Latvijas Rokmūzikas asociācijas viedoklis

Novembra sākumā AKKA/LAA paziņoja, ka koncertu un citu muzikālo pasākumu apmeklējums šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par 23,5 procentiem. Skaitlis ātri kļuva par argumentu sarunās par biļešu cenām, kultūras budžetu un nozares izdzīvošanu. Nepilnas divas nedēļas vēlāk biļešu tirgotāja „Biļešu paradīze” vadītājs Jānis Ķuzulis LSM raidījumā „Kultūršoks” teica pretējo: viņu dati par desmit mēnešiem rāda nelielu pieaugumu, un augusts esot bijis labākais vasaras nogales mēnesis, kādu Latvijas koncertu tirgus pieredzējis.

Ja divi nozares dalībnieki, katrs lūkojoties savos datos, nonāk pie tik atšķirīgiem secinājumiem, jautājums nav tikai par to, kuram no viņiem taisnība. Jautājums ir par to, kāpēc nozarei nav vienas, saprotamas un pārbaudāmas datu ainas. Mēs mēģinām izprast, kāpēc šie rādītāji tik ļoti atšķiras. Tāpēc paņēmām publiskotos skaitļus, izrēķinājām, no kā kritums sastāv, un pārbaudījām, vai tie savā starpā saskan.

Divi avoti, kas mēra dažādas lietas

AKKA/LAA skaitļi nāk no atskaitēm, ko pasākumu rīkotāji pēc pasākuma iesniedz aģentūras klientu portālā. Šogad no janvāra līdz septembrim uzskaitīti 999 638 apmeklējumi, pērn tajā pašā laikā — 1 307 004. Starpība ir 307 366 apmeklējumi.

„Biļešu paradīzes” dati ir cita veida. Tie ir viena tirgotāja pārdotās biļetes, tajās ietilpst arī teātra izrādes, un tās aptver desmit, nevis deviņus mēnešus. Absolūtus skaitļus tirgotājs publiski nav nosaucis, tāpēc viņa pieaugumu pārbaudīt nevar tieši tāpat kā AKKA/LAA kritumu.

Viens avots skaita apmeklētājus licencētos pasākumos, otrs — vienas sistēmas pārdotās biļetes. Ja tos liek blakus kā vienas un tās pašas lietas divus mērījumus, rezultāts abām pusēm nevar sanākt vienāds. Tiek mērīti divi dažādi lielumi, kas tikai no malas izskatās pēc viena un tā paša.

Pirmā trešdaļa: Dziesmu svētki

Pērnais gads nebija parasts. No 5. līdz 13. jūlijam Rīgā notika XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un AKKA/LAA datos no tiem ir 103 038 biļetes. Šogad tādu svētku nav, un tas nozīmē, ka trešdaļa no visas starpības rodas nevis tāpēc, ka cilvēki šogad gāja uz koncertiem retāk, bet tāpēc, ka pērn bija viens milzīgs notikums, kas atkārtojas reizi piecos gados.

To redz arī AKKA/LAA un tāpēc min otru skaitli: bez svētku biļetēm kritums ir 17 procenti jeb 204 328 apmeklējumi. Tas ir godīgāks salīdzinājums, un tālāk mēs runājam tieši par to.

Janvāris–septembris 2025 2026 Izmaiņas
Visi uzskaitītie apmeklējumi 1 307 004 999 638 −23,5 %
Bez Dziesmu svētku biļetēm 1 203 966 999 638 −17,0 %

Kā lasīt tabulu: abās rindās salīdzināti viena un tā paša perioda — janvāra līdz septembra — dati. Otrajā rindā no 2025. gada ir atņemtas 103 038 Dziesmu svētku biļetes, lai abus gadus varētu salīdzināt godīgi. Avots: AKKA/LAA.

Mēneši, kas savā starpā nesaskan

AKKA/LAA publicēja arī izmaiņas pa mēnešiem, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Pēc aģentūras teiktā, kritums sācies aprīlī.

Mēnesis Pret to pašu mēnesi 2025. gadā
Janvāris–marts nav publicēts
Aprīlis −13,8 %
Maijs −8,4 %
Jūnijs −7,2 %
Jūlijs −6,1 %
Augusts −55,3 %
Septembris −78,0 %

Kā lasīt tabulu: katrs procents salīdzina 2026. gada mēnesi ar to pašu 2025. gada mēnesi. Mīnuss nozīmē, ka šogad uzskaitīts mazāk apmeklējumu. Par janvāri, februāri un martu AKKA/LAA procentus nav publicējusi. Avots: AKKA/LAA.

Šeit kaut kas nesaskan. Ja Dziesmu svētku biļetes ir pērnā jūlija skaitļos, kad svētki notika, tad šā gada jūlijam vajadzētu būt ar lielu mīnusu, jo pret to stāv 103 tūkstoši papildu biļešu. Bet jūlijs ir mēnesis ar vismazāko kritumu. Lai 103 tūkstoši biļešu dotu tikai sešu procentu starpību, pērnā jūlija kopējam apmeklējumam vajadzētu būt gandrīz 1,7 miljoniem — vairāk nekā visos deviņos mēnešos kopā. Tā nevar būt.

Tātad iespējams viens no diviem. Vai nu mēnešu procenti jau ir aprēķināti bez svētkiem, un tad pērnā jūlija bāze ir mazāka. Vai arī svētku biļetes datos ir uzskaitītas citā mēnesī, piemēram, tad, kad rīkotājs iesniedza atskaiti. Otrajā gadījumā aina mainās pilnīgi. Ja svētku biļetes atrodas pērnā septembra skaitļos, tad šī gada septembra mīnus 78 procentus var izskaidrot ar svētkiem vien, ja pērnā septembra kopējais apmeklējums bija ap 132 tūkstošiem. Tas ir pavisam ticams lielums: pērn vidējā mēnesī bez svētkiem tika uzskaitīts ap 134 tūkstošiem apmeklējumu. Augustam tāds pats skaitlis būtu ap 186 tūkstošiem.

Mēs neapgalvojam, ka tā noticis. Mēs sakām, ka no publiskotajiem datiem to nevar ne apstiprināt, ne izslēgt, un tieši tāpēc AKKA/LAA tik krasas datu izmaiņas vajadzētu konkrēti pamatot un nosaukt to cēloņus.

Kur paliek pārējie 204 tūkstoši

Atliek 17 procenti, kurus ar svētkiem izskaidrot nevar. Lai saprastu, kur tie rodas, izmantojām vienkāršu aprēķinu. Ja pērn vidējā mēnesī bez svētkiem bija ap 134 tūkstošiem apmeklējumu, tad aprīļa līdz jūlija kritumi kopā veido ap 47 tūkstošiem. Pārējie ap 157 tūkstoši jāmeklē augustā un septembrī, jo janvārī–martā kritums, pēc AKKA/LAA teiktā, vēl nebija sācies.

Kritums janv.–sept. Apmeklējumi Daļa no starpības
Dziesmu svētki 2025 103 038 34 %
Aprīlis–jūlijs (aplēse) ~47 000 ~15 %
Augusts–septembris (aplēse) ~157 000 ~51 %
Kopā 307 366 100 %

Aplēse pieņem, ka visi mēneši ir līdzīga lieluma. Ja vasaras mēneši bija lielāki par vidējo, aprīļa–jūlija daļa būtu nedaudz lielāka un augusta–septembra mazāka, bet kopaina nemainās.

Tātad aptuveni puse no visas starpības ir tikai divos mēnešos — augustā un septembrī. Tie ir tieši tie mēneši, par kuriem dati publicēšanas brīdī bija vismazāk pilnīgi. AKKA/LAA vadītājs Egīls Šēfers pats LSM teica, ka rīkotāji atskaites iesniedz pēc pasākuma, oktobra atskaites vēl novembrī turpināja ienākt un skaitļi tikšot precizēti. Dati tika publicēti 2. novembrī, tikai mēnesi pēc septembra beigām.

Tirgus, kas četrus mēnešus pēc kārtas sarūk par sešiem līdz četrpadsmit procentiem, nākamajā mēnesī parasti nesabrūk uz pusi un vēl pēc mēneša par četrām piektdaļām. Tā notiek tikai pēc liela satricinājuma, piemēram, pandēmijas ierobežojumiem. Tāda šoruden nebija. Ir pamats jautāt, cik liela daļa no augusta un septembra krituma patiesībā ir vēl neiesniegtas atskaites un Dziesmu svētku biļetes, kas datos ieliktas citā vietā.

Ko tas nozīmē

Tas nenozīmē, ka problēmas nav. Aprīļa līdz jūlija kritumi ir reāli, nelieli un vienmērīgi, un tie labi saskan ar to, ko stāsta rīkotāji un koncertzāles. Bet tas nozīmē, ka skaitlis „gandrīz ceturtdaļa”, kas jau nonācis budžeta sarunās un protesta akcijas kontekstā, ir trīs dažādu lietu summa: viena reti notiekoša lielpasākuma, mērena tirgus krituma un divu mēnešu, par kuriem dati vēl nav galīgi. Katrai no tām ir cits cēlonis, un katra prasa citu rīcību. Dziesmu svētku ietekme ir vienreizēja un nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, izzudīs. Mērenais kritums no aprīļa līdz jūlijam liek nopietni analizēt biļešu cenas, piedāvājumu un cilvēku maksātspēju. Bet augusta un septembra skaitļus vispirms vajag sagaidīt galīgā veidā, pirms no tiem izdarīt jebkādus secinājumus. Šīs trīs dažādās lietas vienā rādītājā atspoguļot nevar, tāpēc publiskotie skaitļi bez skaidras interpretācijas paliek nesaprotami.


Šī raksta otrajā daļā, kas lrma.lv iznāks ceturtdien, 19. novembrī, skatīsimies, kāpēc koncertu tirgu nevar novērtēt pēc apmeklētāju skaita vien. Parādīsim, kāpēc koncertu var kļūt vairāk, bet zāles tukšākas, kāds skaitlis jau ir AKKA/LAA rīcībā un varētu ātri pārbaudīt, vai kritums ir īsts, un kāds ir LRMA konkrētais priekšlikums, lai nozare nākamreiz nestrīdētos par procentiem, bet runātu par vieniem un tiem pašiem datiem.

Avoti