LRMA viedoklis. Šodien plkst. 14.30 no Nacionālās operas līdz Mākslas muzejam iet gājiens, un vakarā plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā skan koncerts. Abus rīko biedrība „Laiks kultūrai” un Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija. Prasība ir skaidra un skaitļos izteikta: kultūras darbinieku algas atpaliek no pārējā sabiedriskā sektora par vairāk nekā 500 eiro mēnesī, izlīdzināšanai vajadzīgi 30 miljoni eiro, un 2027. gada budžetā paredzētais samazinājums jāatsauc.

Prasība ir pamatota. Jautājums ir par to, kas šodien stāv uz skatuves un kas par šo skatuvi maksā.

Kas kam maksā

Asociācijas biedri ir valsts orķestri, valsts koris „Latvija”, Nacionālā opera un balets, Latvijas Radio bigbends un Mūzikas akadēmija. Vakara koncertā uzstājas astoņi sastāvi, un vismaz seši no tiem pastāv par valsts vai pašvaldības naudu: koris „Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Nacionālās operas un baleta orķestris ar kori un solistiem, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio bigbends un orķestris „RĪGA”, kas ir Rīgas domes orķestris.

Divi no šiem sastāviem šobrīd tiek apvienoti. Ar 8. jūlija rīkojumu valdība nolēma kori „Latvija” pievienot Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un orķestri pēc tam pārdēvēt par „Rīgas filharmoniķiem”; padarīt to vajag līdz gada beigām.

Nams, kurā koncerts notiek, pieder pašvaldības uzņēmumam „Rīgas nami”. Koncertu pārraida sabiedriskie mediji — LTV7, Latvijas Radio 3 „Klasika” un LSM.lv. Ieeja ir ar ielūgumiem un bez maksas; vietas, pēc rīkotāju teiktā, jau aizņemtas. No publikas vāc vienu lietu — brīvprātīgus ziedojumus, un tos pieņem Nacionālā simfoniskā orķestra mājaslapā.

Tātad: algu maksā valsts, zāli tur pašvaldības uzņēmums, raidīšanu nodrošina sabiedriskie mediji, un cilvēks zālē sēž ar ielūgumu. Prasība pēc lielākas valsts naudas tiek izteikta ar valsts naudu apmaksātā formā.

Tas nav apsūdzība. Tas ir rēķins, kuru neviens nav parādījis

Nevienā publiski pieejamā dokumentā mēs neatradām, cik šis gājiens un šis koncerts maksā. Nav zināms, cik maksā zāles izmantošana, apskaņošana, gaisma, pārraide un ielūgumu izgatavošana. Nav zināms, vai kāds no rīkotājiem ielicis savu naudu. Nav zināms arī tas, cik ziedojumu tiks savākts un ko par tiem nopirks — rīkotāji saka, ka tie segšot tehniskās un mākslinieciskās izmaksas, bet summas un atskaites nav.

Mēs neapgalvojam, ka tur kas slēpts. Mēs sakām, ka tā ir nauda, par kuru nozare prasa atbildību citiem, bet par sevi atskaiti nepublicē.

Novembra beigās sāksies ziemassvētku ziedojumu laiks, un tas pats modelis atkārtosies televīzijā. Arī tur reti kurš nosauc, cik maksāja pati akcija un kāds bija rezultāts.

Kā tas izskatās no mūsu puses

Neakadēmiskajā mūzikā grupa pati maksā par mēģinājumu telpu, par zāli, par skaņu, par afišu un par biļešu servisu. Ja koncerts neatpelnās, zaudējums ir mūziķa, nevis dibinātāja.

Kultūrpolitikas plānā visai populārajai mūzikai ir atvēlēti 55 000 eiro gadā. Lielākais valsts mūzikas naudas saņēmējs fondā ir valsts iestāžu dibināta organizācija. Uz šodienas skatuves nav nevienas grupas, kas spēlē ārpus akadēmiskās mūzikas, un prasību sarakstā nav neviena punkta par tiem, kas strādā bez dotācijas.

Prasītie 30 miljoni ir 7,5 miljoni gadā. Pret 55 000 eiro gadā visai populārajai mūzikai tā ir attiecība viens pret 136. Tie ir divu veidu izdevumi — viens ir algu fonds iestādēm, otrs programmas nauda nozarei —, bet abi ir gada summas un abi nāk no viena budžeta.

Mēs neprasām, lai kultūras darbiniekiem maksātu mazāk. Mēs prasām divas lietas. Pirmā — publicējiet, cik maksāja šī akcija un cik tā savāca. Otrā — ja nozare iet ielās visas kultūras vārdā, lai uz tās skatuves ir arī tie, kas nekad nav saņēmuši dotāciju.

Ko var teikt pretī

Algu starpība ir reāla, un skaitļi nāk no pašiem rīkotājiem: kultūras mantojuma iestādēs vidēji 1395 eiro, skatuves mākslā 1365 eiro, sabiedriskajā sektorā 1926 eiro. Sabiedriskajiem medijiem ir pienākums atspoguļot kultūru, un koncerta pārraide tajā iekļaujas. Valsts orķestrim spēlēt koncertu ir darbs, ne privāts pasākums. Un tas, ka nozare ar dotāciju prasa vairāk, pats par sevi nav negodīgi — ikviens prasa tur, kur viņu dzird.

Tieši tāpēc arī mēs prasām to pašu: lai mūs dzird tur, kur šodien runā par visu kultūru.

Avoti

  • Akcijas „Kultūra (iz)dzīvo” rīkotāju paziņojums, 22. oktobris, un gājiena un koncerta programma — LV portāls.
  • „Kultūras vērtība nav tikai ieņēmumi”, Una Zvejniece, LSM, 9. novembris.
  • Ministru kabineta 2026. gada 8. jūlija rīkojums Nr. 396 par kora „Latvija” pievienošanu LNSO un pārdēvēšanu par „Rīgas filharmoniķiem”.
  • Rīgas Kongresu nama īpašnieks — SIA „Rīgas nami”. Orķestris „RĪGA” — Rīgas domes orķestris.