Jānis Kronbergs: Kā Deniss iepazinās ar grupu Askin?
Deniss Vasiļjevs: Sanāca tā, ka pagājušā gada februārī, 2024. gadā, mums bija festivāls Innerfade. Tas bija bezmaksas festivāls, ieeja bija brīva. Tajā uzstājas dažādas vietējās grupas, un tas ļoti palīdz viņiem paziņot par sevi. Es labi atceros to dienu. Biju šausmīgi noguris un vispār negribēju tur iet, bet tad padomāju: “Nē, tomēr vajag.”
Tiklīdz es iegāju klubā, uz skatuves tieši uzstājās Askin. Un viņi uzreiz mani pārsteidza. Viņu mūzika bija ļoti nestandarta, bet Alīnas klātbūtne uz skatuves – vienkārši maģiska. Viņa izskatījās uz skatuves kā dieviete. Man sirds apstājās.
Nākamajā dienā sāku klausīties Askin dziesmas YouTube. Viena dziesma – lieliska, otrā, trešā, ceturtā, piektā, sestā, septītā, astotā… Un es biju pārsteigts, cik daudz viņiem ir labu dziesmu un hitu.
Apmēram divas dienas pēc tam viņi ielika internetā sludinājumu, ka meklē koncertu direktoru. Bet pirms pandēmijas es tieši nodarbojos ar to, ka vedu uz Latviju dažādas grupas – no Krievijas, citām valstīm, organizēju koncertus. Tas mani uzreiz ieinteresēja. Domāju par to visu dienu, un tad naktī, 12:02, uzrakstīju viņiem vēstuli. Jau 12:04 Alina man atbildēja. Tad viņa mani nodeva Iļjam, un mēs par visu vienojāmies. Apmēram pēc nedēļās satikāmies, parunājām un uzreiz atradām kopīgu valodu. Viss izdevās veiksmīgi.
J.K.: Cik grūti ir grupai, piemēram, Askin, vai līdzīgai grupai, izsisties Eiropā vai vēl tālāk?
D.V.: Godīgi sakot, izsisties nav viegli. Pat labām grupām. Tagad pasaulē ir ļoti daudz mākslinieku un ļoti daudz mūzikas. 80. vai 90. gados, lai ierakstītu mūziku, bija nepieciešama studija, nauda un aparatūra, bet tagad normālu mūziku var radīt tieši datorā.
Protams, nepieciešami kvalitatīvi video, labs saturs, pievilcīgs piedāvājums, kas piesaista klausītājus.
Turklāt svarīgs ir networking. Jāiekļūst festivālos, koncertos. Mūzikas grupai jākoncentrējas uz mūziku, bet kādam citam – uz popularizēšanu, jaunu kontaktu meklēšanu, cilvēku pārliecināšanu klausīties Askin un jaunu iespēju atrašanu.
Izsisties no Latvijas kaut kur tālāk ir ļoti grūti, bet tas ir iespējams. Mums jau kaut kas izdodas. Piemēram, jūlijā uzstāsimies Igaunijā festivālā Olle Summer uz rokmūzikas skatuves. Mēs būsim pirmā ārzemju grupa, kas tur uzstāsies. Līdz šim tur nekad nav uzstājušās ārzemju grupas.
Rudenī dosimies uz Somiju uz festivālu… Tas ilgst divas dienas, katru dienu uzstājas piecas grupas. Strādājam pie popularizēšanas Ķīnā.
J.K.: Droši vien Askin mūzika pagaidām nevar pelnīt iztikai?
D.V.: Pagaidām mēs visi strādājam un būtībā ieguldām naudu mūzikas radīšanā. Mums jau maksā honorārus, bet mēs vēl vairāk investējam nekā pelnām. Visvairāk, protams, iegulda Alīna.
Mēs cenšamies atrast iespējas: kāds mums palīdz ar video filmēšanu, nodrošina vietas filmēšanai. Es, piemēram, bieži sarunāju par auto, lokācijām. Par filmēšanu vairāk atbild Iļja – viņš vai nu pats filmē, vai atrod cilvēkus, kas vēlas ar mums strādāt.
Bet vissvarīgākais – mēs gandrīz visu protam darīt paši. Mums nav jāmaksā kādam par dziesmu rakstīšanu, aranžēju. Mēs paši filmējam klipus. Un tā ir mūsu spēks.
J.K.: Tu teici, ka Alina iegulda naudu mūzikas radīšanā. Kādā nozīmē?
D.V.: Nesen mēs iegādājāmies rack, kur tagad ir pieslēgta visa grupa. Tas atvieglo skaņu inženiera darbu un dod grupai skanēt tā, kā viņa pati sevi ir noregulējusi. Mēs visi katru mēnesi uz to sametamies. Kad filmējam klipus, jāpērk dažādas lietas, rekvizīti. Arī šeit nepieciešami ieguldījumi.
J.K.: Cik svarīgi tagad ir sociālie tīkli, TikTok, YouTube, klipi?
D.V.: Ļoti svarīgi. Jāveic mārketinga darbības no visām pusēm – jāpublicē video TikTok, YouTube, jāfilmē klipi. Labs klips var piesaistīt jaunus klausītājus. Kāds to noskatīsies, pastāstīs citam, tas arī noskatīsies, un tā mūzika izplatās. Tāpēc jāizmanto visi iespējamie veicināšanas kanāli.
J.K.: Bet bez dzīvām uzstāšanām arī neiztikt? Tas taču ir ļoti svarīgi?
D.V.: Protams. Uzstāšanās ir obligātas. Cik koncertu mums bija pagājušajā gadā? Apmēram piecpadsmit. Mēs pat Igaunijā uzstājām – mazā pilsētā, ļoti foršā klubā ar lielisku skaņu. Tur bija interesants īpašnieks. Mēs arī uzstājām Ventspilī un Polijā arī bijām ar koncertu. Protams, visvairāk koncerti bija Rīgā. Dzīvās uzstāšanās ir nepieciešamas, jo tā grupa aug. Parādās jauni klausītāji. Nākotnē, kad grupa kļūst pazīstama, tās galvenie ienākumi nāk tieši no koncertiem – lieliem un maziem.
J.K.: Kas ir nepieciešams no psiholoģiskā viedokļa, lai grupa turētos kopā?
D.V.: Mums ir labs mikroklimats. Protams, ir strīdi, konflikti, jo visi grupā ir spēcīgas un spilgtas personības, bet mēs vienmēr cenšamies vienoties. Daudz jokojam. Pavadām daudz laika kopā. Es braucu kopā ar grupu uz mēģinājumiem. Ar Alinu kopā nodarbojamies ar sportu – ejam uz boksu, trenažieru zāli. Pateicoties tam, mums ir tuvas attiecības, un viss ir labi. Protams, ir bijuši dažādi brīži, bet nekādas naidības starp mums nav. Mēs esam kā draudzīga ģimene. Var teikt, ka Alīna man ir kā jaunākā māsa.
J.K.: Kā rodas Askin dziesmas?
D.V.: Galvenais šajā procesā ir Iļja. Viņš ir producents, no viņa daudz kas ir atkarīgs. Mūziku raksta viņš, tekstus – Alina. Bieži vien Iļja izdomā rifu, izveido demo. Alinai vienmēr ir dažādi teksti, viņa pastāvīgi kaut ko raksta. Tad viņi satiekas, apvieno mūziku un tekstu, ieraksta demo ar Alinas balsi. Tad bungotājs pievieno bungas, basists – basa līniju, bet galīgo masteringu un aranžiju vienmēr veic Iļja. Viņš ir labākais skaņu inženieris visā Baltijā, es uzskatu. Viņš uztver mūziku vislabāk.
J.K: Kā jūs rīkojaties ar ierakstiem? Tas joprojām ir dārgs process.
D.V: Mums ir studija. Un, kā jau teicu, mums ir Iļja. Viņš to dara. Viņš ieraksta visu, veido demos, rediģē, meistarus. Alina raksta tekstus, nāk klajā ar vizualizācijām, grafiku klipiem. Viss notiek grupas iekšienē. 11. martā mēs izdosim jaunu dziesmu “Stay” feat. Santu Levica. Un tajā pašā laikā mēs strādājam pie vēl vairākiem jauniem.
J.K: Jums ir jauna dziesma. Kā notiek tās turpmākās veicināšanas process?
D.V: Mēs to ievietojam Instagram, spēlējam koncertus, uzņemam video. Tagad katrai dziesmai, ko mēs izdodam, mēs cenšamies uzņemt videoklipu. Mēs augšupielādējam Spotify, Youtube, ābolu mūziku utt. Tagad mēs sutām daudz dziesmu uz Ķīnu, jo mēs nopietni strādājam, lai iepazīstinātu sevi ar Ķīnas auditoriju.
J.K: Vai esat dzirdējuši, ka Ķīnā nevarat spēlēt ārā?
D.V: Viss ir atkarīgs no pilsētas. Jūs varat spēlēt Šanhajā. Citās pilsētās jūs varat, dažās jūs nevarat. Arī Pekinā ir iespējams, kā es zinu.
J.K: Kā rokgrupa no Latvijas var nokļūt uz Ķīnas skatuvēm? Kā tas ir iespējams?
D.V: Protams, ir jābūt veiksmei un pareizajai mūzikai. Mani patiesībā interesē Ķīna kopš 2019. gada. Tad es devos uz turieni, mans plāns bija atvest ķīniešu tūristus uz Eiropu un attīstīt tur savas grupas. Braucot uz šovbiznesa mītiņiem Amerikā, es atradu cilvēku Ķīnā, kas nodarbojas ar mūzikas grupu izstrādi un popularizēšanu. Viņš ir amerikānis, bet daudzus gadus dzīvo Ķīnā, tāpēc es viņam parādīju mūsu grupu… Un viņam tas ļoti patika. Bet bija problēma: mēs strādājām ar šo grupu divus gadus pie līguma, bet mūziķi to nevarēja parakstīt. Kaut kas visu laiku bija ceļā. Un galu galā nekas no tā nesanāca. Bet kopš tā laika es neesmu aizmirsis par Ķīnu. Un jūnijā mēs sākām reklamēt un attīstīt savu otro elektronisko post-punk un darkwave grupu Anait. Un tā notika, ka, kad mēs sākām strādāt pie tā, ar mums gandrīz sazinājās ķīniešu organizatori, kuri jau bija iepazinušies ar Anait mūziku.
Tas jau bija dažās ķīniešu plūsmās, ķīniešu mūzikas sfērā. Un es sāku sarunas ar viņiem, mums negāja viegli: viņi atbild, tad pazūd, tad atkal atbild, tad atkal pazuda. Un trīs mēnešus vēlāk mums rakstīja cits uzņēmums. Uzņēmums, kas nodarbojas ar metālu un akmeni. Viņi nolēma paplašināt savas iespējas un vēlējās pievienot post-punk savam repertuāram. Krievu post-punk. Izrādījās, ka post-punk krievu valodā tagad ir diezgan populārs Ķīnā un viņi dzirdēja Anait, tad viņi mūs atrada. Mēs sarunājāmies apmēram pusotru mēnesi, un viss izdevās. Novembrī mēs parakstījām līgumu par 6 koncertiem. Mums būs noteikts honorars, pilna loģistika, viesnīcas utt. Viņi mūs sagaidīs, paņems, aizvedīs tur, kur mums jādodas. Bija paredzēti 7 koncerti, bet viņiem nebija laika uzbūvēt skatuvi astotajā pilsētā. Daži remontdarbi tur ir aizkavējušies. Tāpēc mums būs septiņi koncerti. Es domāju, ka tas būs super.
J.K: Kādas ir skatuves Ķīnā kopumā? Tāpat kā visur pasaulē?
D.V: Mums būs dažas diezgan foršas skatuves. Īstas rokainas, īstas koncertu skatuves. Ir pat divpakāpju ar balkoniem. Viņi, iespējams, var uzņemt pusotru līdz divus tūkstošus cilvēku. Protams, mēs nevaram precīzi pateikt, cik cilvēku ieradīsies, bet es domāju, ka viss būs kārtībā. Viss būs kārtībā.
J.K: Agrāk visi sapņoja parakstīt līgumu ar lielu ierakstu kompāniju. Kā tas ir tagad?
D.V: Protams, tas ir atkarīgs no paša uzņēmuma un grupas. Piemēram, mums nav vajadzīgs neviens liels labels. Jūs varat nokļūt zem viņa spārna, parakstīt līgumu … Bet lieliem uzņēmumiem ir stingri līgumi. Un tie ievērojami ierobežo mākslinieka rīcības brīvību. Un viņiem tas var būt grūti. Un manām grupām tas būtu grūti, jo tagad visi vēlas radīt mūziku tādu, kādu viņi to redz, nevienam nesakot, ko darīt. Bet ar lieliem uzņēmumiem tas ir neizbēgami. Tāpēc dažām grupām tas ir piemērots, bet citiem tas vispār nav. Jo mūsdienās ir iespējams diezgan veiksmīgi attīstīties. Agrāk labels bija nepieciešams, jo nebija interneta. Un tagad, ar interneta palīdzību, cilvēks var daudz darīt pats. Galvenais ir zināt, kā to izdarīt.
J.K: Vai koncertdirektors var dzīvot tikai pēc mūzikas, vai arī jums joprojām ir jāstrādā paralēli?
D.V: Es tagad strādāju. Bet mēs nonāksim līdz punktam (es tam patiešām ticu, jo es labi pazīstu grupu un uzskatu, ka nekur citur nav nekā tāda), ka kādu dienu mēs varēsim pelnīt naudu tikai no mūzikas, bet līdz šim mēs strādājam dažādās jomās. Bet mūzika aizņem lielu daļu mūsu dzīves. Piemēram, tas man aizņem daudz laika. Kopš es satiku šo grupu, es katru vakaru esmu palaidis garām. Mēs esam ļoti aktīvi. Jo daudzas grupas vispār nav tik aktīvas. Viņi izdod, teiksim, singlu ik pēc četriem mēnešiem. Un mums kaut kas notiek visu laiku. Kaut kas jauns. Mēs kaut ko uzņemam, veidojam video, veicam mēģinājumus, tiekamies. Vienkārši tērzēšana. Kaut kas notiek visu laiku. Un, pateicoties tam, mēs varam kaut ko darīt. jums ir nepieciešams ne tikai vēlēties, bet arī rīkoties. Mums vienkārši ir ļoti pareizs cilvēku sastāvs. Mēs visi vēlamies izlauzties, mēs vēlamies kaut ko sasniegt. Un es domāju, ka mēs tikāmies īstajā laikā un īstajā vietā. Un arī ar pareizajiem cilvēkiem.
J.K: Cik vietas Rīgā var spēlēt?
D.V: Šobrīd, protams, nav daudz vietu. Ir ļoti maz skatuves. Uz lielām skatuvēm iesācēju grupām ne vienmēr izdodas spēlēt, jo ne vienmēr ir iespējams savākt lielu skaitu cilvēku. Vai arī ir ļoti mazi, kas jau ir izauguši. Bet mēs esam ceļā uz milzīgām skatuvēm.
J.K.: Kurās Latvijas radiostacijās jūs jau esat spēlējis?
D.V.: Mēs skanējām Top Radio, SWH, Kurzeme, LR-4, LRMA rock radio. Mēs turpinām strādāt, lai liktu mums spēlēt kaut kur citur, viss notiek. Askin būs dzirdams visur.
J.K: Vai jūs pārsvarā dziedat angļu valodā?
D. V: Patiesībā lielākā daļa dziesmu ir krievu valodā. Bet tagad angļu valodā ir daudz dziesmu. Šķiet, ka tagad aptuveni trīsdesmit procenti dziesmu ir angļu valodā, un septiņdesmit procenti ir krievu valodā. Bet dziesmas ir krievu valodā, tās ir ļoti starptautiskas. Piemēram, es pazīstu daudzus latviešus, kuriem ļoti patīk Askin dziesmas krievu valodā, jo viņiem ir pavisam cita atmosfēra. Tās ļoti atšķiras no angļu dziesmām. Viņi izklausās ļoti atšķirīgi. Viņiem ir pavisam cita enerģija.
J.K: Nosauciet katru Askin dalībnieku un viņa labākās īpašības mūzikas radīšanā.
D.V: Alina. Neticama harizma uz skatuves. Viņa ir īsta rokzvaigzne. Kad viņa dodas uz skatuves, viņa uzreiz notver visus. Viņai ir ļoti forša balss, ļoti labs vokāls. Un teksti. Viņa ir neticama dzejniece un zina, kā salikt vārdus kopā ļoti skaisti un abstrakti. Viņa veido ļoti labus tekstus. Tie nav ne parasti, ne primitīvi. Parasti viņi ir skumji, bet joprojām forši. Sadči ir ļoti labs producents. Labs skaņas inženieris. Viņš labi raksta melodijas. Kopumā viņš ir īsts meistars šajā biznesā. Un tas arī šauj ļoti labi. Starp citu, Alina labi uzņem arī video. Artūrs ir ļoti labs basģitārists. Iļjam ar darbu pie skaņas palīdz Roma – ģitārists. Viņš ir ārkārtīgi labs ģitārists un strādā arī kā kopproducents. Viņš arī zina, kā izjaukt jebkuru ģitāru, remontēt, lodēt, visu, kas nepieciešams. Viņš ir ļoti labs tehniski, un viņš ir ļoti labs. Viņš ir arī neticami skaists puisis. Edgars ir mūsu bundzinieks. Viņam ir sava bungu skola, un viņš patiesībā ir ļoti augsta līmeņa bundzinieks. Deniss – koncert direktors, promouters,
J.K: Ko Askin dalībnieki galvenokārt ēd?
D.V: Iļja, iespējams, barojas ar citu cilvēku dvēselēm. Alina dažreiz barojas arī ar citu enerģiju, bet visi ar mīlestību. Tas arī barojas ar pasaules melodijām ar Zemes mūzika. Alina ļoti mīl gaļu, Mēs, iespējams, esam plēsēji. Es – tikai omārus, puiši – tikai igauņu virtuve .
J.K: Kā jūsu rokgrupai klājas ar alkohola vai narkotiku lietošanu?
D.V: Šis periods faktiski ir pagājis. Labi, ka mums nav problēmu. Alkohols, protams, ir mazliet. Es pat neatceros par Romu, vai viņš dzer vai nē. Varbūt nedaudz alus. Man šķiet, ka arī Edgars un Artūrs neizmanto daudz. Varbūt tikai nedaudz. Bet mēs ar Iļju vispār nedzeram. Iļja, varbūt reizi gadā var iedzert alu. Un es vispār neesmu dzēris septiņus gadus. Es to pilnībā pametu. Šajā ziņā mums klājas labi. Bet pati pasaule ir mainījusies. Nav laika, kad bija narkotikas un viss apkārt. Tagad rokeri var iztikt bez tā. Jūs varat būt rokeris ar savu dzīvesveidu, savu mūziku.
J.K: Ko jūs varat teikt par Askina fanu bāzi?
D.V.: Viņi ir ļoti atšķirīgi. To pat ir grūti pateikt. Bet, ja ņemot vērā statistiku, tad septiņdesmit procenti Askin klausītāju ir vīrieši vecumā no 27 līdz 35 gadiem. Bet daudzas meitenes arī klausās. Askinam ir pavisam cita auditorija.
Kopš pagājušās vasaras ir daudz MMA cīnītāju, jo mēs sākām uzstāties būrī geto cīņu turnīros, mēs uzņēmām video dziesmai “Alive” ar Jūrmalas MMA kluba cīnītājiem un SevArch, kurā trenējos. Bija tikai Getto faktors. Alina ir pirmajā vietā “patīk” ziņā YouTube. Mums ir visvairāk “patīk”, jo mūs atbalsta sportisti. Puiši uzstājas būrī ar Askina dziesmām – tas ir spēcīgi!! Mēs esam par mūziku un sportu.
J.K.: Kādas ir trīs ārzemju grupas, kas pēc stila ir vislīdzīgākās Askin?
DV: Kā saka pasaule – Linkin Park, Evanescence un Slot. Kad es atradu Askin, viņi mani atkal aizdedzināja. Un tas ir neticami forši. Viņi ir jauni un ļoti talantīgi, katru dienu nāk ar jaunu mūziku, un man ir ļoti paveicies, ka manā dzīvē atrodu tādus cilvēkus, jo Askin un Anait padara mani par labāko sevis versiju!
