Ir grupas, kuras parādās uz īsu brīdi, un pēc tam pazūd, neatstājot aiz sevi atmiņas. Ir grupas, kuras eksistē ne ilgi, bet, kad izbeidzas, atstāj par sevi atmiņas. Citreiz nezūdošas. Citreiz lēni gaistošas, bet vēl ilgi jutamas. Kas liek šīm grupām beigties? Kas to izraisa? Kāpēc tas notiek? Grupas vairs nav, bet ir palikušas dziesmas. Ko vēl arvien spēlē. Un, jo vairāk paiet laiks, jo vairāk šīs grupas lēnām uzņem sevī leģendas statusu. Vai kaut ko tamlīdzīgu.
Jānis Kronbergs: Pastāsti, lūdzu drusku vairāk par grupu Nulles Cikls, tiem, kas par to nav dzirdējuši, kam tā vēl ir sveša.
Guntars Endzelis: Radās viņi, re kur es atradu vienu žurnālu. (Guntars otrā galā ir atradis žurnālu vēl no tiem laikiem). Durvis 87. Bija tāds festivāls. Tur jau izskatās, ka mēs spēlējam. 1987. gads tas ir. Starp citu, tanī pašā gadā radās tāda grupa Rūsa, kas ir spēlējusi ļoti sen jau. Starp citu, es varu nolasīt, kas ir tajā Durvis 89 avīzē. Te tāda lapiņa ir. Skaties, te ir tā rakstīts: “Kopā viņi spēlē no 1987. gada. (kā izrādās), Tajā pašā gadā piedalās Mālpils Ritmos.“(Mālpils Ritmi – bija tāds festivāls. Toreiz grupa saucās tikai Nulle). Pa cik mūsu mājas bija Bauskas rajona Kultūras Nams, starp citu tā arī bija, mums tur mēģinājumi notika. Mēs skatījāmies tajā laikā pie Bauskas rajona Kultūras Nama. “kaut gan mēģinājumi notiek Rīgā” (jo visi džeki bija no Rīgas). Īstenībā, es tajā laikā dzīvoju Bauskā, un man bija diezgan labas attiecības ar džekiem no Dālderiem, tajā laikā, ar Edžus Zariņu, Elmāru Jirgensonu, un tā. “1987. gada septembrī, Nulles Ciklam nomainījās ritma grupa.” Es tev atsūtīšu to bildi. (Guntars lasīja izrakstus no festivāla žurnāla Durvis 89). Šajā žurnālā daudz kas ir rakstīts. Kas te tik nav!
J: Šodien, Valentīna Dienā, es nosūtīju savai sievai jūsu dziesmu Rozes, un ieteicu arī citiem maniem vīriešu kārtas draugiem rīkoties līdzīgi. Man viņa šķiet iespaidīga.
G: Zini, kāpēc? Tāpēc, ka to dziesmu es sarakstīju vienai meitenei. Un īstenībā, es tam gabalam tekstu pierakstīju studijā klāt. Tāpēc, ka bija tā – man bija jāiedzied visi panti, un tur pietrūka teksta. Un džeki man tagad prasa: “Davai, otro pantiņu tagad iedziedi, un beidzam, visu normāli ierakstījām.” Bet es saku: “Johaidī. Man vispār nav teksta tālāk.” Izgāju ārā, uz cigarešu paciņas uzrakstīju tekstu. Un pierakstīju, klāt to, kas man galvā bija ienācis. Un īstenībā, tā tas gabals arī radās. To gabalu es sarakstīju vilcienā no Lielupes uz Rīgu. Tā tas bija. Melodiju un kaut ko no teksta. Vienkārši sēdēju, man tur ģitāra bija līdzi. Sēdēju un štukoju. Foršs gabals.
J: Rozēm vokālists pārsteidz ar savu balsi. Kas to iedziedāja? Tu? Tā ir tava balss?
G: Tas esmu es. Jā.
J: Pastāsti nedaudz par Nulles Cikla koncertiem. Kur jūs spēlējāt? Kādās vietās? Cik bieži?
G: Kā kur mēs spēlējām? Kur uzaicināja, kur bija undeground pasākumi, nezinu, Kabatas, un viss tas cits. Kabata, es atceros tāda vieta bija. Vēl visādi roka festivāli, es atceros, Sinepes un Medus, bija tāds festivāls. Mēs spēlējām. Bet, jā, tas jau bija cits sastāvs. Tas bija Moral Free, tas nebija ar Nulles Ciklu. Visa tā jezga pajuka, jo mums atnāca viens cits vokālists, no Amerikas cilvēks, un bēdīgi tur beidzās, dēļ narkotikām. Bet pēc tam bija tāda grupa, kā Moral Free. Principā, Nulles Cikls, beidzās kādā 92, vai 93. gadā. Varētu būt. Es nezinu tos gadus. Es, vecīt, tiešām, neatceros.
J: Vai jūs arī spēlējāt kādas ballītes, kāzas? Tādas lietas?
G: To darīju es. Es un tikai, tāpēc, ka bija iespēja nopelnīt, un tā. Bet, nē, nē, kā grupa, mēs vienkārši spēlējām savus oriģināl gabalus, un tā. Tur nebija nekādas ballītes, pasarg Dievs.
J: Uz mirkli parādījāties, un tad pazudāt. Vai tu vari paskaidrot, kāpēc tas notika. Kas tam bija par iemeslu?
G: Es tev pastāstīšu. Īsi un konkrēti. Skaties. Tanī laikā, tāda mūzika nevienam nebija vajadzīga. Tas tā bija. Tajā laikā bija grupas, kas spēlēja trash metālu, smagu mūziku, visiem patika tas. Mēs bijām ne savā laikā un ne savā vietā. Tāpēc tas tā arī bija. Paskaties, Monro – viņi arī spēlē kaut ko smagāku, tad bija grupas Husqvarn, un, kas tik tur viss vēl nebija. Tajā laikā. Un viņiem bija pasākumi, un mēs tur piedalījāmies, mēs bijām tādi kā mīkstā mūzika, teiksim tā. Nu jā. Tas tajā laikā. Īstenībā es arī klausos tos tā laika gabalus. Man ir atsūtījuši čomi, es nezinu no kurienes viņi ir izrakuši tos vecos ierakstus, es klausos un jā – bija baigi labais. Bija forši, melodiski. Tie nebija nekādi rucēju varianti. Tajā laikā tas neiederējās tajā visā. Kopējajā ainā. Undeground, ko visi pārējie izpildīja. Urbix un citi. Tāpēc.
J: Ko tu esi dzirdējis par dziesmas Rozes tālāko dzīvi? Kas ar viņu notika vēlāk, pēc ieraksta?
G: To gabalu ir pārrakstījuši entās reizes. Bija dīdžejs radio – tāds Elviss Jansons. Es domāju, tu nezini viņu. Viņš ierakstīja. Kaut kādu deju versiju. Pēc tam, man tur vēl viens džeks rakstīja, arī ierakstīja. Prasīja man un es teicu: “Dieva dēļ. Spēlējiet!” Gabals foršs, cik es saprotu no cilvēkiem. Man ta kas? Jā, un tāpatās to gabalu spēlē ballēs, starp citu. Latvijā. Man arī džeki, kas spēlē balles saka: “Re kur. Mēs tavu gabalu spēlējam. Nu viņš iet. Iet. Cilvēkiem patīk. Vienkārši, viņš ir tautā. Viņš ir aizgājis, un tur viņš ir.
J: Un tieši šis studijas ieraksts
Vai viņš tiek kaut kur spēlēts? Ko ierakstījāt studijā.
G: Es neklausos radio. Es domāju, ka viņš spēlējas, protams, ka viņš kaut kur skan. Jā. Tāpēc, ka es atceros, 90 jos, kad bija barikādes, mēs spēlējām to gabalu Doma Laukumā. Nu tur tas notikums lielais bija. Barikādes. Es atceros. Viņš arī Mikrofona aptaujā bija. Toreiz viņš baigi skanēja pa rādžiņu. Man gan smiekli nāca, es domāju: “Šitādu gabalu palaist!” Nu, Ok. Nu labi, nu. Tas tā.
J: Cik tu, Guntar, šobrīd aktīvi darbojies mūzikā? Cik aktīvi tu to dari šobrīd?
G: Šobrīd? Tu pats zini, kas pēdējos divus gadus notiek. Nu, redzi. Principā ir tā, ka es tagad spēlēju grupā Rūsa, spēlējam, jā. Un dotajā brīdī, nu jau astoņi gadi es spēlēju grupā Credo, kā ģitārists, ar Gunti Veitu kopā. Nu, protams, man ir pluss, mīnuss, šie gadi pazaudēti, kā mums visiem. Bet man ir kādi septiņi projekti, kur es spēlēju gan krogos, gan… visur, kur vien tev piedāvā spēlēt, es spēlēju.Tāpēc, ka tas ir mans darbs.
Sārtās Rozes studijā iespēlējuši:
Guntars Endzelis – balss, ģitāras.
Aigars Endzelis – bass.
Juris Šenbergs – bungas.
Ineta Endzele – klavieres.
Karstā Sieviete studijā studijā iespēlējuši:
Guntars Endzelis – balss,ģitāras.
Aigars Endzelis – bass.
Edgars Pavlovskis – vokāls.
Agris Rostoks – bungas.
Grupas pastāvēšanas laikā Nulles Ciklā ir darbojušies :
Uģis Kŗūskops – bungas.
Egīls Draudiņš – vokāls
Gatis Šekspīrs Ulmanis – vokāls
Publikācija tapusi ar VKKF atbalstu.
Leave a Reply
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.