Latvijā neakadēmisko mūziku joprojām uztver galvenokārt kā kultūras jomu, kurai nepieciešams atbalsts, nevis kā nozari, kas spēj pelnīt, maksāt nodokļus un vilkt līdzi tūrismu, viesmīlību un visu pasākumu industriju. LRMA sāk rakstu ciklu, kurā salīdzina citu Eiropas valstu pieredzi ar Latvijas situāciju un noslēgumā piedāvā konkrētu rīcības plānu. Pirmajā daļā raugāmies, kā šo jomu organizē citur.

Šis raksts ir daļa no LRMA analītiskā cikla „Mūzika kā tautsaimniecība”, kurā salīdzinām citu Eiropas valstu pieredzi ar Latvijas situāciju un piedāvājam rīcības plānu neakadēmiskās mūzikas attīstībai.

Kāpēc šāds cikls

Pirms Saeimas vēlēšanām LRMA visām partijām uzdeva vienu pamatjautājumu: vai mūzika Latvijā ir tikai kultūra vai arī bizness. Atbildes bija dažādas, taču valsts politikas līmenī jautājums joprojām nav atbildēts. Tāpēc nolēmām to izpētīt paši. Salīdzinājām sešas valstis, analizējām pieejamos Latvijas datus, normatīvo bāzi, finansējumu, eksportu un nodokļu režīmu, un rezultātus publicējam sešās daļās, no kurām pēdējā ir LRMA priekšlikumi ar termiņiem un atbildīgajām institūcijām.

Cik liela ir mūzikas ekonomika citur

Vācijā mūzikas nozares apgrozījums 2023. gadā bija ap 17,4 miljardiem eiro, bet pievienotā vērtība – ap 6,6 miljardiem, un lielāko daļu no tās (38%) radīja tieši dzīvās mūzikas pasākumi. Somijā nozares vērtība 2024. gadā sasniedza 1,4 miljardus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš, un izaugsmi atkal nodrošināja koncerti un festivāli. Somijas mūzikas eksports tajā pašā gadā sasniedza 149,8 miljonus eiro, bet Zviedrijas mūzikas eksports 2023. gadā tika novērtēts 5,4 miljardu kronu apmērā. Pat Lietuva, kurai valsts mūzikas eksporta politikas nav vispār, šogad publicēja pirmo pētījumu, kas nozares gada vērtību lēš virs 308 miljoniem eiro.

ValstsNozares vērtībaEksportsPiezīme
Vācija~17,4 mljrd. € apgrozījums (2023)—38% pievienotās vērtības rada dzīvā mūzika
Somija1,4 mljrd. € (2024)149,8 milj. € (2024)izaugsmi nodrošina koncerti un festivāli
Zviedrija—5,4 mljrd. SEK (2023)viena no retajām mūzikas neto eksportētājām
Lietuva>308 milj. € gadānetiek mērītsnav eksporta politikas dokumenta
Latvija~35 milj. € apgrozījums (2020)netiek mērītspievienotā vērtība ap 0,1% no IKP

Latvijā salīdzināmu datu nav. Vienīgais valsts pasūtītais novērtējums (pētījums CARD, 2022) šaurās mūzikas nozares pievienoto vērtību lēš ap 0,1% no IKP, taču pats pētījums atzīst datu nepilnības. Par to, kāpēc šis skaitlis nav pilnīgs un kas būtu jāmēra, stāstīsim cikla otrajā daļā. Jāpiebilst, ka katra valsts nozari mēra pēc savas metodikas, tāpēc tabula rāda mērogu, nevis precīzu salīdzinājumu.

Četri veidi, kā valsts organizē mūzikas nozari

Francija: nauda no koncertiem atgriežas koncertu tirgū

Francijā darbojas Centre national de la musique (CNM), kas pārņēma agrākā estrādes, šansona un džeza centra funkcijas un apvienojās ar valsts mūzikas eksporta biroju. Tā finansējuma kodols ir mērķa nodokļi. Biļešu nodoklis tiek ieturēts no koncertu biļešu ieņēmumiem, un no tā veidojas gan ievilkšanas tiesības pašiem maksātājiem, gan selektīvais atbalsts, bet kopš 2024. gada pastāv arī nodoklis straumēšanas platformām. CNM 2026. gada budžets ir 133 miljoni eiro, no kuriem tiešā valsts dotācija ir tikai 20 miljoni. Komerciālā koncertu tirgus nauda tur nepazūd vispārējā budžetā, bet atgriežas atpakaļ nozarē.

Vācija: valsts un autortiesību organizāciju kopdarbs

Vācijas populārās mūzikas atbalsta platformu Initiative Musik dibināja blakustiesību organizācija GVL un Vācijas Mūzikas padome, bet tās uzraudzības padomi ieceļ dibinātāji kopā ar federālās valdības kultūras un mediju pilnvaroto. Tā atbalsta māksliniekus, koncertvietas un uzņēmumus, uztur festivālu fondu populārās mūzikas festivāliem, un tematiskās mūzikas tūres ārvalstu viesiem jau kopš 2011. gada tiek apmaksātas no Ārlietu ministrijas budžeta. Mūzika tur ir arī ārpolitikas instruments. Tiesa, arī Vācija nav pasargāta no taupības: 2027. gada federālā budžeta projektā paredzēti samazinājumi tieši šiem instrumentiem.

Somija un Zviedrija: eksporta biroji

Music Finland eksporta atbalstu piešķir nozares ekspertu grupas, un viena no četrām ir tieši pop un rokmūzikai. Taču bāzes finansējums ir neliels: no Izglītības un kultūras ministrijas tas samazināts no 550 000 līdz 425 000 eiro gadā. Somijas politiskais mērķis toties ir vērienīgs – 2025. gadā pieņemtajā kultūrpolitikas ziņojumā noteikts divkāršot radošo industriju daļu IKP. Zviedrija ir pretējs piemērs: tās panākumi radušies gandrīz bez valsts atbalsta, un nozare pati norāda, ka publiski finansētā eksporta veicināšanā tiek reinvestēti tikai 0,1% no mūzikas ieņēmumiem. Rokmūzikai zīmīgi, ka Zviedrijas metāla grupas 2025. gadā radījušas ap 8% no visiem valsts mūzikas eksporta ieņēmumiem.

Igaunija: tuvākais un pamācošākais piemērs

Music Estonia 2014. gadā dibināja 23 mūzikas uzņēmumi; šodien tā ir pārstāvniecības organizācija, attīstības centrs un eksporta birojs vairāk nekā simts biedriem, un tā ik gadu saņem Kultūras ministrijas atbalstu. Būtiskas ir divas detaļas. Pirmkārt, eksportu tur finansē arī uzņēmējdarbības aģentūra: šovasar Music Estonia saņēma ES līdzfinansētu projektu eksportspējas stiprināšanai kaimiņtirgos – Somijā, Latvijā un Zviedrijā. Otrkārt, žanru organizācijas ir iekļautas sistēmā – starp Music Estonia kompetenču centriem ir arī smagās mūzikas organizācija Heavy Music Estonia. Turklāt eksporta fondu ar savu naudu finansē Igaunijas Autoru biedrība.

Lietuva šajā ziņā ir līdzīgā situācijā kā Latvija. Tur nav sistemātiskas mūzikas industrijas politikas, un Lietuvas Mūzikas informācijas centra vadītāja šogad atzina, ka Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts bez eksporta attīstības stratēģijas.

Ko tas nozīmē Latvijai

Salīdzinājumā izceļas pieci principi, kurus var pārņemt bez lielām investīcijām sākumā:

  1. Nozares nauda atgriežas nozarē. Daļa no komerciālo koncertu vai straumēšanas ieņēmumiem nonāk mērķa fondā, nevis vispārējā budžetā (Francija).
  2. Eksports ir ekonomikas, ne tikai kultūras jautājums. To līdzfinansē uzņēmējdarbības aģentūra (Latvijas gadījumā tā būtu LIAA) un Ārlietu ministrija (Igaunija, Vācija).
  3. Autortiesību organizācijas ir partneri. GEMA, GVL un Igaunijas Autoru biedrība līdzfinansē eksportu ar savu naudu.
  4. Žanru kompetenču centri vienotā sistēmā. Viens eksporta birojs, bet ar formāliem partneriem katram žanram, arī smagajai mūzikai (Igaunija).
  5. Nozare tiek mērīta katru gadu. Bez regulāriem datiem nav iespējams pierādīt ne ietekmi, ne atbalsta atdevi (Somija).

Jāņem vērā arī tas, ka Somijā, Vācijā un Francijā 2025.–2027. gadā valsts finansējums mūzikai tiek samazināts. Latvijai tāpēc nebūtu jākopē modelis, kas balstās tikai uz budžeta dotāciju; ilgtspējīgāki ir mehānismi, kas balstās paša tirgus apritē.

Nākamajā daļā: ko mēs patiesībā zinām par Latvijas mūzikas ekonomiku un kāpēc to neviens regulāri nemēra.

Avoti