Piķis par neko!

Autors: Uģis Higo Glāzītis

Otro lieldienu rītā priecīgo lieldienu sveicienu vietā elektroniskā pasta kastē iekrīt vēstule, kas liek traki aizdomāties par prioritātēm un valstiskuma attīstību.

Pienāca vēstule, kuru lepni virspusē rotāja Aktīvo Iedzīvotāju fonda (AIF) logo un vēstulē plaši aprakstīta iniciatīva par beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu visā ES. Es neiedziļināšos visās tajās niansēs un ekonomistu uzvārdos, kas tur pieminēti, bet fakts kā tāds, ka otrajās lieldienās piedāvā atbalstīt un kaut kur parakstīties par beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu. No visa tā lielā informācijas klāsta es sapratu, ka šie diženi svētie ļaudis vēlas, lai katram no diženās ES tiktu bez nosacījumiem katru mēnesi atpogāta konkrēta izdzīvošanai nepieciešamā summa (vai arī ne izdzīvošanai, bet tad kāda tad no šāda pasākuma jēga). Es līdz galam pat necentos iedziļināties šajā, pēc mana ieskata, sviestā, jo jau izsenis ir skaidrs, ka no nekā nekas nerodas. Ir kaut kādas pūles jāpieliek, lai kaut ko radītu. Tur vēl minēts kaut kas par populisma apkarošanu, par Ukrainas atbalstu un bēgļiem un vīrusu u.t.t. Īsāk sakot visi populārie trendi, lai uzrunātu auditoriju. Ja kādam interesē es varu to vēstuli pārsūtīt.

Bet visā šajā sviestā mani mulsina kaut kas cits. Var jau būt filantropi un galīgi radikāli ļaudis, kas domā, ka nauda rodas bankomātā un privatizējot bankomātu vairs strādāt nav vajadzības. Tomēr nelielai atkāpei man jāpaskaidro manas neizpratnes iemesli. Visiem skaidri zināms, ka ir tāds nevalstisko organizāciju sektors, kas aktīvāk vai mazāk aktīvi pārstāv savus biedrus un to intereses. Biedrībai nav īpaši lielas jēgas, ja tā dibināta vienkārši tāpat, lai pašiverētu pa dažādu fondu projektiem un imitētu traku darbību. Reāli biedrībai vajadzētu strādāt savu biedru interesēs, kad rezultāti mērķu sasniegšanā ir arī labs ieguldījums arī plašākai sabiedrībai. Viena no tādām biedrībām ir manis pārstāvētā biedrība “LRMA” (Latvijas Rokmūzikas asociācija). Ja kādam interesē vairāk par biedrību un tās mērķiem – https://lrma.lv/par-mums/ . Gadus atpakaļ, kad nodokļu joma nebija tik dikti sačakarēta, kā tas ir šobrīd, tad nevalstiskajām organizācijām bija lielākas iespējas uz savas darbības atbalstu no uzņēmējdarbības, jo tad no uzņēmējdarbības ieguldījumiem, jeb ziedojumiem NVO varēja iegūt zināmas nodokļu atlaides. Tomēr ar nodokļu izmaiņām, šāds atbalsts vairs nav izdevīgs uzņēmējdarbībai un NVO jākuļas uz priekšu kā vien pašas māk. Lielā mērā atliek vien visi iespējamie atbalsta fondi. Latvijā mūsu jomā tie ir nedaudz. Sabiedrības Integrācijas fonds, tagad arī Aktīvo iedzīvotāju fonds un Kultūras kapitāla fonds. Tad ir vēl dažādas iespējas ko kāda ministrija vai pašvaldība kaut kur izmet, bet tie nav nopietni vērā ņemami atbalsta mehānismi, vismaz manā uztverē. Latvijas flagmanis NVO atbalstā ir sabiedrības integrācijas fonds, kurā sadala valsts budžeta līdzekļus, kuri paredzēti NVO dažādu projektu finansēšanai. Pamatā šajā fondā lielākos kumosus paņem gandrīz vieni un tie paši nevalstiskā sektora pārstāvji, NVO pārstāvošas personas, kas pamaina pārstāvēto NVO. Mūsu LRMA gadījumā NVO fonda atbalsts viena gada vērtējumā netika apstiprināts, jo o sarunām par iemesliem secināts tika, ka mēs esam profesionāla organizācija. SIF administrētājā NVO fonda programmā mēs skaitāmies kā profesionāla organizācija un tur profiņi nevar piedalīties. Labi SIF ir īpašs fonds, īpašiem cilvēkiem. Integrēšanā un iesaistē. Bet tagad mēs redzam, ka 30 gadu laikā neviens īsti nav integrēts un neviens nekur nav iesaistīts. Es šeit runāju par tiem integrējamajiem, kurus vajadzēja integrēt sabiedrībā. Kad notiek diskusija par krievu integrēšanu Latvijas sabiedrībā un par vājajiem rezultātiem, tad SIF kaut kā nolien maliņā, it kā viņa nebūtu. Sifa darbības laikā liela cerība bija uz tagadējo AIF, kuru gaidījām, kā SIF alternatīvu. Bija cerība, ka tas atbalstīs tos nabadziņus, kurus ne acu galā neieredz SIF. Bet rezultātā mūsu projektu arī izšvilpa, kā “pēc būtības neatbilstošu”. Es jau biju aizmirsis šo projektu un piedevis AIF darboņiem viņu neprofesionālo darbību, bet tagad saņemot šāda beznosacījumu ienākuma iniciatīvas projekta aprakstu epastā, rodas vēl lielākas šaubas par AIF profesionālo pieeju vajadzīgo projektu realizācijā un to rezultātu praktiskajā pielietojumā. Piemērs ar mūsu projektu. Mūsu projekts tika iesniegts šajā pašā iniciatīvā, kur beznosacījumu piķis katram. Mūsu projekta mērķis bija apvienot visas kultūras NVO, kam saistība ar neakadēmisko mūziku vienā darba grupā un kopīgi izstrādāt neakadēmiskās mūzikas stratēģiju un tās ieviešanas redzējumu un to visu piedāvāt Kultūras ministrijai un kopīgi panāk šāda dokumenta ieviešanu. Apzinājām lielāko daļu aktīvās mūzikas NVO, bija piekrišana. Kas pats dīvainākais, ka paši AIF darbinieki un konsultanti bija “stāvā sajūsmā” par projekta ideju un iedrošināja rakstīt. Finišā, pēc ilgas rezultātu gaidīšanas tika paziņots, ka LRMA neatbilst AIF kritērijiem, tā pārstāv savu biedru ekonomiskās intereses un ir profesionāla organizācija un vispār ka AIF vispār kultūru neuzskata par vērā ņemamu jomu, kurā vajadzētu kaut ko atbalstīt. Mums bija reāls rezultāts ar izstrādātu stratēģijas projektu, ieviešanas plānu un nē. Neatbalsta. Bet šādu iniciatīvu, kur katram ES pilsonim pa beznosacījuma piķītim, tas ir vērtīgi un atbalstāmi?!?! Pilnīgi nereālas idejas tiek atbalstītas, bet idejas ar reāla darba rezultātu, kas beigu rezultātā dotu sabiedrībai kopumā lielu atbalstu un ļautu attīstīties un pilnveidoties, tas neder. Tā saucamajā neakadēmiskajā mūzikas jomā darbojas ļoti daudz sabiedrības locekļu un ne vienmēr tur ir profesionālas un ekonomiskas intereses. Labi kā bija, tā bija. Man bija garas un plašas sarunas par šo jautājumu ar AIF. Vienojāmies, ka mēs norijam šo sāpi un AIF “eksperti” un darbinieki vairs nekad neklausās rokmūziku un vispār kultūrai nepievērš uzmanību. Vēl apsolīju, ka kāda jauka panku mūzikas grupa par viņiem sacerēs dziesmu. Nu tad mums tālāk ir slavenais Kultūrkapitāla fonds. Tas iestādījums vispār ir unikāls. Tur vajadzētu vispār veselu atsevišķu rakstu sēriju. Vienīgais ko varu pateikt, ka savukārt KKF mums pasaka, ka jūs neesat profesionāļi un jums vispār nekas viņu fondos nespīd. Arī uz manis iniciēto sarunu ar mūsu jomas ekspertu komisiju, šīs komisijas vadītājs izliekas par beigtu zivi, lai gan mēs kā vīri sarunājām februāra otrajā pusē viņš saorganizēs tikšanos. Bet laikam nav ko cerēt. Dotais vārds neko nenozīmē. Lai nu būtu, kā būtu, bet kopējā situācija ir šāda. Vienā vietā mēs esam profi, otrā vispār nekas neesam un trešā vietā mēs neesam profi. Nevalstiska organizācija, kas pārstāv vairāk kā 100 biedru, daudzus rokmūzikas un metālmūzikas nozares pārstāvjus un atbalstītājus, lielākie Latvijas NVO atbalsta fondi uzskata par īpaši vērā neņemamu vienību? Tas ir neprofesionāli un amatieriski no šo fondu puses. Lai gan mēs esam atmetuši cerības un netaisāmies tērēt laiku šo organizāciju projektu sagatavošanā, ik pa laikam kādu projektiņu aizpildām, kaut gan rezultāts ir zināms.

Tad nu visa šī stāsta galā rodas jautājums par pašu šo fondu patieso jēgu, kur reālas un Latvijas sabiedrības grupām vajadzīgas iniciatīvas netiek atbalstītas un tās tiek uzskatītas par nevajadzīgām un neprofesionālām un neatbilstošām pēc būtības, bet beznosacījumu pamatienākumu ieviešana ir atbalstāms projekts ar veseliem 10000 eiro? Man beznosacījumu pamatienākumu ieviešana vērojot kopumā pašreizējo Latvijas valsts budžeta stāvokli ir kā neiespējamā misija uz Plutonu, nevis atbalstāma iniciatīva. Tikai nevajag pārprast. Es nežēlojos par to ka mums nepiešķīra, es besījos par to, ka šādos fondos nav vajadzīgs konkrēts rezultāts. Tur vajadzīgs ir tikai darbības imitācijas process. Aizvainojoši ir tas, ka AIF kultūras jomu nosaka kā nevajadzīgu un tajā pašā laikā šāda sviesta projekta aktivitātēm sūta šos murgus ar lūgumu pēc atbalsta ar parakstīšanos lielākajām kultūras organizācijām. Esmu uzdevis arī jautājumus par šo beznosacījuma projektu un tā iniciatīvām jautājumus gan AIF, gan šīs konkrētās vēstules sūtītājai. Cerams, ka atbildes saņemšu un varēšu painformēt smalkāk par šo super truper lielisko visas Eiropas aktīvākās iedzīvotāju daļas iniciatīvu – beznosacījumu piķis par neko!

Priecīgas visiem otrās lieldienas un izbaudiet. Es teikšu, ka nekāds piķis tāpat par neko nebūs un nebūs ilgi.  Paskatieties Latvijas valsts budžetu!