Grupa, kuras koncertos krūšturi patiešām mēdz lidot – “Flying Bra”

Autors: Evija Purne

“Flying Bra” nāk no visiem labi zināmās mūzikas un vēja pilsētas Liepājas. Uz lielākām un mazākām skatuvēm viņi manāmi jau aptuveni pusotru gadu, kura laikā jau paspējuši ieviest izmaiņas gan savā skanējumā, gan sākotnējā sastāvā. Šobrīd zem šī nosaukuma muzicē Kaspars Šīmanis (vokāls), Krists Dēvics (ģitāra), Dainis Pusaudzis (basģitāra), Emīls Akerfelds (bungas), kā arī jaunais dalībnieks Ivars Lūsēns (ģitāra).

Sāksim ar to, kā iet?

Kaspars Šīmanis: Labi. Tagad gatavojamies “Bildēm”, mēģinām un tā. Pa druskai no visa.

Internets par jums saka, ka jūs cits citu sastapāt Liepājas poproka skolā. Tātad iepriekš nebijāt pazīstami?

K. Š.: Vispār sanācis visādi, jo mums tas sastāvs ir pamainījies, bet pirmajā sastāvā pārējie divi dalībnieki jau bija savstarpēji pazīstami arī tieši caur poproka skolu. Es pats tur aizgāju, mēnesi padarbojos un tad izdomāju, ka varētu sākt veidot grupu. Tad vēl nevienu no pārējiem nepazinu.

Tu pats biji iniciators idejai par grupas izveidi?

K. Š.: Principā jā.

Visi pārējie uzreiz arī piekrita šai idejai, kaut arī nebijāt pazīstami?

K. Š.: Sākumā jau bija tā, ka es vienkārši meklēju vēl cilvēkus, kas gribētu kaut vai padžemot, kaut ko paspēlēt ar domu, ka kādreiz varbūt varētu taisīt grupu. Biju ielicis informāciju arī “Facebook”, ka meklēju dalībniekus. Sanāca, ka pirmajā reizē, kad tikāmies, mēs bijām četri – tieši vajadzīgais sastāvs grupai: bundzinieks, basģitārists, ģitārists, es, kas dziedu, un vēl trīs ģitāristi. Tad arī radās pirmā doma, ka it kā viss, visi vajadzīgie instrumenti, ir un varētu arī veidot grupu.

Cik ilgi jūs jau spēlējat kopā?

K. Š.: Šis ir otrais gads. Sākām pagājušā gada sākumā, janvārī, februārī. Pusotrs gads.

Nupat arī esat ievietojuši informāciju, ka jums pievienojies jauns dalībnieks. Turpmāk spēlēsiet piecatā?

K. Š.: Jā, jā, jā.

Jūs to piekto tā apzināti meklējāt vai viņš pavisam nejauši atrada ceļu pie jums?

K. Š.: Gan tā, gan tā. Mēs jau vasaras sākumā sākām domāt par to, ka es varētu ģitāru likt malā, jo esmu arī ritma ģitārists. Sāku domāt, ka man tā ģitāra tā kā nedaudz traucē uz skatuves izpausties un varētu meklēt vēl vienu ģitāristu. Basģitāristam bija zināms Ivars, un tad sākām ar viņu jau pamazām runāt. Vēl bija pāris koncerti jānospēlē tādā sastāvā, kādā bijām, bet jau no septembra sākām kopā mēģināt, paspēlēties.

Un kā ir?

K. Š.: Skanējums, protams, ir daudz labāks, jo katrs var brīvi darīt to, ko dara un zina vislabāk. Ivars ir labs ģitārists un mūsu grupai var daudz ko dot.

Jūs esat no vēju pilsētas Liepājas. Vai tāds Liepājas roks tiešām pastāv? Ir kādas nianses, ar ko Liepājā radītā rokmūzika atšķiras no citviet radītās rokmūzikas?

K. Š.: Es domāju, ka vairs jau īsti ne. Tas Liepājas roks, manuprāt, bija tai laikā, kad bija “Līvi”, un viņiem dziesmas atšķīrās no to pārējo skanējuma. Tagad jau vairāk vai mazāk viss ir tāds vienāds… roks ir roks. Liepājas roks, manuprāt, ir tieši tas senais, kas bija “Līviem”, un nezinu, vai kādam sanāks to atkārtot un vai arī vajag. Jā… bija tāds laiks un tas noteikti nebija slikts, bet tagad ir citi laiki un viss ir citādāks.

Kā tu raksturotu savas grupas skanējumu?

K. Š.: Skanējums ir, īsi sakot, roks, hārdroks, bet ir tā, ka mēs sākām nedaudz citādāk. Pašā sākumā, ar pirmo sastāvu, mēs visi bijām tādi pavisam zaļi gurķi. Neesam jau arī tagad nekādi baigi lielie, bet tā mums visiem bija pirmā pieredze grupā kaut ko spēlēt, darīt. Kaut ko arī mēģinājām, taisījām… Toreiz skanējums bija salīdzinoši vienkāršs un mūzika ne tik smaga. Mēs it kā gājām uz to roku, bet vairāk spēlējām poproku. Bet kaut kā pašiem tas līdz galam nepatika. Bundzinieks pārcēlās uz Rīgu, un palikām bez. Līdz ar viņu arī basģitārists pateica, ka iet prom, bet tad tikām pie jauna bundzinieka un basģitārista, kuri iedeva grupai pavisam citus apgriezienus, un tad arī sapratām, kas īsti ir tas, ko mēs gribam spēlēt, un tas ir nedaudz smagāks roks, kāds tas arī ir šobrīd.

Kā iesākās jūsu muzikālais ceļš? Uzreiz ķērāties klāt pie oriģināldziesmu rakstīšanas vai tāpat kā liela daļa jauno grupu sākāt ar kaverversiju izpildīšanu?

K. Š.: Pašā sākumā, protams, sākām ar kaverversijām, bet jau kādā otrajā vai trešajā mēģinājumā sākām domāt kaut ko savu. Ņēmām kaverversijas, kaut ko špikojām, likām kopā, bet jau uzreiz sapratām, ka negribam spēlēt citu dziesmas, gribam radīt kaut ko savu. Pie tā arī strādājām. Pirmās dziesmas radās diezgan ātri – mēneša laikā.

Cik oriģināldziesmas līdz šim esat uzrakstījuši?

K. Š.: Uz šo brīdi desmit dziesmas ir pašiem savas. Trīs no tām esam ierakstījuši studijā, divām ir uzfilmēti arī videoklipi.

Plānojat arī albumā visu apkopot?

K. Š.: Ir tāds plāns. Vēl neko nevaru apsolīt, kad tas varētu notikt, kad albumu varētu izdot, bet pamazām rakstām. Kā ir liekas finanses, tā ierakstām kādu dziesmu. Vēl nedaudz arī meklējam to labāko vietu, kurā ierakstīt. Liepājā mums ir tā pašvaki, bet pagaidām esam atraduši te vienu vietiņu. Skatāmies arī Rīgā un esam jau runājuši par iespēju aizbraukt, ierakstīt kaut ko tur. Pamazām ejam gan uz jauniem ierakstiem, gan uz albumu.

Grupas nosaukums – “Flying Bra”. Koncertos tiešām krūšturi lido?

K. Š.: Nu ja! Pagaidām ir divi uzlidojuši. Viens bija tāds sarunātais kādā no mūsu pirmajiem koncertiem, bet viens bija arī negaidīts.

Tas šobrīd droši vien atrodas goda vietā!

K. Š.: Jā, jā, jā. Mums tas mēģinājumu telpā ir piekarināts pie griestiem!

Ir kāds koncerts, kas īpaši palicis atmiņā? Droši vien tas, kurā to krūšturi uzmeta uz skatuves?

K. Š.: Tas arī, bet principā visi jau ir tādi. Cenšamies katru koncertu tā īpaši uztvert, it sevišķi koncerta sākumā. Dodam visu to labāko, ko varam, tā kā visi ir zīmīgi. Vienmēr arī mēģinām uzfilmēt un ierakstīt koncertus, lai pēc tam paši varētu paskatīties, paanalizēt, kas bija labi, kas ne, ko vajadzētu uzlabot. Mācāmies no savām kļūdām, teiksim tā.

Salīdzinoši nesen, septembrī, iznāca jūsu jaunākā dziesma “Skills”, kā arī tās videoklips. Kas ietilpst turpmākajos plānos? Neiesiet ziemas miegā?

K. Š.: Ziemas miegā iet noteikti nedomājam. Vispār “Skills” pat varētu būt pati pirmā dziesma, ko mēs uztaisījām paši. Precīzi jau vairs neatceros, bet tā varētu būt. Tā ir mūsu līdz šim mierīgākā dziesma. Tuvākie mērķi ir ierakstīt jaunu dziesmu. Kopš pēdējo reizi mainījās sastāvs, esam uztaisījuši vairākas dziesmas, līdz ar to gribētos kādu no tām ierakstīt. Tad varētu dzirdēt, kas ir tas, ko darām tagad. Tas būtu viens. Otrs ir festivāls “Bildes” 4. novembrī, kur uzstāsimies kopā ar Liepājas teātra aktrisi Karīnu Tatarinovu.

Ko spēlēsiet, dziedāsiet?

K. Š.: Viena būs mūsu oriģināldziesma ar nosaukumu “Ātrums sirdīs”, kas ir par motociklistiem, un otra būs tituldziesma no tā seriāla, kurā Karīna filmējas – “Viņas melo labāk”. Bet mēs to būsim uztaisījuši savā versijā, vairāk uz hārdroka pusi.

Meitenēm patiks!

K. Š.: Mēs tā ceram. Karīna arī interesanti iedziedās, varētu būt diezgan interesanti. Dziesmu jau esam uztaisījuši, lai skan, kā mēs gribētu, un vienreiz jau izmēģinājām arī ar Karīnu, bet viņa vēl nedaudz padomās, ko un kā tur varētu no viņas puses darīt. Vēl daži mēģinājumi, un tad jau būs. Mēs arī domājam pēc tam ierakstīt to dziesmu.

Kopā ar Karīnu?

K. Š.: Jā, kā kaverversiju. Domāju, cilvēkiem varētu patikt.

Kas padomā pēc “Bildēm”?

K. Š.: Pēc “Bildēm” mums plānojas bārā “Nemiers” festivāls-konkurss “Nemiera blice”. Esam pieteikušies un vēl precīzi nezinām, kad, bet varētu būt, ka decembrī uzspēlēsim arī tur un parādīsim sevi. Pagaidām vēl runājam, skatāmies, bet kaut kas vairāk varētu būt arī Rīgā. Liepājā mums oktobrī tepat “Fontaine Palace” bija koncerts, un te varbūt varētu uz nākamā gada sākumu kaut ko atkal sarunāt, bet pašlaik vairāk gribam parādīt sevi Rīgā, jo līdz šim esam uzstājušies lielākoties tikai Liepājā un tās apkārtnē – gan festivālos, gan citās vietās.

Tad jums jātaisa koncerttūre pa visu Latviju!

K. Š.: Nu jā, kāpēc ne. Programma mums ir pietiekami plaša – varam piedāvāt 90 minūšu garu koncertu, kurā ir gan mūsu dziesmas, gan citu dziesmas, kuras esam pārveidojuši savā stilā.

Paldies, ka atradi laiku šai sarunai!

K. Š.: Paldies par interesi!

Novēlu, lai jums tā krūšturu kolekcija uz sienas strauji papildinās un lai veiksmīgi izdodas arī viss pārējais!

K. Š.: Paldies!