Intervija ar grupu “Strapon”

Grupa "Strapon" | Publicitātes foto
Grupa "Strapon" | Publicitātes foto
Spread the love

Autors: Evija Purne

Grupa “Strapon” kopā mūzicē teju astoņus gadus, kuru laikā piedzīvotas arī vairākas sastāva maiņas. Šobrīd zem šī nosaukuma slēpjas Uģis, Edgars, Edvarts un Mārtiņš – četri jaunieši, kuri aicina savus klausītājus kārtīgi piesprādzēties, pirms viņu radītās mūzikas baudīšanas.

Internetā figurē dažādi grupas dibināšanas gadi – 2009., 2014. un 2015. gads. Kad tad īsti uzsākāt savu darbību?

Trīs gadskaitļi ir minēti tāpēc, ka grupas vēsturē ir vairāki nozīmīgi pieturpunkti, kuru katru atsevišķi var uzskatīt par pirmsākumu.

2009. gadā nepilngadīgiem jauniešiem Rīgā nebija vietas, kur brīvi izbaudīt aizliegtos augļus. Mēģinājumu zāle bija ideāla vieta, kur netraucēti iedzert un spēlēt mūziku, par kuru bija izveidojusies spēcīga interese. Mēģinājumu telpas arī citiem palīdzēja piepildīt savus nelegālos sapņus. Spēlēšana parasti sākās un beidzās ar ballīti.

2014. gadā, daļēji nomainoties grupas sastāvam, ballēšanos papildināja produktīvs darbs pie pirmajām “Strapon” dziesmām.

2015. gadā nospēlējām pirmo koncertu, un notika pēdējā sastāva maiņa. Kopš tā laika aktīvi rakstām dziesmas, spēlējam koncertus un esam piedalījušies vairākos konkursos.

Kā nonācāt līdz mūzikai?

Edvarts jeb DD: Mūzikas pasaulē mani ievilka draugs, kurš uzaicināja mani spēlēt kopā ar viņu skolas ansamblī. Iegādājos basģitāru un ātri vien nokaitināju kora diriģentu ar bļaustīšanos aizskatuvē.

Uģis jeb Jūdžīns: Uzaugu muzikālā ģimenē. Piespiedu kārtā iemīlēju ģitārspēli un attīstīju balsi, dziedot dušā.

Mārtiņš jeb Kamikrauze: Diezgan klasisks stāsts – skatījos “AC/DC” videoklipus un gribēju būt turpat, un darīt to pašu, ko viņi.

Edgars jeb Bubaks: Jau pašā bērnībā, kad iemācījos ieslēgt tēva lenšu magnetofonu, sapratu, ka mana mūzika ir tā, kas nāk no bungām, ģitārām un kliedzošiem vokāliem.

Edgars ar Uģi jau no paša sākuma spēlēja kopā, vēlāk grupai pievienojās Mārtiņš un Edvarts.

Spēlējat diezgan klasisku rokmūziku. Vai ir konkrēti Latvijas vai ārzemju mūziķi, no kuriem ietekmējaties?

Apzināti neesam ietekmējušies ne no viena. Mūsu mīļāko grupu vidū ir “AC/DC”, “Motörhead”, “Led Zeppelin”, “Pantera”.

Rokenrols valda tikai jūsu mūzikā vai arī dzīvē?

Mēs līdzināmies Betmenam. Pa dienu esam parasti cilvēki, kas strādā; vakaros kļūstam par rokmūziķiem.

Nesen grupas sociālajos tīklos rakstījāt, ka viens no jums pamanījās salauzt pirkstu videoklipa filmēšanas laikā. Kā tas gadījās?

Mēs parasti cenšamies reklamēt savus koncertus ar dažādiem video. Bija sarunāts koncerts jauniešu pasākumā “Rampa”. Atbilstoši pasākuma nosaukumam mūsu basģitārists izdomāja, ka pabraukās pa skeitparku. Viss beidzās ar to, ka salauza kaulu plaukstā un tagad vēl divus mēnešus nevarēs spēlēt. Par laimi, ātri vien atradām Raiti, kurš izglāba situāciju un šobrīd spēlē DD vietā.

Ir nācies saskarties arī ar citām ķibelēm koncertu, ierakstu, filmēšanās laikā?

Jā! Lielākoties tās ir tehniska rakstura problēmas, piemēram, pārrautas stīgas, ģitāras siksnu gali, vai arī kāds pedālis ir atteicies strādāt. Bubaks vienu koncertu pamanījās nospēlēt ar asiņojošu degunu.

Esat izteikuši vēlmi virzīties Eiropas un pasaules lielāko skatuvju virzienā. Kā veicas ar šī mērķa īstenošanu?

Ir daudz piedāvājumu no ārzemēm, diemžēl mūsu bundziniekam ir aizliegums izbraukt no valsts.

Bijāt plānojuši publicēt interneta seriālu “Struggles of a rock band”. Vai tas jau kaut kur ir redzams vai aizvien atrodas tapšanas procesā?

Pirmā sērija ir tapšanas procesā.

Kas ir grūtākais, ar ko nākas saskarties ceļā uz zvaigznēm?

Stratosfēra.

Kādi plāni pašlaik atrodas jūsu darāmo darbu listē?

Galvenais plāns ir izdot ierakstīto debijas albumu. Viss pārējais darbs ir tiešā vai netiešā veidā saistīts ar albuma izdošanu un reklamēšanu.

Be the first to comment

Leave a Reply