LRMA pieredze attiecībās ar biedrību „Latvijas Mediju ētikas padome“ — un kāpēc mazam nišas medijam par pieeju valsts atbalstam ir jāmaksā biedra nauda vienai konkrētai biedrībai.
Latvijas Rokmūzikas asociācija uztur divus medijus — LRMA Rock Radio un LRMA Rock Magazine. Tie ir mazi nišas mediji ar savu klausītāju, lasītāju un rokmūzikas cienītāju loku. Tos veido entuziasti. Mums nav algotu darbinieku — mums ir cilvēki, kas to dara, jo grib to darīt.
Šis ir stāsts par to, kas notiek, kad tāds medijs mēģina ieiet Latvijas mediju atbalsta sistēmā.
Vispirms bija žurnālistu asociācijas
Diskusijas par mediju ētiku Latvijā nav jaunas. Bija laiks, kad par žurnālistu faktiski varēja uzskatīt to, kas ir biedrs vienā no divām žurnālistu organizācijām. Tad šo organizāciju lietderība izsīka pati no sevis — biedriem vienkārši zuda interese. Viena no tām praktiski beidza pastāvēt, otra vēl kaut kā darbojas.
Kad LRMA reģistrēja savus medijus mediju reģistrā, mēs sazinājāmies ar abām. Vienā kāds vīrs runāja tik nelaipni, ka gandrīz pasūtīja tālāk. Otrā nosacījumi bija tādi, ka nekādas vēlmes kļūt par biedriem un pievienoties „jomas speciālistu apvienībai“ vairs nepalika.
Tā bija pirmā mācība: nozares pašorganizācija Latvijā nav vieta, kur mazu mediju gaida.
Tad mēs uzzinājām par Mediju ētikas padomi
Biedrība „Latvijas Mediju ētikas padome“ dibināta 2018. gada 12. decembrī, apvienojoties piecpadsmit mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šodien tai ir vairāk nekā 100 biedru. Tai ir savs ētikas kodekss — pašu izstrādāts. Tai ir deviņu locekļu Ētikas padome, kas šo pašu izstrādāto kodeksu uzrauga.
Mēs par to uzzinājām nevis tāpēc, ka meklējām, kur mācīties ētiku. Mēs par to uzzinājām tāpēc, ka gribējām startēt Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā.
Un tur bija nosacījums: piedalīties var tikai tas, kurš ir Mediju ētikas padomes biedrs vai asociētais biedrs.
Nevis tas, kurš ievēro ētikas kodeksu. Tas nepietiek. SIF vadība to formulējusi nepārprotami — „jābūt biedra statusā“.
Un tagad interesantākais
Ja tu uzvari MAF konkursā, biedra naudu šai pašai biedrībai vari iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās. To publiski apstiprinājusi arī SIF programmas vadītāja: biedru nauda var tikt iekļauta budžetā kā attiecināmās izmaksas.
Salīmēsim to kopā.
Valsts no budžeta piešķir medijiem atbalstu. Lai uz to pretendētu, medijam vispirms jākļūst par vienas konkrētas biedrības biedru. Un daļu no piešķirtā valsts atbalsta uzvarētājs samaksā atpakaļ — šai pašai biedrībai, biedra naudā, ko sedz nodokļu maksātājs.
Sanāk valsts budžeta līdzekļu pārlikšana uz vienas biedrības kontu. Legāli. Caur konkursa nolikumu.
Biedra nauda nav simboliska. Pēc biedrības 2023. gada 21. marta biedru sapulces lēmuma tā tiek rēķināta pēc apgrozījuma.
| no 200 € gadā | ja apgrozījums līdz 100 000 eiro |
| no 250 € gadā | ja apgrozījums no 100 000 līdz 650 000 eiro |
| no 500 € gadā | ja apgrozījums virs 650 000 eiro |
Reiziniet ar simt biedriem un padomājiet, cik daudz laika šai biedrībai jāpavada, meklējot citus ieņēmumu avotus.
Tam, kas šo shēmu izdomāja, var noņemt cepuri. Par radošumu.
Cik liela ir tā nauda, par kuru mēs runājam
LRMA mediji ir mazi. Pēc konkursa nosacījumiem uz lielo atbalstu mēs pretendēt nevarējām — maksimums bija ap 9000 eiro.
| ~9 000 € | maksimums, uz ko varēja pretendēt LRMA nišas mediji |
| 148 888 € | TV3 sarunu šovs „Zilonis studijā“ (SIA „All Media Latvia“) — vienam projektam |
Starpība starp mūsu 9000 un viņu 148 888 nav niansē. Tā ir cita planēta. Bet biedra nauda vienai un tai pašai biedrībai jāmaksā abiem.
Un mēs to atbalstu nedabūjām. Zināt, kāpēc? Tāpēc, ka mums nav oficiālu darbinieku. Tikai brīvprātīgie. MAF nolikuma veidotājiem nav saprotams, kā tā vispār var būt — ka medijs strādā bez algotiem darbiniekiem.
Paskaidrosim, kā tas var būt. Mēs esam biedrība, kurā apvienojušies cilvēki, kurus interesē konkrēta joma un kuriem ir vienotas intereses. Katrs no mums strādā citu darbu. Šī nodarbe ir brīvā laika un entuziasma izpausme, par kuru mēs atalgojumu nesaņemam. Arī projektu konkursos mēs sev atalgojumu neparedzam — mēs plānojam ieguldīt tehniskajā nodrošinājumā un satura radīšanā.
Citiem vārdiem: mēs prasām naudu tam, ko sabiedrība redz un dzird, nevis sev. Un tieši tas mūs no atbalsta izslēdz.
Lūk, tieši šos jautājumus — ka nišas mediji ir mazi, vietēja mēroga kultūras mediji, ko dzen entuziasms, un ka atbalsta sistēma tos vienkārši neredz — mediju ētikas padome nerisina. Tur intereses nav.
Ko šī padome īsti izskata
Paskatīsimies uz pēdējiem lēmumiem.
- Nekonstatēja pārkāpumu laikraksta „Ogres Vēstis Visiem“ rīcībā, rakstā dēvējot politisko apvienību „Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši“ par prokremlisku.
- Konstatēja kodeksa pārkāpumu „Helio Media“ televīzijas kanāla „360“ realitātes šova „Ģimene burkā“ 65. epizodē, kurā kāda ar filmēšanu nesaistīta ģimene tai aiz muguras bija padarīta par šova „dalībniekiem“.
- Nesaskatīja privātuma pārkāpumus TV3 raidījuma „Bez Tabu“ veidotāju rīcībā, veidojot sižetu par jaunieti, kura lietotu auto placī nopirka BMW ar defektiem.
Nekonstatē. Saskata. Konstatē. Nesaskata.
„Ģimene burkā“ un „Bez Tabu“. Nopietni? Tā ir tā mediju ētikas frontes līnija, kuras dēļ visai nozarei jāmaksā biedra naudas? Dzeltenajos formātos pēta, vai Magone smaida pareizo smaidu un vai viņas Žanis uzvedas kārtīgi?
Mēs nesakām, ka šie gadījumi nav jāizskata. Mēs sakām, ka par to, ka šie gadījumi tiek izskatīti, valsts ir padarījusi maksas un obligātu visiem — arī tiem, kuriem ar šo saturu nav nekāda sakara.
Uz kāda juridiska pamata?
Un tagad jautājums, uz kuru mēs vēl neesam dzirdējuši atbildi.
Normālam medijam, kurš darbojas mediju vidē, kurš ir reģistrēts mediju reģistrā, kurš pats nosaka savus darbības virzienus, savus kritērijus un savu ētiku — vajadzētu atskaitīties kaut kādai biedrībai?
Uz kāda juridiska pamata viena biedrība lemj par citas biedrības medija vai citas juridiskas personas medija jautājumiem? Kas tai devis vairāk tiesību nekā jebkurai citai biedrībai Latvijā?
Latvijas Republikā biedrības ir vienlīdzīgas. Neviena no tām nav pārraudzības iestāde. Bet, kad valsts atbalsta konkursa nolikums pasaka „tikai šīs biedrības biedri“, brīvprātīga pašregulācija pārvēršas par kaut ko citu. Par ieejas maksu profesijā.
Un vēl. Biedrības pārstāvji sēž Kultūras ministrijas padomēs, Sabiedrības integrācijas fonda padomē un konkursu vērtēšanas komisijās. Kultūras ministrija finansiāli atbalsta tās informatīvos materiālus. Respektīvi, biedrība, kuras biedra statuss ir priekšnoteikums valsts atbalstam, pati piedalās tās sistēmas veidošanā un vērtēšanā, kurā šis priekšnoteikums darbojas.
Nesaprotam, kamdēļ tāda labvēlība tieši vienai atsevišķai biedrībai, kura ar varu liek sevi mīlēt.
Kā mūs izslēdza
LRMA iestājās kā asociētais biedrs — arī šis statuss kvalificējas MAF atbalstam. Biedra nauda bija 100 eiro gadā.
Uz biedru sapulci mūs neuzaicināja. Kad jautājām, kāpēc, atbilde bija: asociētie biedri tāpat nevar balsot, kāda jēga viņus aicināt.
Tas bija pazemojoši. Un tas ļoti skaidri parādīja, priekš kam šādai biedrībai biedri vispār ir vajadzīgi.
Atbalstu MAF konkursā mēs nesaņēmām. Un mēs neredzējām jēgu maksāt 100 eiro par neko. Tāpēc mūs izslēdza.
Par izslēgšanu mums nav nožēlas — drīzāk prieks, ka vairs nav jāmaksā 100 eiro gadā par dažiem ētikas padomes e-pastiem. Citu pievienoto vērtību mēs tur nesaskatījām.
Bet ir svarīgi, lai nozare saprot, kā šī sistēma strādā.
Kāpēc mediji klusē
Tāpēc, ka mediji ir novārguši. Reklāmas tirgus nestrādā. Atbalsta mehānismi nestrādā. Faktiski vienīgais reālais atbalsta instruments ir MAF. Un arī no tā ir izdomāts, kā uzturēt kaut ko atsevišķu.
Tāpēc mediji pacietīgi maksā biedra naudas un gaida nākamos MAF uzsaukumus. Pretoties nav izdevīgi. Tā ir sistēma, kas pati sevi uztur.
Mēs varam runāt, jo mums nav ko zaudēt. Mēs jau esam atskaitīti no „progresīvo“ mediju vides.
Mūsu ētika ir mūsu ētika
Līdz šim katram medijam bija sava iekšējā ētika, kuru tas ievēroja. Tā strādāja. Tā strādā joprojām.
Pie tam kontrole jau pastāv. Reģistrējot mediju masu informācijas līdzekļu reģistrā, tiek pārbaudīts, vai viss atbilst normatīvo aktu prasībām. Interneta vidē lapām ir jābūt saviem ētikas nosacījumiem. Uzlikt tam virsū vēl vienu budžetā „mērcētu“ kontrolieri diez vai vajadzētu.
Jo tas ierobežo brīvā vārda spēku. Bailes tikt atskaitītam un nedabūt MAF atbalstu rada bailes — un bailes iedragā mediju neatkarību.
Medijs, kurš pirms asa jautājuma padomā, ko par to teiks biedrība, kuras biedra statuss ir priekšnoteikums naudai, vairs nav pilnībā neatkarīgs medijs.
Mēs esam rokenrolā. Rokmūzikā ir brīvības gars. Ja situācija ir nokaitēta, mēs varam pateikt kādu skaļāku vārdu, un tas būs teikts pa tēmu — un neviena ētikas padome mums par to neaizrādīs.
Jo kurš ir teicis, ka viņu ētika ir pareizāka par kāda cita ētiku? Viņu ētika ir dārgāka — tas gan ir fakts. Bet mūsu ētika ir mūsu ētika. Mēs to saprotam, mēs to ievērojam, un mēs neliekam nevienam sevi mīlēt par naudu.
Mēs esam brīvi savās izpausmēs. Cieņu pret citiem mēs saglabājam.
Un to mēs darām bez rēķina.
Latvijas Rokmūzikas asociācija (LRMA) ir profesionāla radošā organizācija, kas darbojas kopš 2017. gada un ir reģistrēta Kultūras ministrijas profesionālo radošo organizāciju reģistrā. LRMA uztur medijus LRMA Rock Radio un LRMA Rock Magazine.
Avoti
- Latvijas Mediju ētikas padome — Par biedrību
- Latvijas Mediju ētikas padome — Kļūt par biedru
- Latvijas Mediju ētikas padome — Biedra nauda
- Latvijas Mediju ētikas padome — Cita noderīga informācija
- Neatkarīgā: „Nauda tikai savējiem: mediju karteļa noslēpumi“
- NRA.lv: „No Mediju atbalsta fonda 30 projektiem sadalīti vairāk nekā divi miljoni eiro“
- Sabiedrības integrācijas fonds — Mediju atbalsta fonda konkursi
- Dzirkstele.lv: „Mediju ētikas padome izskata vairākas sūdzības un sniedz rekomendācijas“
- LV portāls: „Mediju ētikas padome: plusi un mīnusi“
