18. septembrī notika Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) stratēģiskā sēde, kurā kultūras ministrs Nauris Puntulis aicināja pilnveidot projektu vērtēšanas kritērijus un daudz plašāk informēt sabiedrību par atbalstītajiem projektiem. Sēdes darba kārtībā bija arī populārās mūzikas atbalsts, tāpēc rokmūzikas nozarei šī saruna nav vienaldzīga.
Ko sēdē teica ministrs
Kā informē Kultūras ministrija, ministrs uzsvēris, ka fondam sabiedrībai skaidri jāpaskaidro, kas, cik lielā apmērā un kāpēc saņem valsts atbalstu, jo publiskais finansējums prasa skaidrus un caurskatāmus lēmumu argumentus. Atsevišķi izcelts jautājums par atteikumiem: tos nedrīkst pamatot ar vispārīgu, neko neizskaidrojošu formulējumu, bet tiem jābūt izvērsti un saprotami argumentētiem. Tāpat fondam vajadzētu plašāk stāstīt par atbalstītajiem projektiem un to rezultātiem.
Bez vērtēšanas kritērijiem sēdes darba kārtībā bija arī apbalvošanas ceremoniju projekti, radošie braucieni, oriģinālās dramaturģijas pieteikumu kārtība, radošās rezidences, populārās mūzikas atbalsts, muzeju finansējums, mūža stipendiju apmērs un budžeta jautājumi. Kādi lēmumi pieņemti tieši par populārās mūzikas atbalstu, ministrijas publiskotajā informācijā nav precizēts.
LRMA komentārs
Nozarei svarīgākā ir tieši atteikumu daļa, un iemesls ir vienkārša aritmētika. Kā norāda ministrija, atbalstu saņem aptuveni ceturtā daļa iesniegto projektu. Tas nozīmē, ka trīs no četriem pieteicējiem no fonda saņem atteikumu, un šī atteikuma pamatojums bieži vien ir vienīgā atgriezeniskā saite, ko viņi vispār redz. Ja tajā nav pateikts, kas tieši bija par vāju, nākamais pieteikums tiek rakstīts uz labu laimi — un grupai, kas gatavo albumu vai turneju, tas ir ļoti dārgs minējums.
Tikpat svarīgs ir laiks. Kamēr kritēriji tiek pārrakstīti, nozarei ir iespēja skaidri pateikt, ko tā sagaida no populārās mūzikas atbalsta un ko līdz šim nav saņēmusi. Kad jaunie kritēriji būs apstiprināti, šī saruna būs beigusies. VKKF finansēšanas modeļa pārskatīšana ir viena no LRMA kultūrpolitikas prioritātēm, un par kultūras finansēšanu LRMA šogad jautāja arī Saeimas vēlēšanu sarakstiem: „Roks prasa politiķiem: vai mūzika Latvijā ir tikai kultūra, vai arī bizness?”
Cik praktisks ir šis jautājums, šonedēļ lieliski parādīja Shockwave Fest pēcrelīze: festivāls Lastādijā radās tāpēc, ka jaunas grupas nespēj atļauties koncertvietas nomu. Lasiet LRMA rakstu par Shockwave Fest.
Avoti: Kultūras ministrijas informācija par VKKF stratēģisko sēdi, publiskota 2026. gada 21. septembrī (NRA.lv); km.gov.lv.
Attēls: LRMA vizualizācija.
#VKKF #kultūrpolitika #LRMA #populārāmūzika #rokmūzika
