INTERVIJA: Ģitārists, un grupas RUSTED WHEEL dibinātājs Ralfs Bergmanis

FOTO no grupas privātā arhīva

Ir daudz grupas Latvijā un pasaulē. Cik no tām mēs zinām? Cik pazīstam? Katrai no kotām ir sava dzīve, sava cīņa mūzikas laukā, savas aizkulises. Tas, ko mēs vēlāk redzam uz skatuves, bieži ir tikai paša aizberga augša, kas radies, salis veidojies, izjucis, atkal sasalis kopā. Un mēs redzam tikai rezultātu, un izdaram savus slēdzienus. Kas noticis pa vidu – cik grupas dalībnieku pametuši grupu, cik nākuši klāt, cik pārdozējuši, un knapi palikuši dzīvi, mūs nesatrauc. Mūs interesē tikai rezultāts. Gala dziesma.

Jānis Kronbergs: Kā Rusted Wheel pārlaida šo baismīgo laiku, kas it kā nav beidzies, bet tomēr saule redzama tuneļa galā?

Ralfs Bergmanis: Šo epidemioloģisko murgu mēs pārlaidām katrs atsevišķi. Respektīvi, vingrinājāmies, komponējām un gaidījām brīdi, kad atkal varēsim sanākt kopā, lai liktu katrs savu pienesumu kopējā katlā. Manuprāt, situācija ir diezgan šaubīga, un grūti teikt par gaismu tuneļa galā, bet jācer uz to labāko.

J.K: Kur jūs tēmējat,kur jūs gribat ielauzties? Rusted Wheel. Kur jūs meklējat savu lauciņu?

R.B: Es domāju, ka ielauzties īsti kaut kur vairs nav mūsu pašmērķis, un savu lauciņu (stilu) esam atraduši. Mēs cenšamies veidot skanīgas mellodas, kuras viegli uztvert klausītājiem – melodijas, kuras neapnīk jau dziesmas vidū. Arī vokālists Artūrs Strauts dzejo tekstus, kuri ir pietiekami sociāli, ar skaidru domu vai labu zemtekstu. Mums kā Rusted wheel ir svarīgi novest līdz maksimāli labam rezultātam katru kompozīciju, un tad jau drīzāk tas ir tas,kur mēs laužamies.

J.K: Vai starp jūsu gabaliem, dziesmām ir kāds, kam patiesi ir izdevies izlauzties?

R.B: Man liekas, ka tas ir ļoti atkarīgs no tā, kas tajā brīdī notiek apkārt un kāds klikšķis ir mūsos. Mēs sākām savā laikā ar dziesmu Lietuvēns. Dziesma pat sāka skanēt Latvijas Radio 2 – salīdzinoši smags un ļoti, ļoti rets gadījums, kad Latvijas Radio 2 skan šāda veida mūzika. Bet jā, tur skanēja, un pēc tam sāka iznākt arī citi gabali, kuri periodiski ir klausāmi Latvijas radio stacijās. Ir ļoti grūti teikt, kurš gabals ir bijis veiksmīgāks radio ziņā un kurš nav. Man liekas, viss ir kā jau mūzikā – uzplaukst, un tad jau dzīvo savu dzīvi.

J.K: Vai jums kādreiz ir bijusi doma Rietumu pasaulē ielauzties?

R.B: Nevar noliegt, un paši to zinām, ka katra mūziķa sapnis ir pacelties spārnos un lidot uz TĀM lielajām mūzikas metropolēm. Savulaik,arī mēs par to domājām vairāk kā šodien. Jāteic, ka tagad, pasaule piedzīvo juku laikus, un īsti skaidrs nav nekas. Pieļauju, ka šis posms nebūs viss tik īslaicīgs, un paies vēl ilgs laiks, kamēr dzīve cilvēce atgriezīies ierastajās sliedēs. Kā reiz teica gudrās galvas “Pasaule ir Tev pie kājām”. Es domāju, ka mēs vēl paspēsim izrauties arī ārpus Tēvzemes – es to garantēju.

J.K: Pāris vārdu, Ralf, par dziesmu rakstīšanas procesu. Kā jums tas notiek? Ģitārists atnes riffu, pieslēdz vokālistu?

R.B: Pārsvarā mēs sākam ar instrumentālo bāzi, un tad liekam klāt vokālo melodiju ar tekstu. Mūsu visātrāk uzrakstītā dziesma ir “Blood red lips”. Dziesmu uzkomponējām apmēram 2 stundu laikā. Hahaha

J.K: Kas dominē jūsu daiļradē – latviešu, vai angļu valodas?

R.B:  Mēs vienubrīd aizrāvāmies ar angļu valodu, bet tad kaut kā nāca izmaiņas un pārgājām lielākoties uz latviešu valodu. Sapratām, ka konkrēti šeit – Latvijā, cilvēkiem koncertos – pūlī -saklausīt tekstus mūsu valodā ir vieglāk. Arī ir vērojama lielāka cilvēku atsaucība,to konkrēti redz,jo tauta dzied mūsu dziesmām līdzi. Un, ja vārdi un melodija ir  lipīgi, tad viss ir kārtībā – dziesma ir sasniegusi mērķi. Kaut gan, mums ir plējāde ar  dziesmam, kuras mēs vēljoprojām uzspēlējam angļu valodā, tepat Latvijā. Protams,ka rakstīsim dziesmas gan latviski, gan angliski. Viens no mūsu spilgtākajiem atgadījumiem bija koncerts Viļņā, pirms šī Covid buma. Tovakar, koncerta programma sastāvēja no vairums dziesmām latviešu valodā, kas uz lietuviešiem atstāja pozitīvu iespaidu.

FOTO no grupas privātā arhīva

J.K: Cik Rusted Wheel svarīga ir nauda? Vai jūs parakstāties uz visām haltūrām, lai tik varētu nopelnīt?

R.B: Ne es,ne mana grupa Rusted Wheel nepārdodas. Mēs nemēdzam spēlēt “haltūras”, vai kļūt par cirka lāčiem. Mēs pārstāvam nepieradinātu roku, kur neesam kāda lobēti. Mums ir savu klausītāju loks. Grupa nav mūsu primārais peļņas avots. Dažkārt esam gatavi spēlēt koncertu, un savu honorāru ziedot kādam, kam šī naudiņa būs noderīgāka, nekā mums. Tā teikt- darām labas lietas. Bet,protams, ka pie standarta apstākļiem, mēs tiekam atalgoti.

(Pēc intervijas Ralfs piebilst, ka grupa Rusted Wheel ir tendēta dziedāt vairāk par aktuālām tēmām un pārstāvēt roku,kurš ir saglabājis savu dumpiniecisko mugurkaulu. Grupas mērķis nav raudāt par lauztām sirdīm,bet gan aicināt tautu būt stipriem, un nelidot, kur vējš nes.)

Publikācija tapusi ar VKKF atbalstu.

Be the first to comment

Leave a Reply