakstīsim.

Rokmūzika nav lūdzējs pie durvīm. Tai ir sava skatuve, savs radio un savi mediji, un tai pienākas rinda plānā — ne kā žēlastības dāvana, bet kā darba daļa, kas jau uzrakstīta stratēģijā. Atliek to pārrakstīt tur, kur tiek rēķināta nauda.

Avoti

  • Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas plāna 2026.–2027. gadam projekts (Kultūras ministrija, TAP portāls, projekta ID 26-TA-2727): 4.1.2., 4.6.1., 4.7.2., 4.8.2., 4.8.4. punkts, IV sadaļa „Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu”
  • Populārās mūzikas stratēģija 2024.–2027. gadam (apstiprināta Populārās mūzikas darba grupā 03.05.2023.): apakšnodaļa 1.3., problēmu apraksts
  • LRMA arhīvs: latviešu mūzikas kvotas radio
  • LRMA arhīvs: Saeimas komisija un Populārās mūzikas stratēģija

Attēls: LRMA. Viedoklis — LRMA redakcijas nostāja.