Novembrī „Laiks kultūrai” un Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija rīko vairāku dienu akciju „Kultūra (iz)dzīvo”, kuras centrā ir 10. novembra koncerts Kongresu namā. Kā raksta LSM, iniciatori grib pievērst sabiedrības uzmanību kultūras nepietiekamajam finansējumam un zemajam atalgojumam. Tas, ka algas ir zemas, ir skaidrs. Daudz mazāk skaidrs ir tas, kā nauda tiek sadalīta, par ko tā tiek maksāta un ko par to saņem tie, kas to dod, proti, nodokļu maksātāji.

Ko saka skaitļi

LSM rakstā, kurā avots nav minēts, teikts, ka 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa mantojuma iestādēs bija 1395 eiro, bet skatuves mākslās 1365 eiro. Tie ir vispārējās valdības sektora, tas ir, valsts un pašvaldību iestāžu dati. Sabiedriskajā sektorā kopumā vidējā alga bija 1926 eiro, un to apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, kuri privātajam sektoram uzrāda 1876 eiro. Tātad runa ir par valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, nevis par visiem kultūras darbiniekiem, un par tiem, kas pelna brīvajā tirgū, šie skaitļi neko nepasaka.

Rakstā norādīts arī, ka inflācija kopš 2020. gada sasniegusi 43 %, un tas aptuveni sakrīt ar Eurostat datiem: saskaņotais patēriņa cenu indekss no 2020. gada decembra līdz šā gada septembrim pieaudzis par apmēram 45 %. Tālāk rakstā teikts, ka Igaunijā kultūras darbinieka vidējā bruto alga 2025. gadā bija 2090 eiro un ka Lietuvā kultūras darbinieki saņem ap 80 % no valsts vidējās algas, bet Latvijā ap 70 %. Šos salīdzinājumus vajag lasīt piesardzīgi, jo nav zināms, kurus darbiniekus katra valsts pie kultūras darbiniekiem pieskaita.

Divas puses

Šī diskusija atgādina to, ko mūzikas nozarē var redzēt jau sen: ir divas mūzikas kultūras puses. Vienā ir kolektīvi un iestādes, kas dzīvo no valsts naudas un ar pamatotu satraukumu gaida, ka valsts maksās vairāk. Otrā ir producenti, grupas un mākslinieki, kas paši riskē, paši ieguldī un paši pelna, un koncertu atceļ, ja biļešu naudas nepietiek izmaksu segšanai. Neviena no šīm pusēm nav labāka vai sliktāka par otru, taču valsts nauda pie tām nonāk ļoti dažādos veidos.

Viens uzņēmums, kura skaitļi ir publiski

VSIA „Latvijas Koncerti”, kuras kapitāldaļas pārvalda Kultūras ministrija, uztur trīs kolektīvus: kamerorķestri „Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kori un Latvijas Radio bigbendu. Pēc uzņēmuma pašu publicētās informācijas, 2025. gadā tas par ministrijas deleģētajiem uzdevumiem saņēma 3,72 miljonus eiro, no Valsts kultūrkapitāla fonda vēl 77 tūkstošus, un kopā ar prezidenta kancelejas un Jūrmalas līdzfinansējumu valsts un pašvaldību nauda sasniedza 3,88 miljonus. Savi ieņēmumi bija ceturtā daļa no uzņēmuma kopējiem ieņēmumiem.

Koncertu ir daudz, un zāles nav tukšas. Pērn uzņēmums sarīkoja 252 koncertus, plānoti bija 240; tos apmeklēja 107 102 klausītāji (plānā bija vismaz 100 000), un 74 koncerti bija domāti bērniem un jauniešiem. Vidēji tas ir ap 425 klausītāju katrā koncertā. Ja valsts un pašvaldību naudu vienkārši izdala ar koncertu skaitu, sanāk apmēram 15 tūkstoši eiro uz koncertu un 36 eiro uz klausītāju. Precīzs šis aprēķins nav, jo nauda sedz arī festivālus un ierakstus, bet kā orientieris noder. Viens plāns palika neizpildīts: reģionos notika 69 koncerti, nevis plānotie 80.

Uzņēmuma 2025. gada rezultātu pārskatā ir astoņi nefinanšu un seši finanšu mērķi. Pirmie attiecas, piemēram, uz koncertu skaitu, apmeklējumu, koncertiem reģionos, atlaižu biļetēm, starptautiskajiem projektiem un kompaktdiskiem, otrie uz kapitāla atdevi, likviditāti un izdevumu pieaugumu. Kapitāla atdeve bija 0,47 %, plānotie bija 1,1 %. Taču mērķa, kas attiektos uz mūziķu algām, tur nav, lai gan tieši alga ir iemesls, kāpēc akcija vispār tiek rīkota.

Gada pārskats parāda, kā tas izskatās naudā. 2025. gadā uzņēmuma ieņēmumi bija 5,22 miljoni eiro, bet peļņa pēc nodokļiem 2450 eiro. 2024. gadā peļņa bija 1538 eiro, 2023. gadā 67 tūkstoši, bet 2022. gadā uzņēmums cieta 221 tūkstoša eiro zaudējumus. Pašu kapitāls ir ap 457 tūkstošiem eiro. No ieņēmumiem ap 3,7 miljoniem ir valsts budžeta dotācijas, bet pašu ieņēmumi ir 1,32 miljoni, un biļešu pārdošana no tiem devusi 803 tūkstošus. Citiem vārdiem, uzņēmums nostrādā gandrīz uz nulli tikai tāpēc, ka valsts sedz trīs ceturtdaļas izmaksu.

Kāpēc tieši šie kolektīvi

Divu no šiem kolektīviem nosaukumā ir vārds „radio”, taču tos uztur nevis sabiedriskais medijs, kura neto apgrozījums pērn bija 52,8 miljoni eiro, bet Kultūras ministrija, kas naudu piešķir „Latvijas Koncertiem” pēc deleģēšanas līguma. Kāpēc tā noticis, mēs nezinām un minēt nemēģināsim, taču jautājums ir pamatots. Kāpēc Radio koris un Radio bigbends ir valsts kultūras budžeta, nevis sabiedriskā medija rūpe? Un kāpēc tieši šie, nevis citi kori vai bigbendi, kas varētu pretendēt uz to pašu naudu atklātā konkursā?

Vērts salīdzināt: pērn „Latvijas Koncerti” 3,72 miljonus saņēma tieši no ministrijas un 77 tūkstošus no Valsts kultūrkapitāla fonda, kur naudu sadala projektu konkursā. Ministrijas līgumā ir arī atsevišķa pozīcija „starptautiskā sadarbība” 120 280 eiro apmērā; nav skaidrs, kāpēc šo naudu nevarētu piešķirt konkursā visiem, kas grib nest Latvijas vārdu pasaulē.

Uzņēmuma valdes loceklis Timurs Tomsons, kurš valdē strādā kopš 1. jūnija, LSM intervijā sacīja, ka daudzi mūziķi strādā trijos vai četros darbos, ka aizvien biežāk lūdz neapmaksātu atvaļinājumu un ka pēc pusotras nedēļas ārzemju turnejas mājās atved nedaudz vairāk par tūkstoti eiro. Tie ir viņa paša apgalvojumi, nevis pārbaudīti dati, taču stāsta cilvēks, kurš savu uzņēmumu pazīst vislabāk.

Četras lietas, ko sabiedrībai būtu vērts uzzināt

Lai par šo situāciju varētu spriest, ar vārdiem, ka naudas trūkst, nepietiek. Pirmkārt, būtu jāzina, ko katrs kolektīvs sarīko atsevišķi un cik tas maksā: koncertu skaitu, klausītājus un biļešu ieņēmumus katram pašam, nevis uzņēmuma kopsummā. Otrkārt, cik no valsts naudas nonāk pie pašiem mūziķiem, jo, ja galvenā problēma ir alga, tai jābūt arī galvenajam rādītājam. Treškārt, pēc kādiem kritērijiem valsts budžeta nauda tiek piešķirta tieši šiem kolektīviem un kāpēc daļu šīs naudas nevar piešķirt atklātā konkursā, kurā pieteikties varētu jebkurš profesionāls koris, orķestris vai bigbends. Ceturtkārt, vai mūzikas nozarei ir kopīgs attīstības plāns, kas parādītu, kā valsts budžeta nauda mūzikā tiek sadalīta starp dažādām nozares daļām, jo katrs, kas šobrīd gaida valsts budžeta naudu, runā tikai par savu pusi. Mēs jau rakstījām par to, ka mūzikas nozarei nav ciparu tabulas, ar kuru nākt pie galda, un ka valstij jāizlemj, vai mūzika ir tikai kultūra, vai arī bizness.

Valsts atbalsts kultūrai ir normāla lieta, un simfoniskie orķestri un profesionālie kori visā pasaulē parasti lielā mērā dzīvo no publiskā finansējuma. Taču neakadēmiskajā mūzikā nav organizācijas, kas saņemtu budžeta dotāciju un ar maksas pakalpojumiem segtu to, kas trūkst; grupas un producenti šeit strādā biznesa vidē un par saviem lēmumiem atbild ar savu naudu. Mēs nesakām, ka tāds modelis būtu jāpārņem arī citiem. Bet, ja viena puse saņem miljonus pēc deleģēšanas līguma, bet otra visu liek uz spēles pati, vismaz godīgi būtu zināt, ko par šo naudu iegūst valsts.

Ko mēs nezinām

Cik pelna mūziķi katrā no „Latvijas Koncertu” kolektīviem, no uzņēmuma publiskajiem rezultātu pārskatiem uzzināt nevar.

Secinājumi

Tālāk ir mūsu secinājumi. Tas ir viedoklis un jautājumi, nevis prasības.

Pirmais secinājums: uzņēmuma pašu skaitļi neliecina, ka tā uzturēšana valsts kapitālsabiedrības formā būtu pašsaprotama. Tas nesasniedz paša izvirzīto kapitāla atdeves mērķi, reģionos sarīko mazāk koncertu, nekā plānots, un peļņa tam rodas tikai tāpēc, ka valsts sedz trīs ceturtdaļas izmaksu. Reālajā uzņēmējdarbībā uzņēmums, kas pats nopelna ceturto daļu no saviem izdevumiem, pastāvētu tikai tik ilgi, kamēr kāds cits sedz pārējo.

Otrais secinājums: tāpēc ir pamatots jautājums, vai šo uzņēmumu nevajadzētu reorganizēt vai pat privatizēt. Ja valsts grib, lai Sinfonietta Rīga, Radio koris un Radio bigbends pastāv, tai jāpasaka, ko tieši tā pērk un par kādu cenu, un jāpērk caur konkursu. Ja kapitāldaļas piedāvātu privātajam sektoram, drīz kļūtu skaidrs, vai šāds bizness kādu vispār interesē, un tā būtu godīga atbilde uz jautājumu, cik šis modelis ir dzīvotspējīgs bez dotācijas.

Trešais secinājums attiecas uz Valsts kultūrkapitāla fondu, kas, kā mēs to saprotam, ir domāts kultūras attīstībai un nevalstiskajam sektoram. Pērn uzņēmums, kas jau saņem 3,7 miljonus tieši no ministrijas, ar desmit projektiem no šī fonda saņēma vēl 77 tūkstošus eiro, tostarp Radio bigbenda un Sinfonietta Rīga koncertiem un festivāliem. Mums tas nešķiet normāli. Parastam korim vai orķestrim, kas darbojas par saviem līdzekļiem, projekts parasti jāraksta pašam, un tas sacenšas ar uzņēmumu, kurā strādā 116 cilvēku un kura pamatdarbību valsts tāpat apmaksā. Runa nav par to, ka konkurss būtu negodīgs, bet par to, ka tā dalībnieki nav vienādos apstākļos. Uzņēmumiem, kas saņem valsts naudu, nevajadzētu pretendēt uz naudu, kas domāta tiem, kam citas naudas nav.

Ceturtais secinājums ir par troksni. Mūziķu zemās algas ir reāla problēma, un to nevar noliegt, taču uzņēmuma darba devējs un īpašnieks ir valsts, un pirmām kārtām tai jāatbild, kā tā sadala naudu, ko jau dod. Ja kādam kultūrā ir tiesības celt lielāko troksni, tad tās ir tiem, kas paši riskē ar savu naudu un ieguldījumiem, kuri viena neveiksmīga pasākuma dēļ var bankrotēt un kuru zaudējumus nesedz neviena dotācija. Mums šķiet, ka tieši viņu balsi šajā diskusijā dzird vismazāk.

Un visbeidzot viens tiešs jautājums: kādas neaizvietojamas kultūrpolitikas funkcijas VSIA „Latvijas Koncerti” veic, ko nevarētu darīt privāts uzņēmums?

Avoti

  • LSM, 20.10.2026.: „Kultūras nozare novembrī vairāku dienu akcijā pievērsīs uzmanību finansējuma un atalgojuma krīzei”
  • LSM, 19.10.2026.: „„Latvijas Koncertu” vadītājs Timurs Tomsons: Briest nemieri, mēs iesim ielās”
  • LSM, 22.04.2026.: „„Latvijas Koncertu” jaunais valdes loceklis būs līdzšinējais „Lielā dzintara” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons”
  • LSM, 29.05.2026.: raksts par LSM 2025. gada rezultātiem (neto apgrozījums 52,8 miljoni eiro)
  • VSIA „Latvijas Koncerti” gada pārskati 2023.–2025. gadam (latvijaskoncerti.lv): peļņa vai zaudējumi, ieņēmumi, pašu kapitāls
  • LV portāls, 02.09.2026., CSP dati: vidējais atalgojums 2026. gada 2. ceturksnī
  • Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss Latvijai (HICP), dati caur FRED, 2020. gada decembris – 2026. gada septembris
  • NRA par Latvijas Radio bigbendu un deleģēšanas līgumu starp Kultūras ministriju un „Latvijas Koncerti”
  • Latvijas Koncerti: „Informācija par saņemto valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu 2025. gadā”; „Finanšu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultāti 2025. gads”

Vizualizācija: LRMA.