Trešie Roka dziesmu svētki Džūkstē (FOTO)

Ir pagājušas vairākas dienas, bet emocijas vēl joprojām ir dzīvas.

Trešie Roka dziesmu svētki Džūkstē ir aizvadīti, un pirmais, ko gribas pateikt, ir vienkāršs vārds – PALDIES!

Paldies ikvienam, kurš noticēja šai idejai un palīdzēja tai pārtapt īstenībā.

Paldies koriem un to diriģentiem par ieguldīto darbu, par stundām mēģinājumos un vēlmi pierādīt, ka rokmūzika un koru kultūra Latvijā spēj satikties vienā, spēcīgā skanējumā.

Paldies mūziķiem, solistiem un visai radošajai komandai, kas ar savu enerģiju piepildīja Džūkstes estrādi.

Paldies tehniskajai komandai, organizatoriem, brīvprātīgajiem un visiem atbalstītājiem, kuru darbs bieži paliek aizkulisēs, bet bez kuriem šāds pasākums vienkārši nevarētu notikt.

Un, protams, īpašs paldies ikvienam skatītājam. Paldies, ka nenobijāties, atradāt laiku un izvēlējāties būt kopā ar mums. Katrs cilvēks skatītāju rindās ir apliecinājums tam, ka šādam pasākumam ir jēga. Katrs koris, katrs mūziķis un katrs apmeklētājs ir devis savu ieguldījumu Latvijas rokmūzikas un koru tradīcijas attīstībā. Tieši tā rodas tradīcijas. Tradīcijas rodas nevis vienā dienā, bet gadu no gada neatslābstošā darbā.

Protams, pēc katra pasākuma pienāk laiks analīzei. Jāizvērtē paveiktais, jāizdara secinājumi un godīgi jāatbild uz jautājumu – vai nākamgad satiksimies jau Ceturtajos Roka dziesmu svētkos Džūkstē? Šobrīd atbildi vēl nezinām. Varbūt esam izvēlējušies sarežģītāku ceļu, nekā vienkārši noorganizēt kārtējo koncertu. Šis ir īpašs formāts. Tas prasa milzīgu darbu, lielus ieguldījumus un daudzu cilvēku nesavtīgu līdzdalību. Reizēm pat šķiet, ka ar šo ideju esam mazliet apsteiguši savu laiku. Varbūt šādam notikumam Latvijā vēl tikai jāizaug. Bet visas lielās tradīcijas reiz ir sākušās ar drosmīgu ideju un cilvēkiem, kuri tai noticēja. Tāpēc ļoti gribas ticēt, ka arī Roka dziesmu svētkiem Džūkstē šis nav stāsta noslēgums. Gribas ticēt, ka tas ir tikai vēl viens solis ceļā uz tradīciju, kuru pēc gadiem cilvēki uztvers kā pašsaprotamu Latvijas kultūras sastāvdaļu.

Līdz tam paliek visskaistākais – atmiņas.  Atmiņas par jaudīgu mūziku, kopā dziedāšanu, emocijām, satikšanos un cilvēkiem, kuri tic šai idejai. Cerēsim, ka nākamvasar atkal varēsim viens otram teikt: Tiekamies Ceturtajos Roka dziesmu svētkos Džūkstē!

Tradīcijas nerodas pašas no sevis. Tās rada cilvēki, kuri ir gatavi noticēt idejai vēl, pirms tā kļūst populāra. Paldies, ka šogad bijāt vieni no viņiem.

Lai šīs sajūtas vēl kādu brīdi paliek kopā ar mums.

Paldies fotogrāfiem, kuri iemūžināja šos mirkļus un uzdāvināja mums iespēju tos atkal un atkal izdzīvot no jauna. Šīs fotogrāfijas pēc gadiem kļūs par daļu no Roka dziesmu svētku vēstures.