INTERVIJA: Uldis Kākulis no grupas SYMBOLIC par grupas plāniem, spēlēšanas stilu un dzīves uztveri…

Jānis Kronbergs. Kas notiek ar grupu “Symbolic” šajos grūtajos laikos, Uldi?

Uldis Kākulis. Grupa “Symbolic” dzīvo. Viņa cīnās. Viss ir kārtībā. Top jaunas dziesmas. Viss notiek. Mēginājumi arī retāk, bet ir.

J. Vai tu vari kaut ko nedaudz pastāstīt par šīm jaunajām dziesmām. Vai paliekiet pie tā paša folk roka spēlēšanas stila?

U. Nu ko tur daudz stāstīt? Mēs jau esam sākuši sevi vairāk dēvet par pagānu roku.
Nezinu. Viss turpinās. Tad, kad tas būs gatavs, tad jau būs redzams, dzirdams un zināms.

J. Nezinātājam – kā tu interpretētu, kas ir pagānroks? Kas tas īsti ir?

U. Tas vienkārši ir nosaukums latviski. Tā tas skan latviešu valodā. Folks – jau ir tomēr – vāciski. Folk – nozīmē tauta.

J. Kādi instrumenti dominē jusu grupā? Kāds ritms? Vai tas ir īsts roks? Esmu dzirdējis, ka jums ir arī kokle? Kur parādās folks?

U. Nu patiesībā – tā ir folklora. Šajā gadījumā. Tas parādās gan tekstos gan melodijā, izmantotajos instrumentos. Visu to var redzēt un manīt, es domāju.

J. Kas ir tie folk instrumenti, kas jums nāk klāt – kokle vai vēl kāds cits instruments?

U. Nu, kokle, stabule mums tiek spēlētas, dūdas – reizēm.

J. Tas nozīmē, ka jūs pieaicinat kādus cilvēkus uz katru koncertu?

U. Jā. Tie ir pieaicināti cilvēki. Nu principā, jau viņi arī ir grupā. Viņi tiek pastāvīgi pieaicināti. Tā to var teikt.

J. Pastāsti, Uldi, kas jums raksta tekstus? Kas ar to nodarbojas?

U. Par tekstiem jau mēs kaut kā visi kopā vienojamies, bet pārsvarā tās ir tautasdziesmas vai tie ir kādu dzejnieku teksti – dzejoļi.

J. Varbūt tu vari pateikt, kas par dzejniekiem?

U. Jā. Mums ir Ojāra Vācieša teksts. Un “Symbolic” ir viena dziesma ar Raiņa tekstu. Viss pārējais ir tautasdziesmas.

J. Latviešiem ir tūkstošiem tautasdziesmu. Kā jūs izvēlaties savas? Vai jums ir kāda vecāsmātes grāmata mājās?

U. To es tā nevarēšu pateikt. Viņas pašas izvēlas mūs drīzāk.

J. Jūs spēlējat pagānroku. Tas ir īpatnējs novirziens. Bet, ja jums kāds piedāvās nospēlēt kāzas – vai jūs brauksiet?

U. Nē. Nu līdz šim tas tā nav bijis (smejas)

J. Tātad drīzāk atteiksieties no tipiskas kāzu spēles?

U. Nu mēs spēlējam to, ko spēlējam. Un, ja kāds to grib, tad tas ir lieliski. Bet mēs spēlējam to, ko mēs spēlējam. Ja viņi grib savās kāzās mūsu repertuāru – viss kārtībā. Kur ir problēma? 

J. Bet, ja jums šajās kāzās pienāks klāt onkulis un palūgs uzspēlēt “Asaru Krelles”, vai jūs atteiksiet viņam? Tas gan tāds jocīgs jautājums.

U. Nu jā, tas ir tiešām tāds jocīgs jautājums. Man negribas neko sliktu tam onkulim teikt, bet visticamāk jau, ka mēs nespēlētu.

J. Vai jums ir kāds redzējums par grupas nākotni. Kur jūs sevi redzat pēc 10 vai 20 gadiem.

U. Mēs taisām un rakstām jaunas dziesmas, un tad nu skatīsimies tālāk, ko darīt ar to visu. Bet šobrīd… Ko var plānot šajā laikā? Tā īsti?

J. Daudzas grupas izirst, tad atkal sanāk kopā. Notiek iekšēja šķelšanās. Tas pastāvīgi pavada daudzu grupu gājumu. Vai tā jums ir problēma?

U. Mums tā nav problēma.  Mums tādas problēmas vienkārši nav. Mums viss ir kārtībā. 

J. Daudzās grupās ir vienpersonisks lideris, kas nosaka toni. Bieži despotisks. Vai jums tā ir? Vai arī lemjat visu kopā?

U. Mums patiesībā ir absolūta demokrātija. Te arī viss ir kārtībā. Citādi jau tā normāli pastāvēt nemaz nevarētu. Es tā domāju.

Publikācija tapusi ar VKKF atbalstu.