Lai valsts mūziku uztvertu kā tautsaimniecības nozari, vispirms jāzina, cik liela tā ir. Latvijā uz šo jautājumu atbild viens 2022. gada pētījums, kas balstīts uz 2016.–2020. gada datiem. Cikla otrajā daļā skaidrojam, kas ir šis pētījums, ko tas parāda un kāda statistika būtu jāsāk vākt, lai mūzikas pienesumu IKP varētu aprēķināt katru gadu.

Šis raksts ir daļa no LRMA analītiskā cikla „Mūzika kā tautsaimniecība”, kurā salīdzinām citu Eiropas valstu pieredzi ar Latvijas situāciju un piedāvājam rīcības plānu neakadēmiskās mūzikas attīstībai.

Cikla iepriekšējās daļas: 1. Mūzika kā tautsaimniecība: ko Latvija var mācīties no Somijas, Francijas, Vācijas un Igaunijas.

Kas ir pētījums CARD

CARD ir projekts „Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”, kas tika īstenots Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmā „Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” no 2020. gada oktobra līdz 2022. gada septembrim. Programmu administrē Latvijas Zinātnes padome, projektu vadīja Dr.art. Rūta Muktupāvela, un tajā piedalījās Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Mūzikas nozares ekonomiskās ietekmes novērtējumu sagatavoja Dr.oec. Ilze Judrupa (RTU) un Dr.oec. Ieva Zemīte (LKA), un tā izmantotie CSP pasūtījuma dati ir publiski pieejami datu krātuvē Zenodo.

Ko rāda skaitļi

2020. gadā šaurajā mūzikas nozarē (ierakstu producēšana, mākslinieku darbība, mākslas palīgdarbības, kultūras iestādes un ierakstu tirdzniecība) bija 1765 ekonomiski aktīvi uzņēmumi un 2933 nodarbinātie. Nozares pievienotā vērtība pieauga no 21,6 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 32 miljoniem eiro 2019. gadā, bet pandēmijas gadā nokritās līdz 22,5 miljoniem. Apgrozījums 2020. gadā bija 35 miljoni eiro, un pētnieki secina, ka pašas mūzikas nozares daļa IKP ir ap 0,1%, bet kopā ar saistītajām nozarēm – ap 0,4%.

RādītājsVērtībaGads
Uzņēmumi mūzikas nozarē17652020
Nodarbinātie mūzikas nozarē29332020
Pievienotā vērtība21,6 → 32,0 milj. €2016 → 2019
Apgrozījums35 milj. €2020
Daļa no IKP~0,1% (ar saistītajām nozarēm ~0,4%)2016–2020
Pievienotā vērtība uz nodarbināto7,69 tūkst. € (valsts vidējais – 33,58 tūkst. €)2020

Jāpiebilst, ka šie skaitļi nāk no pretrunīga avota. CARD pētījuma tekstā apgrozījums 2020. gadā minēts ap 35 miljoniem eiro, bet vienas no tā tabulām kopsumma rāda tikai ap 3,7 miljoniem, kamēr tās pašas tabulas rindas summējas līdz aptuveni 35 miljoniem. Arī pievienotās vērtības dati tekstā un tabulās nesakrīt. Avots ir neloģisks un pretrunīgs, bet tādi šobrīd ir pieejamie dati, tāpēc tos lasām kā aptuvenu orientieri.

Visvairāk diskusiju raisa produktivitāte: pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto mūzikas nozarē pētījuma tekstā raksturota kā aptuveni trešdaļa no Latvijas vidējā rādītāja, lai gan paša pētījuma skaitļi (7,69 pret 33,58 tūkst. eiro) dod drīzāk ap 23%. Šo skaitli var lasīt divējādi. To var izmantot kā argumentu, ka nozare ir vāja, bet to var saprast arī kā pierādījumu, ka Latvijas mūzika joprojām strādā „hobija režīmā” – bez menedžmenta, infrastruktūras un eksporta – un tāpēc tai ir lielākā izaugsmes rezerve. Svarīgi, ka pētījuma periodā pievienotā vērtība auga straujāk nekā nodarbināto skaits, tātad produktivitāte līdz pandēmijai pieauga.

Kāpēc šie skaitļi nav pilnīgi

Pētījuma autori paši norāda uz vairākām nepilnībām, un tās ir būtiskas, ja skaitļus izmanto politiskos lēmumos:

  • Kodā „Mākslinieku darbība” ietilpst arī teātris un vizuālā māksla, savukārt daļa festivālu rīkotāju reģistrēti kā „Mākslas palīgdarbības”.
  • Uzņēmumi, kuriem mūzika ir tikai otrais darbības kods, statistikā neparādās – pētījumā kā piemērs minēts Gamechanger Audio.
  • Bieži citētais 1,19 miljardu eiro apgrozījums ir maldinošs, jo pētījums šo summu nesadala pa nozarēm, un tajā ietvertas arī ar mūziku tikai netieši saistītas nozares, tāpēc to nevar uzskatīt par mūzikas nozares apgrozījumu.
  • CSP neapkopo nepieciešamos datus četru zīmju NACE līmenī, un ekonomiskās ietekmes multiplikatorus varēja aprēķināt tikai par 2015. gadu un tikai visai kultūras nozarei.
  • Mūziķu ienākumi, kas saņemti īpašajā autoratlīdzības režīmā bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, uzņēmumu statistikā, visticamāk, nav redzami.

Cik bieži to mēra

Faktiski – epizodiski. Šobrīd norisinās nākamās programmas projekts CERS (2023–2026), kas pēta kultūras un radošā sektora izturētspēju, nodarbinātību un sociāli ekonomisko ietekmi, taču regulāra mūzikas nozares mērījuma tajā nav. Agrākie mēģinājumi aprēķināt kultūras ekonomisko nozīmi bija 1998., 2007. un 2013. gadā, katru reizi ar citu metodiku. Somijā mūzikas eksporta vērtības pārskati tiek publicēti kopš 2004. gada, un tagad nozares un eksporta skaitļi ir pieejami katru gadu.

Ko vajadzētu mērīt un no kurienes

LRMA piedāvā veidot ikgadēju mūzikas nozares ekonomikas monitoringu, kas apvieno valsts statistiku ar nozares organizāciju datiem. Daudzi no šiem datiem Latvijā jau eksistē, tie vienkārši netiek savesti kopā.

BloksRādītājiAvots
Nozares kodolsuzņēmumi, nodarbinātie, apgrozījums, pievienotā vērtībaCSP pasūtījuma dati pēc NACE 4 zīmēm; gada pārskati, ieskaitot papildu kodus
NodokļiPVN, VSAOI un IIN nozares kodos; autoratlīdzības režīma lietotāji; nerezidentu mākslinieku IINVID agregētie dati
Dzīvā mūzikapārdotās biļetes, ieņēmumi, pasākumi pa žanriem, ārvalstu pircējibiļešu operatori; AKKA/LAA koncertu licences
Ieraksti un tiesībasautoratlīdzību un blakustiesību iekasējums, Latvijas repertuārs radio un straumēšanāAKKA/LAA, LaIPA
Eksportsārvalstu atlīdzība, koncertu ienākumi ārzemēs, kultūras pakalpojumu eksportsAKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Bankas maksājumu bilance, uzņēmumu aptauja
Tūrismsārvalstu apmeklētāji un viņu tēriņi naktsmītnēs un ēdināšanāCSP tūrisma apsekojumi, biļešu operatoru dati
Publiskais finansējumsKM, VKKF un pašvaldību izdevumi; akadēmiskā un neakadēmiskā mūzika atsevišķiValsts kase, VKKF, pašvaldību budžeti
Infrastruktūrakoncertvietas, klubi, festivāli, ietilpībajāveido reģistrs
Ietekme uz IKPpievienotās vērtības daļa IKP, multiplikatoriCSP ielaides-izlaides tabulas

Mūzikas daļa IKP pēc būtības ir vienkāršs dalījums: nozares pievienotā vērtība pret IKP. Pēc tam to papildina ar netiešo un inducēto ietekmi, ko aprēķina ar multiplikatoriem. CARD aprēķinātais multiplikators nozarēm R90–R92 bija 2,44, tas ir, nozares izlaidei pieaugot par vienu eiro, tautsaimniecībā kopumā izlaide pieaug par 1,44 eiro. Pētnieki gan piebilst, ka reālistiskā ietekme ir aptuveni pa vidu starp pirmā un otrā tipa multiplikatoru.

Kas to varētu darīt

Iespējami trīs ceļi. Pirmais – Kultūras ministrija vienojas ar CSP par regulāru kultūras satelītkontu, kurā mūzika būtu izdalīta atsevišķi. Otrais – nozares organizācijas pašas ik gadu pērk CSP datus un publicē nozares ziņojumu. Somijā pastāv abi: statistikas birojs sagatavo kultūras satelītkontu visai kultūrai, bet Music Finland katru gadu publicē mūzikas nozares un eksporta pārskatu. Trešais – abu kombinācija, kurā mērījumu ar skaidru metodiku deleģē nozares organizācijai. LRMA uzskata, ka trešais ceļš ir ātrākais un lētākais, un ir gatava tajā piedalīties.

Nākamajā daļā: kā valsts sadala mūzikas naudu un kāpēc visai populārajai mūzikai VKKF mērķprogrammā paredzēti 80 000 eiro gadā.

Avoti