Pēdējās nedēļās kultūras telpā aktīvi apspriež tēmu par Maestro vārdā nosauktajiem vai, kā tagad jau runā – nenosauktajiem Dziesmu svētkiem. Sociālajos medijos virmo karstas diskusijas, medijos parādās arvien jauni raksti, un skatuves mākslinieki sāk publiski paust savas domas. Strīda centrā – vai dziesmu svētku nosaukums ir valsts kultūras mantojums, ko jāsargā no „komercijas”, vai tomēr brīvi lietojams jēdziens, kas pieder visiem, kam sirdī dziesma. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) padomes diskusijās tiek vērtēta ne tikai konkrētā pasākuma nosaukuma izvēle, bet arī plašāks jautājums – kam pieder tiesības uz vārdiem „dziesmu svētki”? Un vai Latvijā vispār ir vieta citiem – alternatīviem, žanriski atšķirīgiem, bet tikpat sirsnīgiem dziedāšanas svētkiem?
Foto: Inese Gintere
Ir skaidrs, ka Maestro nevēlējās, lai viņa vārds tiktu izmantots konkrēta pasākuma nosaukumā. Taču organizatori, acīmredzot, šo vēstījumu ignorēja un turpināja ceļu ar pilnu jaudu. Vienlaikus tika veikta arī nosaukuma patentēšana. Kāpēc? Šobrīd nav līdz galam saprotams, jo “nosaukuma patenta” vērtība, šķiet, aprobežojas ar mārketingu. Visa šī epopeja tautā jau iesaukta par “Ķiršu dziesmu svētkiem” – par ko tirgus pats nobalsojis ar savu ironiju. Tagad procesā iesaistīti juristi, padomes, valdes un visādi svarīgi kungi, kuri satraukti rūpējas par to, lai “Maestro neciestu”.
Savukārt bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis izteicies, ka vārdu salikums “dziesmu svētki” būtu jāierobežo un jāpadara lietojams tikai ar speciālām atļaujām. Vai tiešām? Vai nākotnē, ja vietējais kultūras centrs vēlēsies sarīkot “Ziemas dziesmu svētkus”, būs jāraksta iesniegums Kultūras ministrijā? Un šeit vietā ir jautājums – vai tas nav nedaudz par daudz? No kā īsti baidās bijušais kultūras ministrs? No komercpasākumiem vai privātiem pasākumu producentiem?
Jau divus gadus pēc kārtas vasaras vidū notiek Roka Dziesmu svētki Džūkstē. Un šogad šis pasākums plāno pulcēt rokmūzikas cienītājus jau trešo reizi. Roka Dziesmu svētki ir pasākums, kurā vietējie kori kopā ar rokmūzikas māksliniekiem izpilda leģendāras latviešu rokmūzikas dziesmas, pulcinot ap sevi cilvēkus uz sirsnīgu kopā dziedāšanu, tādejādi paužot prieku, sirsnību un patriotismu. Šajos svētkos, pirms koncerta tiek organizēts arī gājiens – viss kā lielajos svētkos. Un neviens līdz šim nav jautājis, vai “drīkst” saukt šo sadziedāšanos par dziesmu svētkiem.
Kāpēc? Tāpēc, ka neviens necentās izmantot nevienu vārdu, lai sev izsistu publicitāti. Mēs neesam komercprojekts ar milzu budžetiem. Mēs to darām sirds dēļ. Ar mūziķiem, kas ir gatavi braukt un dziedāt bez milzu honorāriem. Ar ļaudīm, kas atbrauc, dzied līdzi un atgriežas arī nākamgad. Tādu pasākumu vajag sargāt – nevis aizliegt.
Roka Dziesmu svētki Džūkstē radās, iedvesmojoties no igauņiem, kur Rakveres pilsdrupās notiek Panku dziesmu svētki. Mūsu Ziemeļu kaimiņi pozitīvi attiecas uz šādu pasākumu organizēšanu un neviens nedomā, ka valstiski nepieciešams privatizēt nosaukumu “dziesmu svētki”. Tur tas tiek atbalstīts. Pie mums – satraukums, kādu stabu kurš būs pārvietojis.
Latvijas Rokmūzikas asociācijai (LRMA) ir neizprotama šī attieksme par šo jautājumu. Skaidrs, ka šo “Ķiršu dziesmu svētku” organizatori ir ar dziļiem sakariem un pazīšanām valsts pārvaldē un pie šī visa vēl atskan šādas idejas, ka jāierobežo nosaukuma izmantošana. Atkal parādās sajūta, ka viss, kas ir ārpus Kultūras ministrijas saprotamās jomas un tēmas, ir vērā neņemams un nevajadzīgs. Vispārējie dziesmu svētki tiek atbalstīti no budžeta, klasiskā mūzika saņem savu atbalstu, tāpat arī džezs, bet viss pārējais? Roks arī ir mūzika, kas ir pelnījusi savu vietu kultūrā, mēs esam daļa no tās.
Ir mazliet skumji redzēt, ka tie, kas sēž padomēs, runā par pasākumiem, kurus paši nekad nav organizējuši. Viņi nezina, ko nozīmē par saviem līdzekļiem no nulles uzbūvēt svētkus. Ko nozīmē savākt katru eiro, lai radītu sajūtu un kultūru, nevis tikai koncertu. Latvijā jau sen ir pienācis laiks uz mūzikas un kultūras procesiem skatīties plašāk. Rokmūzika nav ienaidnieks. Tā ir daļa no mūsu kultūras. Tā ir mūsu valodas, identitātes un dumpinieciskā gara balss. Un tai pienākas savi svētki.
Neatņemiet mums tiesības uz vārdiem. Labāk padomājiet, kā atbalstīt tos, kuri rada paši.
Latvijas Rokmūzikas Asociācija
