KETAMĪNS ir skaņa un stāsts, kas iezīmē robežu starp dziedināšanu un sabrukumu, starp cerību un bezgalīgu tumsu. Dziesma un EP kopumā ir skarbs un vienlaikus sirreāls ceļojums cilvēka prāta daudzstūros. KETAMĪNS nav tikai vārds.
Tas ir durvju rokturis uz telpu, kurā nevienam nevajadzētu ieiet, bet kur mēs visi esam bijuši. Tā ir diagnoze, kas neatnāk viena – to pavada balss tumšā stūrī, halucināciju sviedri uz pieres un rūgta garša mutē.
Cilvēks ir paradoksāla būtne – mēs radām zāles, lai ārstētu, bet nereti tās kļūst par jaunu slazdu. Viena viela aizstāj citu, un tas, kas paredzēts dziedināšanai, reizēm dziedinot salauž. KETAMĪNS ir simbols šim apburtajam lokam.
Dziesma runā par bailēm, kas ieplūst ķermenī dziļāk nekā skābeklis, un par brīdi, kad dzīvība sāk jukt ar dūmiem. Tā pulsē kā lēkme. Tā velk tevi kustēties līdz brīdim, kad saproti – deju grīda pārvēršas par ledainu operāciju galdu. KETAMĪNS ir nevis atbilde, bet spogulis. Ja skatīsies pārāk ilgi, tajā vari
ieraudzīt arī sevi.
