Atskats uz festivālu “Roka Vilnis”

FOTO: Susuris Spec
Spread the love

Autors: Uģis Glāzītis

Nedēļas nogalē Spilves lidostā notika koncerts Roka Vilnis. Īpaši liela saprašana par to kas tur būs un kā būs iepriekš nebija. Tik cik informatīvā telpā varēja redzēt, tad varēja nojaust, ka būs Krievijas roka koncerts. No Krievijas roka diemžēl daudz neko nepārzinu, bet zinu, ka man patīk. Vecais labais tā saucamais krievu roks.

Vēl biju dzirdējis apkārt runājam, ka tas būs atkal kārtējais Krievijas estrādes mākslinieku sabuntujs, ko rīko izčākstējošā Jaunā Viļņa vietā, ka tur tik glamūrs un šiks vien būs un ka atkal kārtējais Krievijas propagandas pasākums u.t.t.

Sen nebiju bijis Spilves lidostā un taisni vai brīnījos, ka tik lieliska vieta festivāliem ir  ļoti piemirsta. Varbūt līdz manām ausīm nav informācija nonākusi un tur festivāls pēc festivāla. Bet braucām lūkot pasākumu. Pie ieejas vārtiem korekta pārbaude. Pārbauda somas, apčamda un negrib laist ar fotoaparātu. Bet tā kā mums ir atļauja no organizatoriem šajā pasākumā spēlēties ar foto tehniku, tad nav nekāda aizķeršanās. Tālāk biļešu kase. Es sākumā nesapratu, kamdēļ biļešu kase aiz ieejas vārtiem. Mums kā atbildīgiem pilsoņiem, ieejas kartes jau bija sagādātas iepriekš. Dziļāk teritorijā tirdzniecības vietas, gumijas gaisā šāvēju izklaides vietas un norobežota teritorija pie festivāla skatuves. Vip viesu vietas smuki maliņā zem jumtiņa. Pārējie ar biļetēm tiek teritorijā pie skatuves. Bet kā izrādās, un to es uzzināju tikai pasākuma beigās, pirmajā ieejā nepārbaudīja biļetes, tikai kontrolēja vai teritorijā neienes neatļautās lietas bet tālāk skatītāji varēja izklaidēties arī pa visu Spilves lidlauka teritoriju, no kurienes festivāla skatuve un mākslinieki bija labi redzami gan uz skatuves, gan lielajos ekrānos pie skatuves. Tā kā bija iespēja arī klausītājiem, kuri neiegādājas ieejas biļetes. Tāds man līdz šim neredzēts organizatorisks piegājiens. Nekāds glamūrs un šiks arī nebija novērojams, kā tas cilvēkiem asociējas ar Jauno vilni Jūrmalā. Drīzāk otrādāk. Kāds glamūrs rokmūzikas koncertā? Pie tam laika apstākļi nebija no tiem patīkamākajiem. Ik pa brīdim lija lietus. Lietus dēļ, runājot ar tirgotājiem festivālā, ejošākās preces bija dažādi šķidrumi un plēves lietus mēteļi pa 3 Eur gabalā. Taisni vai žēl, ka iepriekšējā dienā labais vasaras laiks bija beidzies un festivāla dienā tāds nepatīkams, lietains. Tomēr neskatoties uz slikto laiku cilvēki bija sanākuši diezgan daudz. Pieņemu, ka labu laika apstākļu gadījuma apmeklētāju būtu vairākas reizes vairāk.

Pats koncerts parādīja, ka krievu rokam ir daudz atbalstītāju. Es uzzināju, ka Latvijā ir tāda dziedātāja kā Тамара Рутковская. Es sapratu, ka mēs maz zinām par kopējo bildi rokmūzikā Latvijā. Zinām tā saucamās latviešu grupas un meklējam kontaktus kaut kur ārzemēs, bet tepat Latvijā ir vēl viena līdz galam nezināma rokmūzikas plūsma, kas dzied krieviski un nav no tiem sliktākajiem rokmūzikas izpildītājiem. Rokmūzika nav politika, kur kaut kas jādala, jānošķir vai jānorobežojas. Jā ir kaut kādi principi pašiem māksliniekiem, bet tas nevarētu traucēt kopējai sadarbībai. Es šeit domāju tieši sadarbību Latvijas iekšienē esošajām grupām un māksliniekiem.

FOTO: Susuris Spec
FOTO: Susuris Spec

Jautru un dzīvespriecīgu uzstāšanos parādīja viesi no Baltkrievijas grupa Леприконсы. Man salīdzinājumam atgādināja līdzību ar mūsu pašu Labvēlīgo Tipu. Forši vīri uzturēja publikā asumu un možu garu, jo laika apstākļi bija slapji un pavēsi. Kaut arī publika bija tāda, kas pavilkās uzreiz ar pirmajiem akordiem. Dejas un līdzi dziedāšana bija visu koncerta laiku. Nav kā Jelgavas ČBK riktīgi dejot sāk un gatavi atraisīties tikai pie dziesmas, kuru dīdžejs nosauc kā pēdējo ! Te aktivitāte bija jūtama jau no pirmajiem akordiem. Taisnības labad jāsaka, ka nelielu atslābumu iedeva mākslinieces Ирина Богушевская uzstāšanās. Lietus laikā dziedāt par mīlu pludmalē klausītājus kaut kā īpaši nepavilka uz aktīvām izpriecām. Ja būtu savādāki laika apstākļi, tad šī uzstāšanās būtu bijusi tieši laikā, bet šajā gadījumā es personīgi nosalu. Tomēr nav sliktuma bez labuma. Festivāla apmeklētāji varēja iestiprināties pirms, cik varēju saprast, festivāla lielajām grupām. Koncerta laikā cilvēku skaits palielinājās un uz beigām jau bija pilna priekšskatuve un domāju, ka satilpināt visus kas bija ārpus biļešu vietām biļešu teritorijā nemaz nebūtu iespējams. Nākamie , kurus jau uzņēma ar skaļākiem aplausiem un skaļākām ovācijām bija grupa СерьГа. Kārtīgs krievu roks ar skaistu tekstu dziesmās. Es sapratu, ka šī grupa ir diezgan populāra, jo vārdus dziesmām lielākā daļa apmeklētāju zināja un dziedāja līdzi. Atvainojos par savu nezināšanu, bet patīkami uzzināt kaut ko jaunu, kam tagad ar interesi iespēja sekot līdzi. Nākamie uzstājās Вадим Самойлов/”Агата Кристи”. Te ne tikai dziesmu teksti , bet arī izpildījums bija tik piesātināts. Vēl padomāju, ja iepriekšējiem māksliniekiem vajadzētu skaņdarbā pievienot piemēram vijoli, varētu atrast kādu vietu, bet šajā gadījumā katra dziesma bija tik pilna, ka tukšu vietu tur nebija. Tiešām lielisks mākslinieks un izpildījums. Starp citu par izpildījumu. Nevienā brīdī nevarēja just ka mākslinieki atbraukuši vienkārši atstrādāt vai atkal līdzībās ar Jauno vilni kaut kas par fonogrammu. Varēja redzēt, ka mākslinieki tiešām no visas sirds un ar pilnu atdevi savu atvēlēto laiku izbauda kopā ar skatītājiem un klausītājiem. Kontakts ar skatītājiem bija lielisks. Un vēl gribas uzslavēt organizatorus un tehnisko pusi. Tādā ātrumā tik perfekti un atstrādāti nodrošināt grupu nomaiņu! Zinot, ko tas nozīmē, bija priekš skatīties uz profesionālo personāla rosību. Ņemot vērā, ka katrs mākslinieks nāca ar citiem instrumentiem, katram ģitāristam pa vairākām ģitārām, tad kuram tur sintizators, kam akordeons un kādi tik vēl instrumenti. Tehniķi bija augstā līmenī. Un tad jau koncertā  hedlaineris Чиж и Ко. Nu vismaz tā parasti ir, ka beigās uzstājas lielākais, stiprākais un zināmākais. Daudz neko nevarēšu par šiem māksliniekiem īpašu pastāstīt. Jāņem jāklausās youtube un katram pašam jāsaprot patīk vai nē ir baudāms vai nav. Mana vecuma cilvēkiem, manuprāt krievu roks vēl ir klausāms un baudāms. Valoda zināma, par dziesmās esošā sāpe saprotama. Roka vilnī esošie mākslinieki nebija nekādi iesācēji. Izrādās, ka darbojušies arī laikā, kad man parādījās interese par Kino un Viktoru Coju, par Akvarium un Grebeņščikovu. Astoņdesmito gadu beigas.

Publika. Publika feina. Pamatā krieviski runājošā. Dāmas nekautrējoties no saviem izmēriem un apkārtmēriem rauj biezās drēbes nost un metas dejā, neskatoties uz lietaino laiku. Visi priecīgi, jautri. Uz koncerta otru pusi jau bija vairāki stipri iestiprinājušies fani, bet viss mierīgi, draudzīgi. Ir tāds sterotips ka pie krieviem nav ko iet, dabūsi pa muti. Pilnīgas muļķības. Ja labi uzvedas, tad nav iemesla plivināt rokas, bet ja nu līdz tam nonāk, tad acīm redzot ir par ko. Pie latviešiem arī latvietis par nekulturālu vai nepieņemamu uzvedību arī var smagi atrauties. Redzēju daudz dažādu variantu kā apiet kontrolējošo apsardzi un ierādīja man kā ienest stipros dzērienus, lai nav jātērējas pie tirgotājiem. Skatos divi pieauguši vīri. Pēkšņi viens tupstas ceļi otram priekšā un sāk grābstīties gar kājām. Pirmā domā – johaidī zilie atraduši kur viens otram lūgt roku, bet vīri pēc seksuālām minoritātēm nemaz neizskatās. Izrādās, ka čalis pietupies, lai otram atbrīvotu pie potītēm pietītas vairākas blašķītes ar stiprāku dziru. Interesanti, ka minerālūdens pudelēs uz vakara otru daļu mainījis krāsu un iedzerot koka kolu vajag pirms dzeršanas izpūst gaisu un pēc kaut ko uzkost.

Īsāk sakot. Šis pasākums bija profesionāli noorganizēts. Apsardz bija korekta, uzdevumu augstumos, tehniskais nodrošinājums un skatuve bija lieliska. Apstākļi baudāmi. Ja nu vienīgi varētu labāki laika apstākļi būt, bet arī šādā laikā bija patīkami atrasties šajā pasākumā. Publika manuprāt lieliska, interesanta. Ja organizētājiem ir plānā šādus pasākumus rīkot regulāri, tad tas būtu apsveicami. Negadās jau bieži tādā lieliskā atmosfērā redzēt un dzirdēt dzīvajā roka māksliniekus no Krievijas. Uz Krievijas festivāliem nesanāk aizdoties, tamdēļ šādi koncerti ir lielisks veids kā iepazīt blakus valsts māksliniekus. Ieteiktu arī piedāvāt pasākumā vairāk Latvijas rokerus. Bet kopumā lielisks pasākums un Spilves lidosta izcila vieta brīvdabas festivāliem.

Be the first to comment

Leave a Reply