RECENZIJA: Inokentijs Mārpls “Kauliņi ir mesti”

Autors: Uģis Higo Glāzītis

LRMA interneta vietnē ir iespēja iegādāties Latvijas roka un metāla mākslinieku radītos albumus. Protams ne visus, bet tos kuri domā par iespēju savus darbus atrādīt un piedāvāt plašākai publikai, tie tur ir visi. Ja parādās kas interesants manai gaumei, es iegādājos un veicot dažādas sarežģītas operācijas dabūju iegādātā CD materiālu iekš tā saucamās fleškas. Vienīgā vieta, kur es varu netraucēti paklausīties mani tīkamu mūziku ir automašīna un man automašīnā nav iespēja cd klausīties. Iespēja ir pievienoties tīmeklim un caur to dabūt visas pasaules mūziku. Bet, man kā konservatīvam čalim, tomēr tā sajūta ka es esmu iegādājies mākslinieka darbu, rada pēc tam arī bez vainas apziņu to klausīties. Var jau protams spoķiku un vēl dažādu aplikāciju iekačāt un klausīties, tomēr man vajag veco labo, lai ir kā cd un netraucē reklāmas un interneta savienojums. Tamdēļ es daru tā, ka iespraužu flešku un man skan.

Pēdējo paņēmu Inokentija Mārpla “Kauliņi ir mesti” . Teikšu kā ir. Klausoties šo albūmu, veicamais ceļa gabals pieveicams krietni ātrāk nekā braucot klusumā vai klausoties radio ziņas. Krietni ātrāk. Man pat ir aizdomas, ka skanot šim albumam, mana golfiņa paātrinājums pārsteidz pašu golfiņu.

Man vienmēr ir patikuši panki, pankroks. Ātrs, ķecerīgs, bez kaut kādiem īpašiem izskaistinājumiem, tiešs un pat agresīvs. Man kolēģi neļaus samelot, ka man jau ilgu laiku ir vēlme pēc tāda īsta pankroka, kas iebliež par aktuālo. Vēlme pēc tāda pankroka kas ir intelektuāls, bet arī godīgi kādam pasaka uz kurieni viņiem ir jāiet. Līdzīgi kā vārnas. Citam izliksies, ka viņas bezjēdzīgi kaut kur lidinās un ķērc, bet patiesībā ir ļoti gudri un kārtīgi putni. Tāpat ar pankiem. Lai arī no malas izskatās ka tas ir briesmīgi, tomēr patiesībā panki ir diezgan lādzīgi un dziļi inteliģenti tipiņi. Nu man vismaz tā ir dzīvē trāpījies tieši tādus satikt.

Tad nu par šo albūmu. Kopā veseli 13 skaņdarbi. Aktuālas tēmas, arī draiskais piesitiens jūtams un arī dziļi filozofiskas tēmas skaņdarbos. Albums iesākas ar skaņdarbu Cilvēki mirst. Aktuāla tēma mūsdienām. Cilvēki mirst. Mirst no visa kā. Viens aktuāls skaņdarbs Tu man te. Nezinu kāda Dambim ir bijusi ideja, bet man sit cauri šī brīža aktuālais, kad valdības vīri uzspiež savu nerēķinoties ne ar kādiem viedokļiem un iebildumiem, jo viņi zina kā mums būtu labāk un kā mums vajag un lai mēs turam muti ciet, jo viņi zina visu labāk! Man tādas asociācijas. Skaņdarbs HA HA HA – draiskais. Interesants muzikālais aranžējums un dziesmas noformējums. Nezaudējot kopējo albuma ātrumu parādās arī dziesma, atkal aktuāla dziesma, kas varētu būt iecienīta veģetāriešu un visu četrkājaino draugu vidū. Es domāju, ka veģetāriešiem un dabas draugiem būs mīļa dziesma. Jautra dziesmiņa ir par skeletiem skapī. Iedomājamies, ja visi skeleti no skapjiem sanāktu kopā un uzdejotu! Kas tas būtu par sprādzienu! Katram ir savs skelets skapī! Albumā iekļauta arī zināmā dziesma Kakā, kakā. Prasītos vienīgi uzfrišināt, jo minētie dirsēji jau ir aizdirsušies un jau pie apvāršņa ir jauni izkārnījuma veidotāji, bet skaņdarba būtība jau nemainās arī pie vecajiem, minētajiem uzvārdiem. Skaņdarbs Māte anarhija! Ko lai piebilst. Anarhija jau nav tikai kā pilnīgs bezpriģels. Katram ir savi iekšēji, nerakstīti likumi, kurus ievēro vai tas ir panku, baikeru vai kāds mafijas grupējums. No malas tikai izskatās, ka valda anarhija, bet arī anarhijā ir jāmāk uzvesties.

Skaņdarbs Manipulē man lika aizdomāties. Ja kādam draudzene tāda privātīpašnieciska un nedaudz ķerta uz valdonīgumu, tad ja atklāti nodzied viņai serenādi un skaidri pasaka, ka tu ar mani manipulē, tad muzikants var mājās neiet. Skaidri zināms, ka dabūs ar kaut ko smagu pa galvu. Bieži klausos dažādus stendapa māksliniekus. Tur vispār ir cieņā savu beibi parādīt ne tajā labākajā gaismā. Nezinu kā viņi iestāsta saviem skuķiem, lai viņus pēc tam nedauza. Saka, mīļā tā ir māksla un tas vispār nav par tevi tas ir par kādu citu, un te atkal var dabūt pa galvu. Atminu, ka man bija grūtības vienās attiecībās, kad man bija maza lomiņa teātrī, kur uz skatuves bija jābučojas. Jābučojas, nevis jāskūpstās. Bija problēmas. Pēc katras izrādes nedēļu sabojājies televizors. Bilde ir, skaņas nav. Ja parādās skaņa tad – ej tu pie savas un bučojies tālāk! Bija briesmīgi. Labi, ka tās attiecības kaut kā izbeidzās. Reāli jau tā ir, kā dziesmā saka – tu ar mani manipulē. Dari ko darīdams, 89% skuķim nebūs pa prātam! Dziesma laba. Laba arī nākošā Bumbiņas. Parasti kad gājām uz disenēm vai kaut kur ālēties teica ejam izkratīt pačku. Bet te ir jauns teiciens kratīt bumbiņas. Skaisti kā kratās bumbiņas! Albumā, manā ieskatā, filozofiskais Piramīda. Garākais skaņdarbs albumā. Un lielisks manuprāt skaņdarbs Baigas beigas. Bezgala atbilstošs un aktuāls! Labs skaņdarbs ar kuru nobeigt albumu. Nezinu kā Inokentijs Mārpls šo skaņdarbu atskaņos koncertā, bet albumā iederas ļoti labi! Interesanti, kas šim skaņdarbam ir vārdu autors.

Katrā ziņā albums nezaudē ritmu. Katram katrā dziesmā būs savas domas un savas sajūtas. Manas ir šādas un kādu laiku mašīnas fleškā skanēs šis albums. Laba rokmūzika dziedē, uzlabo garastāvokli un ir laba investīcija garīgās veselības stiprināšanā.

Tamdēļ jāatbalsta LRMA interneta veikalā esošais piedāvājums un mākslinieki, lai viņiem arī ir prieks, ka viņu mūzika interesē un viņus atbalsta. Nesāksim te atkal, ka visu var nokačāt. Var nokačāt, bet labāk ir lai iekačā.

ALBUMS PIEEJAMS – https://lrma.lv/product/inokentijs-marpls-kaulini-ir-mesti-cd/

Raksts tapis ar VKKF atbalstu.