Autors & Foto: Filips Batarags
Tāpat kā elektroniskās mūzikas klubos mēdz būt savi dīdžeji-rezidenti, arī Latvijas 1. Rokkafejnīcā neapšaubāmi par rezidējošo jeb house band var dēvēt “Ati Ieviņu & The Rock Brothers”, kuri šajā vēsturiskajā ēkā ar apskaužamu regularitāti aizvadījuši jau vairāk nekā 100 koncertus, izpildot dažādas latviešu un ārzemju grandu roka balādes, top 40 hitus un leģendāras roka kompozīcijas, kopsummā izklaidējot publiku jau vairāk nekā 5 gadus. To apliecina arī fakts, ka grupa pazīst un ir draudzīgās attiecībās ar pilnīgi visu Rokkafejnīcas personālu. Šoreiz man bija iespēja pabūt kopā ar grupu arī aizskatuvē un ielūkoties tās “virtuvē”.
Apvienības nemainīgais kodols ir: dziedātājs, dziesmu autors, televīzijas šovu zvaigzne Atis Ieviņš (“Colt”), basģitārists Viktors Prūsis (“Ghiarta”), bundzinieks Kaspars Pļavnieks (“Colt”, “Velvet Supernova”, “Ghiarta”), savukārt šajā koncertā kompānijai pievienojās arī džeza ģitārists, komponists, mūzikas balvu nominants un laureāts Matīss Čudars (“Auziņš – Čudars – Arutyunyan”, “Verneri Pohjola Överdriven”, “Matīss Čudars TRIO”, “Spāre” u.c.). Kas ir zīmīgi, un to atzīmēja arī grupas pārstāvji, šoreiz koncertā patiešām bija savācies viss kādreizējās grupas “Ghiarta” sastāvs. “Pēdējoreiz mēs šādā sastāvā bijām 2010. gadā! Patīkami atkal savākties kopā, pat ja spēlējam kaut ko pavisam citu!”
Mūsu saruna sākās ar sporta tēmu – šobrīd visi apvienības dalībnieki ir aizrāvušies ar aktīvu dzīvesveidu, un, kā paši atzīst, rezultāts patiešām ir redzams. “Apmeklējam vienu specifisku treniņu zāli Rīgā, kuru dibinājis uz rezultātu orientēts treneris-ir unikāla programma un tās pamatā ir ļoti stipra motivācija un disciplīna. Citur tu vari nopirkt abonementu, bet sanāks, ka nenāc vai padodies, kā rezultātā nopelna tikai sporta zāle. Šeit ir savādāk, tev pašam ir atbildība un motivācija par rezultātu, tā kā nākas pasvīst – ne tikai fiziski, bet arī mentāli, bet tas ir to vērts!”
“Ūdens! *nobučo ūdens pudeli* kā man garšo tas pirmais malks, kad esi pabeidzis vienu vingrojumu kopu! Iesaku visiem dzert ūdeni, ūdens ir awesome,” tā Atis rezumē savu sporta aktivitāšu izklāstu.
Pirms kāpt uz skatuves ar pirmo setu, ātri uz salvetes tiek sarakstīts spēlējamo dziesmu saraksts. Visi: “Mēs šeit jau esam tā saspēlējušies, ka varam 3 minūtes pirms seta randomā izdomāt, ko šoreiz izpildīsim. Parasti vakara sākumā saliekam maigākas kompozīcijas, bet uz rīta pusi jau izskan arī smagāki gabali no Slipknot, Guano Apes, Rage Against The Machine u.c. dziesmām.” Katrs nākamais grupas sets paliek mazliet smagāks un provokatīvāks, tomēr “viss ir kasē” un publika ir sajūsmā arī 6:00 no rīta – acīmredzami, ka smagais gals palīdz uzturēt možu garu arī to apmeklētāju sirdīs, kas klubā aizkavējas ilgāk līdz rīta gaismai. Vaicāti par kopējo dziesmu skaitu, ko viņi zina un var izpildīt, saka, ka zina apmēram no 500 līdz 900 dziesmām, bet ja arī kaut kas ir piemirsies, tad pēc 2 minūšu apklausīšanās Youtubē viss ir skaidrs un var močīt tālāk. Viktors atzīmē, ka ir bijuši rosolnieki, kurus varējuši nospēlēt arī 10 piegājienos, tātad pieredze un dziesmu apjoms ir. “Ja nu pēkšņi galvā iestājas tukšums par to, ko spēlēt tālāk, mierīgi varam nospēlēt programmu vēlreiz!” viltīgi pasmaida Atis, “Praktiski sanāk, ka jaunās dziesmas mēs mēģinām uzreiz uz skatuves. Dažkārt aiziet improvizācija, bet viens otru ļoti labi jūtam, saskatamies un beigās viss ir kārtībā! Cilvēki jau zina to dziesmas pamata ritmu, tekstu un melodiju, savukārt aranžija ir tā lieta, kur mēs varam radoši izpausties.”
Bekvokālus piedzied arī grupas bundzinieks Kaspars, ar kuru īsumā vēl parunājam par Latvijas bungu tēvu Tāli Gžibovski un viņa “Tālismiem”, kā arī nedaudz apspriežam skatuves tehnikas aprīkojuma nianses.
Savukārt Matīsa piedalīšanās šajā koncertā uzjundī arī atmiņas par kādreiz kopā būšanu grupā “Ghiarta”, kurā visi pašreizējie “Roka Brāļu” dalībnieki ir spēlējuši. Tiek pieminēti dažādi jaunības nedarbi – pankroka spēlēšana daudzstāvu nama otrā stāva balkonā, agrās jaunības muzikālās aktivitātes dažādos Latvijas festivālos un komiska mukšana no agresīviem pierobežas reģionu huligāniem kādā koncertā. Viktors: “Atceries, es toreiz vēl viņam kaut ko pretī uzsaucu, bet tieši tajā brīdī mums noslāpa mašīna!” *smejas*
F.B.: “Kā sanāca, ka šoreiz koncertā piedalās arī Matīss?”
Matīss: “Principā bija tā, ka man bija pilsētā ģimenes darīšanas, un atlika tikai viena brīva diena pirms braukšanas uz laukiem. Kā arī, treniņā es satiku Kasparu, un viņš teica, ka šodien un rīt spēlēs Roķenē. Par cik man vēl puse dienas aizietu tikai ceļā uz laukiem, pieņēmu lēmumu šoreiz nekur nebraukt, bet uzspēlēt kopā ar vecajiem cīņu biedriem.”
Starplaikā starp setiem bija tas gods dzirdēt vēl nepublicētas Ata Ieviņa dziesmas akustisku izpildījumu. Iespējams, par šo kompozīciju sīkāk uzzināsim jau tuvākajā laikā LRMA medijā vai radio raidījumā.
Atis: “Zini, kā, mēs te smejamies par improvizēšanu, bet man ir pazīstams patiešām leģendārs muzikants-sākam spēlēt dziesmu, pirmie divi no četriem hi-hat uzsitieniem jau izskanējuši, kad viņš ātri nober – kura tonalitāte?! Es saku: SOL! Ā-aiziet, jau otrajā taktī viņš ieslīd dziesmā!”
Kādā pārtraukumā arī kluba gaismotājs pajautā, vai dziesmas var uzzināt iepriekš, lai zinātu, kā labāk gaismot, bet grupa atbild, ka diemžēl nevar, jo to izdomā mirkli pirms iznākšanas – šis, iespējams, ir vislabākais arguments, kāpēc uz “Atis Ieviņš&The Rock Brothers” uzstāšanos nākt vēl un vēl – katru reizi tas būs savādāks koncerts.
“Protams, ka mums sanāk spēlēt arī dažādās kāzās, “rosolos” un korporatīvos. Zini, ir tā kategorija ar iedzērušajiem radiniekiem, kas tā maigi, bet īstenībā ļoti stipri paņem tevi padusē un stāsta par savām jaunības dienas muzicēšanas aktivitātēm? –“Kad es biju jauns, arī spēlēju muzīk, zini to un to dziesmu, kāpēc jūs tādas foršas dziesmas nespēlējat? Vajag spēlēt to foršo dziesmu!”- katrā ziņā ir amizanti pasākumi bijuši!”, par piedzīvojumiem stāsta Atis.
Grupas basģitārists Viktors pavisam nesen veicis personīgo varoņdarbu – izlecis no lidmašīnas ar izpletni. “Tā sajūta, kad kupols atveras, ir apmēram kā vardei, kuru parauj aiz čupra *smejas*! Bet tā viss baigi forši, protams, lecu tandēmā ar instruktoru, jo lai pašam lektu, vajag minimums 30 reizes izlekt, jo tev jāapgūst kustēšanās gaisā, lai tu nejauši nesāktu nekontrolēti rotēt. Es guvu ļoti pozitīvas emocijas. Vajag dzīvē ik pa laikam kaut ko jaunu izmēģināt.”
Pēc otrā seta sākam spriest, kā uz skatuves mainās laika izjūta. Atis: “Pārsvarā jau tas laiks lido, ja dari lietas ar aizrautību un kaifu. Uznāc uz skatuves, žik, un dziesmas jau ir cauri un brīnies, kā tas laiks tik ātri pagājis. Tikai reto reizi ir bijis tā, ka laiks šķiet velkamies, domā, tik ilgi jau spēlējam, bet tev tikai ceturtā dziesma uz pults stāv”.
Tiek spriests arī par skaņas dinamiku, un vīri iesmej, ka jāspēlē tā, lai pie restorāna galdiņiem, kas salikti aizmugurē, viens cilvēks var netraucēti ēst, bet otrs tajā pašā laikā var kratīt pačku. Grupa omulīgi joko, un atceras anekdoti par basģitāristu, kas atnācis uz pirmajām divām nodarbībām pie skolotāja, apgūstot notis Do un Sol, vairs pie viņa neiet; skolotājs satiek savu mācekli pēc kāda laika un prasa- “Kāpēc šis vairs nenāk uz nodarbībām?” Skolnieks saka-“Ai, ziniet, nav laika, visu laiku tās haltūras, haltūras….”
Lai kā arī nebūtu ar citiem basistiem, Viktors uz skatuves ir cilvēks-grūvs: viņš grūvu pārraida no kosmosa, ļoti emocionāli spēlē un sejā ir novērojama absolūta koncentrēšanās. Vērojot “Roka Brāļu” uzstāšanos, velkamas paralēles ar primārajiem elementiem: Bass-Viktors-Zeme, stabilitāte, grūvs un varenums; Bungas-Kaspars-Ūdens, plūstoša un adaptīva instrumentācija; Vokāls/ritma ģitāra-Atis-viennozīmīgi Uguns, kas pārņem visu zāli savā varā; Matīss-soloģitāra-Gaiss, telpiskums, garīgums.
Vēlreiz atgriežamies beksteidžā, un jautāju visiem, kā viņi redz rokmuzikantu stāvokli Latvijā.
Atis: “Ar tiem savas mūzikas koncertiem ir maza problēmiņa – nu, tu izbrauc to tūri pa visiem Latvijas kultūras namiem vienreiz gadā, un ko tālāk? Nav vairs kur braukt! Tāpēc jau arī visi muzikanti meklē, ko vēl padarīt starplaikos starp sava repertuāra atskaņošanu. Sirdī ir tā degsme taisīt un izpildīt mākslu, tāpēc ļoti priecājos par dažādām iespējām piedalīties interesantos projektos. Piemēram, dalība raidījumā “Izklausies Redzēts” man ir devusi daudz jaunas iespējas, par ko esmu ļoti apmierināts. Strādājam tālāk!”
Grupa nospēlē atlikušo taimu vienmēr pilnās Rokkafejnīcas zāles publikai, un, visbeidzot, pēc ceturtā seta nemanot ir pienācis rīts – kopš vakara atklāšanas 00:00 ir pienācis 6:00. Atis: “Nu redz, darba diena beigusies. Varam braukt mājās.” Šis tas tiek paņemts līdzi, šis tas atstāts uz nākamā vakara koncertu. Tiek izsmēķētas pēdējās cigaretes, paspiestas rokas, un dodamies katrs savā virzienā ar pateicību par tikšanos un solījumu drīz atkal tikties.
Leave a Reply
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.