INTERVIJA: Ritvars Šreibers no grupas KAYRO

Jānis Kronbergs. Pastāsti lūdzu pāris vārdos par grupu “Kayro”, tās vēsturi, tiem, kas vēl nav dzirdējuši par to.

Ritvars Šreibers. Grupu “Kayro” mēs dibinājām kopā ar Kārli Šteinmani, neoficāli tie būs vairāki gadi, bet oficiāli – divus gadus atpakaļ, kad mēs sākām caurskatīt visādas, nekad neizmantotas dziesmu idejas, atradām vienu instrumentālu gabalu, turpinājām to rakstīt un Kārlis teica, ka vajadzētu piesaistīt vokālistu, un viņš zināja Reini, un Reinis atbrauca uz studiju iedziedāt vienu “demo”. Tas bija 2020. gada marts, kad grupai “Kayro” parādijās pirmais “demo” ar vokālu, tad mums pievienojās basists Agnis Beitāns un tad šī gada laikā mēs jau izdevām “EP” ar sešām dziesmām. Apmēram tāda ir īsa mūsu vēsture. Kad “Strangest Times” jau bijām izdevuši, sastāvam pie vienojās arī Rūdolfs Baumanis. 

J. Pastāsti lūdzu nedaudz par Reini. Kas viņš ir par cilvēku, kur bijis agrāk? Viņš pārsteidz ar savu iespaidīgo balsi.

R. Es biju par Reini dzirdējis jau iepriekš. Tajā laikā Reinis piedalījās dažādos projektos, Reinis patiesībā uz Latvijas roka skatuves ir ļoti daudzus gadus, laikam tikai neviens viņu nebija tā īsti pamanījis. Reinis ir dziedājis dažādos projektos, viņam pat ir bijis savs solo projekts, un man liekas šajā lauciņā viņš ir jau ļoti ilgi, viņš pats nāk no Rojas un mācījies ir Ventspilī, un izrādās Kārlis ar Reini ir bērnības draugi. To viņi arī izsecināja, kad nonāca mūzikas lauciņā, un tad Kārlis piedāvāja Reinim atbraukt uz “demo” sesiju, un tā tas viss mums sākās – ļoti nevainīgi.

J. Bet tomēr idejas autori un pamatlicēji esat jūs ar Kārli – tie, kas nosaka toni?

R. Iespējams. Mēs ar Kārli, tajā laikā, 2020. gadā, to visu ierakstījām – tad, kad bija sākusies pandēmija, un mums bija gana daudz laika, lai strādātu pie jaunām idejām un dziesmām, un tā kā mēs katrs varējām ierakstīt dziesmas savās mājās, mēs ļoti ātri to izdarījām, mainoties ar idejām. Kārlis kaut ko iespēlēja un atsūtīja man, es kaut ko iespēlēju un aizsūtiju viņam, un, ja mums “EP” bija sešas dziesmas, tad, es domāju, ka tikpat daudz, vai vairāk tika izmestas nederīgo dziesmu kurvī, jo mums filtrs ir diezgan smalks, kam mēs laižam mūsu dziesmas cauri. 

J. Parasti rokgrupās vokālists tiek piesaistīts arī vārdu rakstīšanai. Kā ir jūsu gadījumā ar Reini?

R. Pie mums ir tā, ka Reinis raksta pārsvarā visus tekstus, bet arī mēs ar Kārli procesā piedalamies, daudz melodijas tiek sadzejotas uz vietas, studijā, uz vietas tiek iedziedātas, pirmo reizi “rūķu valodā” tiek iedungotas, un citreiz no tās “rūķu valodas” rodas gatavs teksts, un pirmajai albuma dziesmai “Mad”, mēs tekstu sarakstījām uz vietas studijā.

J. Vai jūs kādreiz es domājuši iedziedāt kaut ko arī latviešu valodā?

R. Mēs neesam to domājuši, jo, ja šo dziedāšanu latviski labi var paveikt Guntara Rača, vai citu producentu mākslinieki – tādi, kas dzied varbūt vienkāršāku mūziku… tad mēs… Bet mums vienmēr ir tā, ka mēs sākam smaidīt, kad kāds ir sarakstījis smagu roka dziesmu, tai ir kārtīgs raksturs, bet viņš  sāk tur dziedāt par sauli vai jūru…Tur gandrīz smiekli sāk nākt. Manā skatījumā ir tā, ka, ja dzied tādu dziesmu latviski, tur ir jābūt ļoti labam tekstam, bet latviski šādu tekstu sarakstīt ir ļoti grūti, bet, ja mēs runājam par smago mūziku un tiem, kas dzied to latviski, tad man jāsaka, ka vieni no retajiem, kas tiešām gaumīgi dzied latviski un spēlē ir grupa “Indygo” – man viņi ļoti patīk, es personīgi arī šos puišus pazīstu, viņiem ir ļoti interesanti, savdabīgi teksti, un tā latviešu valoda viņos klausoties, neliekas tik jocīga.

J. Bet jūs tomēr iespēju neizslēdzat? Dziedāt latviski?

R. Mēs neizslēdzam iespēju to izdarīt kādreiz, bet šobrīd mēs ļoti uz to nekoncentrējamies.

J. Par nākotnes plāniem grupai “Kayro”. Kur jūs gribat iespraukties? Ko gribat sasniegt?

R. Ja saka godīgi, tad ļoti par to šobrīd neesam domājuši. Viss tas sākās mums kā projekts, kurā mēs ar Kārli mēģinājām sevi realizēt, un šobrīd šis projekts jau ir pārvērties par pilnvērtīgu grupu ar regulāriem meģinājumiem un arī nākamajiem mērķiem. Tomēr šobrīd mēs neesam vēl strikti definējuši, cik tālu un ko darīt, bet mēs noteikti esam atvērti visādām opcijām. Jo, ja mēs brauktu tūrē uz gadu, mēs visu noteikti apdomātu, bet šobrīd mēs noteikti neesam definējuši tālejošākus mērķus. Protams gribētos spēlēt koncertus arvien vairāk un savākt fanu bāzi un visu pārējo, bet jāņem vērā, ka mums pa visiem kopā ir ap tūkstoš koncertu pieredze un katram no mums ir apmēram desmit gadu aiz jostas, kuros spēlēts kāds instruments. Ar “Kayro” pilnvērtīgs koncerts mums pagaidām ir bijis tikai viens, un principā mēs esam jauna grupa, ja neņem vērā kopējo pieredzi. Tā kā tādus lielus, tālejošus mērķus mēs vēl neesam plānojuši.

J. Kas nodarbojas ar jūsu menedžmentu. Vai jums ir menedžeris?

R. Pagaidām nē. Mēs esam ļoti veiksmīgi sadalījuši pienākumus, un tā kā ļoti aktīvi procesi mums šobrīd nenotiek, jo nav īsti, kur spēlēt un šobrīd to nemaz nevar darīt – – tāpēc mums arī nav menedžera un mēs paši sevi menedžējam. Mēs esam sadalījuši pienākumus – viens atbild par izdošanu, otrs par sociāliem tīkliem, un tad mēs visu tā kopā miksējam, lai viss tas slogs neguļas uz viena cilvēka pleciem. Katram ir savi kanāli par kuriem viņš var atrisināt jautājumus un izdarīt spiedienu, tā ka mēs mēģinam pienākumus sadalīt un pagaidām mums nav menedžera, un kamēr mums nav aktīvas vai superaktīvas darbības, menedžeri mums ļoti nevajag, bet protams, ja kādam ir interese un kāds vēlas piedalīties mūsu projektā, droši rakstiet uz grupas “gmail” vai “Facebook”  un mēs esam vienmēr atvērti dazādām sadarbībām, vai nu tas būtu sakarā ar menedžmentu, vai ki citu. Mēs vienmēr izskatīsim visus piedāvājumus.

J. Kur grupa “Kayro” redz sevi pēc desmit, vai divdesmit gadiem?

R. Kā grupa, mēs tiktāl neesmam skatījušies. Mums ir tuvejošāki plāni. Ņemot vērā pandēmiju, mēs esam sarakstījuši vēl vienu albumu, kur būs vairākas dziesmas, un nākamgada pirmajā pusē plānojam to izdot. Tas ir tuvākais mērķis. Par desmit gadiem grūti ir teikt, viss kas var dzīvē gadīties, tikpat labi kādu no mums rītdien var notriekt autobuss. Tas nav mūsu varā to ietekmēt, tāpēc tik tālu mēs neskatāmies. Mēs iesim maziem solīšiem un skatisimies uz kurieni tas mūs vilks, un pagaidām mērķis padarīt mūziku par pilna laika darbu, mums nav, bet visiem mums patīk, kas te notiek, mums ir forša kompānija un mēs rakstīsim dziesmas. Tas laikam ir pats svarīgākais.

J. No kurienes radies nosaukums “Kayro”?

R. Tas radās pilnīgi nejauši. Kad mums bija gatava instrumentāla dziesma, un mēs gribējām šo dziesmu iesniegt “Youtube*, vai “Spotify”, noformēt to,  mums nebija nosaukuma, un tad nu mēs sēdējām un domājām, rakstījām visādus burtus, kas nu ienāca prātā, tā nu man sanāca kaut kas līdzīgs vārdam “Kayro” un beigās arī palika “Kayro”, tam nav nekādas nozīmes apakšā un nekā cita, vienkārši tas skanēja forši. Tas notika pilnīgi nejauši.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu.