Saruna ar grupu “Moderans”

Autors: Evija Purne

Grupa „Moderans” ir sešu puišu apvienība, kuras pastāvēšanas ilgums lēnām tuvojas četru gadu atzīmei. Iespējams, kāds viņus pirmo reizi sadzirdēja un ieraudzīja zem nosaukuma „The Loudstones”, no kura grupa atvadījās jau pērn, tādejādi iegūstot nosaukumu, kurš lieliski saskan ar viņu radīto, kosmosa caurvīto mūziku.

Grupas darbību uzsākāt zem nosaukuma „The Loudstones”. Kas mudināja to mainīt un kā nonācāt līdz esošajam nosaukumam?

“The Loudstones” radās sākotnēji kā pilotprojekts, jeb bija fiksi jāizdomā labskanīgs nosaukums grupai pirms pirmā negaidītā koncerta pāris gadus atpakaļ, kad grupa tika dibināta. Ņemot vērā vairākus apstākļus, kā arī to, ka esošais nosaukums bija jau nedaudz pievilcis sevi ar “baļļu pēcgaršu”, spēlējot dažādos korporatīvos pasākumos kaverversijas, lai tīri radītu finansiālu pamatu pirmo ierakstu veikšanai, nolēmām, ka tas ir jāmaina. Nosaukums „Moderans” nāca ilgi – apmēram divus mēnešus strīdējāmies savā starpā un izgājā vairāk kā 100 vārdu maiņas variantiem, līdz nonācām līdz šim. Vajadzēja tādu, kas labi skan, ir internacionāls, bet arī latviskojams, un PR spēlēja lielu lomu – likt nosaukumu kā, piemēram, “skaļie akmeņi” vai jebkuru citu lietvārdu, grūtības varētu sagādāt cilvēkiem mūs atrast, ņemot vērā, ka interneta pārlūka meklētājā mūsu grupa nebūtu pat pirmajā lapā atrodama. Arī nosaukumam ir dziļa nozīme – vārds relatīvi aizgūts no grāmatas nosaukuma “Moderan” (D.R.Bunch), kas sarakstīta 70’ gados par nākotnes fikciju un sirreālismu, ko varētu arī piedēvēt mūsu pašu mūzikai. Nav jau tā, ka nodarbojamies un saceram pilnīgu kosmosu, taču meklēt jaunas, provokatīvas un digitālas skaņas ir mūsu pašmērķis, kas raksturo arī mūsu mūziku.

Vai līdz ar grupas nosaukumu mainījās arī grupas sākotnējais skanējums?

Pavisam noteikti! Sākām visnotaļ pievērsties tikai un vienīgi saviem skaņdarbiem. Ieguldījām naudu arī savā tehnikā, skaņu aparatūrā un instrumentos. Tas arī deva lielāku iedvesmu gan muzicēt, gan komponēt skaņdarbus ar dažādām idejām, kas iepriekš tehnisku apstākļu dēļ nebija iespējams, un, laikam ejot, pašiem nemanot, mainījās arī stils. Sākotnēji spēlējām kaut ko starp vienkāršu un pop roku, līdz ieslīdējām dziļi indie un alternatīvajā (nu ja kaut cik spējam ielikt sevi kādos žanra rāmjos).

Kā top jūsu dziesmas? Radāt tās mēģinājumu laikā vai sagatavojat katrs atsevišķi kaut ko mājās un tad, satiekoties, līmējat to visu kopā?

Ik gadu mēs veidojam grupas radošo nometni pie mūsu ģitārista, lauku mājās, Vecpiebalgā, kur, pilnībā netraucēti, nedēļu varam radoši izpausties un radīt kādas jaunas skaņas. Aprodot ar jaunajām skaņām, mēs mēģinājumos papildinām dziesmu ar tekstiem, jaunām melodijām, mēs radām jaunus skaņdarbus, kurus pēcāk ierakstām ierakstu studijā, bet līdz studijai ceļš ir ļoti garš.

Vai ir plānots tuvākajā laikā dziesmas apkopot un izdot arī taustāmā formātā?

Plāns veidot taustāma formāta dziesmu apkopojumu ir, bet pagaidām tā nav mūsu prioritāte, jo vispirms ir jārada dziesmas, ko ievietot diskā un, lai tās patiktu arī mūsu publikai. Ne vienmēr viss, ko uzrakstām ir labs un klausāms, bet tieši tāpēc mēs turpinām rakstīt un neapstājamies pie pirmā “brāķa”.

2015. gadā, piedaloties Mūzikas un mākslas festivālā „Bildes”, jums izveidojās veiksmīga sadarbība ar Raimondu Bartaševicu. Kā jūsu izaugsmei palīdzēja šī satikšanās?

Pēc “Bildēm” bija salīdzinoši liela nepieciešamība pēc ierakstu studijas, kur varētu ierakstīt mūsu pirmo dziesmu “Kosmonautiem auksti”. Raimonds mūs iepazīstināja ar grupas “Pērkons” ģitāristu Leonu Sējānu. Pēc pirmā ieraksta tika nodibinātas ciešākas attiecības ar grupu “Pērkons”, kas ļāva 2016.gadā piedalīties koncertā “Kulakova nakts”, Liepājā. 2017. gada pavasarī sākām rakstīt mūsu pašus jaunākos skaņdarbus “Tevi uzzīmēt” un “Okeāns” arī pie Leona Sējāna, kurš mums ir ļoti pretimnākošs un palīdz grūtās situācijās, kad objektīvi vairs nespējam domāt. Cerams šī sadarbība ar Leonu un grupu “Pērkons” nekur nepazudīs, jo ir patīkami, kad draugos ir tik augsta līmeņa grupa, kas var palīdzēt mums jebkurā brīdī.

Esat paguvuši uzstāties uz vairākām mazākām un lielākām skatuvēm. Kurš no koncertiem visspilgtāk palicis atmiņā?

“Kulakova Nakts” Liepājā. Šis koncerts ir palicis atmiņā ar savu atvērtību, sirsnību un kvalitāti. Mums kā jaunai grupai tas bija ļoti īpašs pasākums, jo jutāmies gaidīti un tas mums pašiem (sajūtu ziņā) bija pirmais solis augstāk. Vēl viens ne mazāk nozīmīgs koncerts bija pirms nepilniem 2 gadiem Ķīpsalā, kad iesildījām grupu „Carnival Youth” un “Red Bull Bus on Tour” pārvietojamās skatuves, kas mūsuprāt bija diezgan ievērojams pasākums, ņemot vērā, ka mēs tikām labprātīgi uzlūgti un spēlēt arī bija kaifs pie tādas publikas.

Vai ir kāda vieta, skatuve vai pasākums, kurā kādreiz gribētos uzspēlēt?

Nu ļoti gribētos vismaz iesākumam tikt uz kādas skatuves uz vieniem no lielākajiem Latvijas mūzikas festivāliem, piemēram, „Positivus”, kas tomēr ir ievērības cienīgs festivāls ar daudz apmeklētājiem, tādēļ nezaudējam cerībiņu, ka kādreiz mūs kāds uzlūgs uzspēlēt 😊.

Ko jums katram un visiem kopā nozīmē mūzika, tās radīšana, atskaņošana? Uztverat to kā darbu, hobiju vai ko pavisam citu?

Mēs paši īsti nevaram pateikt, ko katram no mums nozīmē mūzika atskaņošanas ziņā, jo sākotnēji mums bija izteikta žanru nesakritība, līdz ar to bija grūti pateikt, ko katrs sagaida no mūzikas. Tagad, tā sakot, kopējā gaume ir kļuvusi līdzīgāka, jo esam kļuvuši daudz atvērtāki pret mūziku kopumā. Radīšanas ziņā mums mūzika vienmēr ir bijis eksperiments un tas iet roku rokā ar to kā mēs strādājam, jo kopumā procesu vairāk uztveram kā hobiju. Kad parādās jauna ideja, mēs to cenšamies apstrādāt, apaudzēt. Zinām to, ka vēlamies, lai mūzikai būtu sava skaņa, raksturs un unikalitāte, protams, lai klausītājiem arī patiktu. Tad, kad dziesma ir skaidra un ejam to ierakstīt, tad gan mēs darām visu detalizēti. Šajā brīdī hobijs pārtop par darbu – cenšamies visu izdarīt visu pēc iespējas labāk.

Pie kā strādājat šobrīd?

Šobrīd esam varbūt kaut kur pusē pie tā, ko varētu nodēvēt par pirmo albumu. Šobrīd, īpaši pēc vasaras, kad veidojām to saucamo grupas nometni, kurā nedēļu laukos, atsvešinoties no pārējās pasaules, apcerējām un domājām jaunas idejas un celiņus skaņdarbiem, kuriem izejot pirmo posmu “patīk/nepatīk”, sāksim apstrādāt tālāk, lai būtu beigās nostrādāts viss līdz vīlītēm. Šobrīd mums ir trīs dziesmu ideju virzieni, pie kuriem esam pieķērušies, katrs savā noskaņā un tempā, taču ceram, ka ļoti drīz galvas un instrumentus saliekot kopā, izdosies radīt no idejas veselas dziesmas.

Tuvākajā laikā būsiet redzami un dzirdami kādā koncertā?

Mums koncerts ir plānošanas stadijā. Pagaidām vēl meklējam variantus vietām kur uzstāties, kā arī domājam par to, kā šo koncertu labāk pasniegt- līdz ar to tas ir tuvāko mēnešu jautājums.

Paldies, ka veltījāt laiku šai sarunai!