Intervija ar Raimondu Ruskuli no Thursday 12th

Jānis Kronbergs: Pastāsti, Raimond, ko Thursday 12th dara šajos trakajos laikos? Kad pasaule vairs nav tāda kā agrāk.

Raimonds Ruskulis: Jāsaka tas, kā tas ir. Cenšamies izdzīvot. Cenšamies ievērot visus ierobežojumus, lieki neriskēt gan sevis, gan arī citu dēļ. Kad nebija iespējas tikties un mēģināt, kad ieteica to nedarīt, mēs arī to tiešām nedarījām. Tajā laikā vairāk darbojāmies individuāli, mājās, katrs muzicēja atsevišķi, uzlaboja savas spējas. Kad varam, tiekamies un spēlējam. Mēģinājumu telpu pastāvīgi uzturam, lai, kad būs iespēja atgriezties, lai mums būtu, kur to darīt. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Viegli nav.

J. Pastāsti lūdzu par Thursday 12 th vēsturi. Kā radās grupa? Cik sen tas bija?

R. Ar grupu zem šāda nosaukuma es esmu bijis no pašiem pirmsākumiem. Pamatsastāvs bija izveidojies bez manis, tad viņi meklēja vokālistu, un es pievienojos. Konkrētu gada skaitli, ja godīgi runā, neatceros. Tad jārokas pagātnē, bet ir viens atmiņas uzplaiksnījums, par kreklu, ko mēs toreiz taisījām, tas bija gads… 2006ais… ļoti sen. Tas bija sen, un mēs bijām salīdzinoši jauni un meklējām gan ceļu mūzikā, gan pamata sastāvu. Pamatsastāvs nostabilizējās pāris gadus vēlāk.

J. Ko nozīmēs New Metāls? Ja kāds nezina šādu nosaukumu.

R. New Metāls bija mūsu jaunības mūzika. Tas radās 2000os gados apvienojot hip hopa ritmus, tīro dziedāšanu, rečetatīvu, ar smagā laika iepriekšējo mūziku arī neaizmirstot metāla vokālu – grovlu. Interesanti ir tas, ka tajā momentā, kad tā bija mūsu jaunības mūzika, un mums radās pašiem vēlme to spēlēt un rakstīt dziesmas, tad vienā brīdī šī žanra nosaukums bez maz vai sāka kļūt par lamuvārdu. Viss jaunais it kā daļēji noliedz veco. Popularitāti sāka iegūt hardkors. Tā laika hardkoristi sāka noliegt new metālu, uz ko patiesībā gribējās atbildēt: – Zēni, tā visa taču ir tikai mūzika . Tā jr izpausme, un kā gribās, tā arī ir jāspēlē -. Un vēl new metālu arī īpaši neieredzēja vecā kaluma metālisti. Viņi neieredz arī visu pārējo, kas saistīts ar “coriem”. Un vēl, kas bija smieklīgi, kaut kādā brīdī sāka teikt: – Jūs jau esat ne šis, ne tas. Metālistiem mēs esam pa vieglu, savukārt “ne” metālistiem par smagu, un tā mūsu žanrs ir, negribētos teikt, grūti pārdodams, bet nebija konkrētas mērķauditorijas. Bet tas bija atsevišķs viedoklis, uz kuru mēs ļoti centāmies nekoncentrēties, vienkārši spēlējām, darījām, koncertējām un viss bija forši.

J. Kā jūs rakstat dziesmas savam new metāla stilam? Kā notiek process?

R. Ir divi varianti. Viens ir – ģitārists atnāk ar rifiem, un attiecīgi ritma sekcija liek klāt ritmu un skatās, kas no tā visa sanāk, vai arī var būt otrādi – bunģierim ir piedzimis kāds ritms, un tad to ritmu mēģina apaudzēt ar gaļu, ar ģitārām. Ar dzejoli mēs nekad neesam sākuši, tas nestrādā. Parasti ir otrādi, mēs sākām ar instrumentālo daļu un tad, kad vienojamies, ka viss ir labi un beigās no tā varētu kaut kas sanākt, tad tas tiek apaudzēts arī ar vokālu.

J. Vokāla partiju parasti izdomā tu? Tu esi vārdu autors?

R. Jā, vokālās partijas, jā. Ar lirikām ģitārists arī palīdz. Viņam patīk to darīt un arī padodās, un mēs bieži vien kopā to daram. Vai nu es viens pats, vai kopā ar viņu.

J. Jūs “dzīvajā” esat diezgan daudz spēlējuši? Dzīvie koncerti jums aiz jostas nav mazums?

R. Mēs esam spēlējuši ļoti daudz. Es negribu nosaukt precīzu skaitli. Tā aktīvākā koncerēšana notika, kad mums bija 20 plus, un tas bija mūsu bohēmas laiks, mūsu ballīte, un tas toreizs bija mūsu dzīves stils. Centrālais nedēļas notikums bija koncerts, gatavošanās tam, braukšana uz to, ballīte pēc koncerta, un tajā laikā tas bija pats galvenais, kāpēc mēs bijām grupa, un kāpēc mēs taisījām mūziku, Es toreiz sapratu, ka es savādāk nespēju ballēties, ja nav bijis koncerta, kur tu patiesi esi bijis uz skatuves, kad tu esi nospēlējis savu “setu”, pēc tam seko “afterparty*, emocionālā izlāde, fiziskā izlāde reizē ar to. Un es atceros, kad bija jāiet uz svešiem koncertiem, kuros tu neuzstājies, tad jutos, ka kaut kas īsti nav – līdz galam nav kārtībā. Un kas tieši nav? Pietrūkst šī koncertēšanas fakta. Un pēc pāris gadu pauzes, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc mēs vispār atsākām kaut ko darīt. Sarakstījāmies un teicām: – Hei. Klau. Varētu kādu koncertu nospēlēt! Bet tad sākās pandēmija.

J. Kas ir tās vietas, kur mēs varam redzēt Thursday 12th. Tie ir klubi, festivāli?

R. Visvairāk mēs esam spēlējuši Melnajā Piektdienā. Tas arī ir lielākais, redzamākais metāla mūzikas klubs. Kad lielas grupas atbrauc uz Rīgu, parasti tās tur spēlē, ja jāiesilda tās, tad parasti tur tas notiek. Vasarā jā – tie ir festivāli. Citur mēs spēlējam mazāk. Bet grūti to komentēt.
Pēdējos gados nekā liela nav bijis. Tas bija kādu laiku atpakaļ.

J. Vai grupai Thursday 12th kādreiz ir bijusi doma iekarot ārzemes? Izlauzties ārzemju tirgū.

R. Protams, ka jā. Tomēr gadiem ejot šis mērķis, diemžēl, attālinās. Mēs protams esam draugos arī ar citām grupām un prasām, kā viņiem ir gājis, un kādas ir bijušas šīs tūres, ar ko jārēķinās, cik ilgi, cik finansiāli tas ir saistoši. Viena tuva grupa, ar ko mēs draudzējamies ir “Khroma” no Somijas. Viniem laikam 2 gadus atpakaļ bija tūre kopā ar “Jinjer” pa Eiropu. Viņi neslēpa, ka bija pašiem arī finansiāli jāiegulda līdzekļi, negāja pat runa pēc šī pasākuma palikt uz “nullēm”. Tas ir viens šīs lietas aspekts, bet otrs ir tas, ka tas ir diezgan laikietilpīgi. Tās nav pāris dienas. Tur ir jārēķinās ar nedēļām. Un šobrīd jau mēs visi esam 35 gadus veci un vecāki. Visiem grupā ir bērni, un pat vairāk par vienu. Līdz ar to tas varētu būt diezgan apgrūtinoši – tik ilgu laiku braukt, nepalīdzēt ģimenei, nebūt kopā ar bērniem. Varbūt jātaisa kādas mini tūres, bet lielākas, es baidos ģimeniskā aspekta dēļ, būs grūti īstenot.

J. Kādās radio stacijās skan Thursday 12th? Kur jūs var dzirdēt Latvijas radio?

R. SWH Rock. Raidījums “Rock Nemieri”. Periodiski ir patīkami, ka kāds atsūta kādu ziņu, ka esam pieminēti un dziesma ir uzlikta. Paldies par to Jānim Bukumam un Ērikam Saksonam.

Es varbūt ātri vēl pasaku, ka mēs šobrīd strādājam arī pie jauna materiāla. Ar esošo situāciju, tas ātri nenotiek. Ir doma izlaist kādas 6 dziesmas, kas iepriekš nav bijušas ierakstītas, ar to atgādinot par sevi Latvijas roka un metāla skatuvei. Un arī šo jauno materiālu uzspēlēt, kad būs tāda iespēja. Tas ir tuvākais mērķis, kas ir jāīsteno.