Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe 4. novembrī sarunā par kultūras vērtības mērīšanu pateica to, ko gadiem saka privātie koncertu rīkotāji: pašvaldības ar bezmaksas koncertiem nokauj maksas festivālus. Šoreiz to ir pateicis cilvēks no valsts teātra vadības, nevis kāds privātais producents.

Valsts un pašvaldības funkcija būtu nodrošināt to, ar ko privātais nevar nopelnīt. Nevis mēs atvedām četras slavenas grupas paspēlēt pilsētas svētkos un tādā veidā iznīcinām festivālu kultūru.

Mārtiņš Eihe, Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis

Viņš piebilda, ka, ja pats būtu pusaudzis, uz nevienu festivālu nebrauktu, jo vasarā koncerti ir par brīvu. Pēc viņa vārdiem Latvijā palikuši divi mūzikas festivāli.

Saruna notika pirms akcijas, un par naudu tajā runāja daudz

Diskusija Latvijas Leļļu teātrī bija pieteikta kā saruna par to, kāpēc kultūras nozīmi nevar nolasīt no biļešu skaita. Līdzās Eihem tajā piedalījās Ģertrūdes ielas teātra vadītāja Maija Pavlova, dramaturgs Matīss Gricmanis un teātra kritiķe Zane Radzobe; Leļļu teātra aktrise Malgožata Apse no zāles jautāja, cik ilgi var izdzīvot ar misijas sajūtu vien.

Skaitļi, kas sarunā un tās kontekstā izskanēja, nāk no akcijas „Kultūra (iz)dzīvo” rīkotājiem. Kultūras darbinieki mēnesī saņem vidēji par 500 eiro mazāk nekā pārējā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie. Nacionālās operas un baleta vadītājs Sandis Voldiņš ir aprēķinājis, ka algu izlīdzināšanai vajag 30 miljonus eiro — tas ir 7,5 miljoni gadā četru gadu laikā. AKKA/LAA dati rāda, ka koncertu un citu muzikālo pasākumu apmeklējums gada pirmajos deviņos mēnešos kritis par 23,5 procentiem.

Kāpēc tā ir mūsu tēma

Tas ir tas pats arguments, ko LRMA izvirzīja oktobrī, tikai no otra gala. Mēs rakstījām par divām mūzikas pusēm: viena gaida valsts naudu, otra riskē ar savējo. Eihe tagad saka, ka valsts nauda, iztērēta nepareizi, otrajai pusei atņem skatītāju.

Rokmūzikas rīkotājam tas nav teorētisks jautājums. Grupa, kas pati maksā par zāli, apskaņošanu un afišu, nevar konkurēt ar koncertu, par kuru skatītājs nemaksā neko, jo par to jau samaksāts no pašvaldības budžeta. Pašvaldību bezmaksas koncertu skaits, cenas un sastāvi nekur apkopoti nav, tāpēc neviens arī nevar pateikt, cik liels tas ietekmes apjoms īsti ir.

Kultūrpolitikas plānā populārajai mūzikai ir atvēlēti 55 000 eiro gadā. Tas ir aptuveni tik, cik viena pilsētas svētku vakara galvenā grupa.

Avoti

  • „Kultūras vērtība nav tikai ieņēmumi: nozares pārstāvji rosina mainīt vērtēšanas mērauklu”, Una Zvejniece, LSM, 9. novembris.
  • Akcijas „Kultūra (iz)dzīvo” rīkotāju paziņojums, 22. oktobris (biedrība „Laiks kultūrai” un Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija).
  • AKKA/LAA apkopotie apmeklējuma dati.