Grupa “Zig Zag”

Autors: Intars Vavers

Latvijas PSR, astoņdesmito gadu sākumā, sabiedrībā arvien biežāk parādās cilvēki, kuri atšķiras no pelēkās masas. Ādas jakas, kerzas, krāsainas grebenes un saplēsti džinsi ar piekarinātām ķēdēm. Panki – kā mēs tos mūsdienās saucam. Līdz ar panku ienākšanu Latvijas kultūrvidē, sāk iedvesmoties mākslinieki un rodas muzikālās apvienības. Šajā laika posmā radās daudz un dažādas grupas, katra ar savu nozīmi un savu vietu Latvijas mūzikas vēsturē. Grupa, kuru apskatīsim šoreiz, ir viena no tā laika nozīmīgākajām muzikālajām apvienībām alternatīvajā žanrā. Apvienība dibinājās ar nosaukumu „Ārprāc”, bet šodien viņus pazīst kā „Zig Zag”.

Grupas pirmsākumi meklējami 1985. gadā, kad Gvido Linga un Edmunds Trops kopā muzicēja. Pēc laika Gvido sāk interesēties par pieejamajiem bundziniekiem apkārtnē. Caur paziņām tiek iegūts Ulda Timoško tālruņa numurs. Tālruņa sarunā ar Uldi, Gvido atskaņo pāris skaņdarbus, kurus kopā ar Edmundu sacerējuši un ierakstījuši kasetē. Uldis piekrīt spēlēt grupā un drīz vien visi satiekas kopā pie Edmunda dzīvoklī. Pirmajā mēģinājumā neesot bijuši īpaši laba aparatūra. Pēc Ulda atmiņām: „viena ģitāra bija pievienota pie VEF Sigma radio aparāta, otra pie vēl kaut kāda radio aparāta un pašam bija „kaut kas līdzīgs drobenei”, bet īsti neatceros, kas tas bija”. Visu šo notiku virkne rezultējas ar grupas izveidi, kuru tajā laikā sauca „Ārprāc”.

Lai paplašinātu grupas skanējumu, sāk parādīties vajadzība pēc vel viena instrumenta un pēc neilga laika Uldis grupai piesaista Juri Lasinski kā taustiņnieku un vokālistu. Nākamie mēģinājumi notikuši pie Ulda dzīvoklī, kur spēlējuši klavieres un instrumentus slēdza klāt televizoriem un radio aparātiem.

Nākamais grupas mērķis bija iekļūt Āgenskalna Pionieru klubā, lai iekļūtu klubā bija nepieciešams muzikālais vadītājs un par to kļuva Inguna Černova. Pionieru klubs deva grupai iespēju izmantot kluba rīcībā esošās telpas, pastiprinātājus un tumbas mēģinājumiem. Kopā pabijuši tikai dažus mēnešus „Ārprāc” kāpj uz skatuves. Notiek vietējā atlase LTV konkursam „Ko tu proti?”. Pēc Ulda atmiņām: „Vienīgo dziesmu, ko es atceros, ko spēlējām, bija „aijā Ancīt aijā” ar baigajiem rok akordiem un klavierēm”.

1985. novembrī nāk pirmais īstais „Ārprāc” koncerts, kurš norisinājies tehnikumā, kurā Uldis mācījās. Ap to laiku grupai repertuārā bija 6 – 7 dziesmas un koncerts ilga 1h 30 min.

1986. gadam pienākot, lai dotos dienēt armijā, Juris ir spiest pamest grupu. Pēc neilga laika „Ārprāc” sastāvu papildina mūzikas jomā akadēmiski izglītotais Arnis Zunde, kurš pilda taustiņnieka pienākumus.

Viens no svarīgākajiem grupas skanējuma elementiem bija Arņa Zundes unikālais „sintezators” un tehnika, kādā tas tika spēlēts.

Pēc Gvido teiktā, Zundes unikālais instruments bijis salikts no armijas detaļām un tas bijis pilnībā analogs. Instrumentam esot bijis trūkums, ka tam bijis tikai vienbalsīgs taustiņš, līdz ar to, nebija iespējas spēlēt akordu, kas arī izskaidro Arņa unikālo spēlēšanas tehniku. Papildus jau tā ierobežotajam instrumenta pielietojumam, neesot bijis iespējams instrumentu noskaņot identiski divreiz. Katru reizi, kad instruments tika spēlets tā tembrs mainijies.

Visu atlikušo 1986. gadu grupa aktīvi koncertēja skolās un tehnikumos, iegūstot jaunus fanus un atpazīstamību. Gada laikā grupa izveido spēcīgu skatuves tēlu – ģērbjoties zeķubiksēs, uzkasot matus, taisot grebenes ar cukurūdeni un pielietojot daudz grima. Tika vilkts gandrīz viss, ko varēja mājās atrast un, kas likās piemērots. Kad grupa uzstājās, tad grupas nosaukums „Ārprāc” likās vispiemērotākais vārds, lai aprakstītu redzamo situāciju.

1987. gads atnesa pārmaiņas grupā. Tika pieņemts lēmums par grupas nosaukuma maiņu no „Ārprāc” uz „Zig Zag”. Lielākajā daļā medijos, tiek vēstīts par to, ka grupa mainījusi nosaukumu pēc VDK (Valsts Drošības Komiteja) aizrādījuma, bet grupa noliedzoši attiecas uz šo apgalvojumu. VDK īsti oficiālu aizrādījumu neizteica. Intervijā Uldis minēja: „Mani izsauca uz vienu mašīnu pabraukāties un teica, ja tur būs kaut kas izdemolēts un būs uzrakstīts „Ārprāc”, tad mēs sāksim Jūs aizliegt.” Kā īstos nosaukuma maiņas iemeslus min – Rīgas sētu un māju aprakstīšana ar vārdu „Ārprāc”, vēlme palikt nopietnākai grupai un Edgara Liepiņa izveidotais projekts „Ārprāc 88”, jo nebija vēlmes, lai ir līdzīgs nosaukums.

Grupai parādās iespēja ierakstīt savas dziesmas un tiek strādāts pie „Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas” (1987) lentas. Ierakstu kvalitāte ir salīdzinoši zema, jo nebija pieejama augstas kvalitātes aparatūra, bet dziesmas, kas tika ierakstītas pacēla grupu augstākās virsotnēs. Tika pieņemts arī lēmums par dziesmas “Signe melo” video klipa izveidi. Pēc dziesmas video klipa iznākšanas, pieprasījums pēc grupas bija tik ļoti paaugstinājies, ka apvienība koncertējusi gandrīz katru nedēļu. Lirikas dziesmai tika sarakstītas, kamēr Gvido brauca no mēģinājuma ar trolejbusu un tam neesot nekādas saistības ar Signi, nedz ar jebkādu citu meiteni. Frāze Signe melo izmantota, jo ir labskanīga. Paralēli „Signe melo” dziesmai, „Mīli mani” izskan pa radio, kas ļauj „Zig Zag” sasniegt jaunus klausītājus, kuri dzīvoja tālāk ārpus Rīgas. Diemžēl albūms netiek iespiest pārdošanai un pastāv tikai dažas kasetes.

Jau nākamajā gadā pēc „Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas”, rodas jauna lente – „Zig Zag” (1988). Darbs pie lentas noticis tik lielā stresā un steigā, ka mūziķi izdeguši un tā arī neizdot albumu. Ja „Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas” kasetes sasniedza dažus fanus, tad „Zig Zag” albumu vispār neviens neesot dzirdējis.

Cauri visiem pirmajiem „Zig Zag” gadiem, konstanti tos atbalsta Gvido brāļa Igora Lingas grupa „Dzelzs Ceļš”, kas uzskatāma par pašu pirmo pankroka grupu Latvijā. Lentēs „Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas” un „Zig Zag” ir 12 dziesmas kurām Igors Linga ir sarakstījis tekstus vai palīdzējis sarakstīt tekstus, bet ģitārists Gints Sola („Dzelz Ceļš” ģitārists) devis Gvido akordus, ko mācīties uz ģitāras.

Pēc „Zig Zag” (1988) ierakstīšanas no grupas aiziet Gvido un dibina grupu „Linga” un nomainās arī basģitārists, Edmunda Tropa vietā nāk fagotists Gatis Bitenieks. Pāris mēnešus pēc Gvido aiziešanas Juris Lasinskis atgriežas grupā kā vokālists un ģitārists. Pēc grupas nokomplektēšanas nākamos divus gadus apvienība aktīvi koncertē gan Latvijā, gan arī ārpus tās.

Deviņdesmito sākumā „Zig Zag” ceļi krustojas ar mūzikas biznesa lietpratēju Ojāru Grasmani, kurš grupai sagādā stadiona koncertus Armēnijā. Ojāra lieliskās marketinga spējas „Zig Zag” ārzemēs pasniedza kā pankus, kurus jāuzņem ne mazāk svarīgi kā tālo rietumu rokzvaigznes. Paralēli koncertiem PSRS valstīs, bija arī koncerti Lielbritānijā. Koncertiem mērķauditorija bija tur dzīvojošie latvieši. Koncerti Lielbritānijā bija tik labi, ka tika iekļauti britu mūzikas žurnālā „Melody Maker” . Lai gan grupa bija pietiekami aizņemta koncertējot ārzemēs, tiek pieņemts lēmums par vel vienas lentas ierakstīšanu.

„Even So” (1991) ir vēlviena kasete, kura ir ierakstīta, bet neizdota. Grupas dziesmas albumā ir angļu valodā. Kasetē iekļauta dziesma „Velna rāviens”, kas ieguva īpašu klausītaju atzinību. Pats ieraksts ir unikāls ar to, ka basģitāras vietā ir fagots, kurš izlaists caur „distortion” pedāli. Pasaules mūzikas vēsturē nav plaši pazīstama tāda rokgrupa, kurai basģitāras vietā ir „distorted” fagots.

Lai gan „Even So” nepamana dienas gaismu, 1994. gadā „Zig Zag” kopā ar Annemarie Records izdot pirmo publiski pieejamo grupas kaseti. „Visas Lietas” (1994) ir apkopojums no veiktajiem ierakstiem periodā 1987. – 1993. gadam. Iekļautas dziesmas no lentām „Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas”, „Zig Zag” un „Even So”.

Drīz pēc „Visas Lietas” izdošanas 1994. gadā Arnis Zunde atvadās no „Zig Zag”, lai pievērstos savai obojas spēlei Valsts Simfoniskajā Orķestrī. Pēc laika, 1995. gadā, apvienībai pievienojas jaunais taustiņnieks un ģitārists Jānis Brunovskis, kurš iepriekš spēlēja grupā „Nejautā” un pēc neilga laika grupai pievienojas basģitārists Jānis Māriņš.

Kolektīva sastāvam nostabilizējoties „Zig Zag” sāk rakstīt jaunu albumu, kurā iekļautas tikai jaunas dziesmas. Albūms ierauga dienas gaismu 1996. gadā ar nosaukumu „Citrons zog”. Albūmā ir 12 dziesmas, kuras iepriekš nekad nav dzirdētas, ievērojami palielinot grupas repertuāru. Baumo, ka albuma nosaukums sākotnēji esot bijis „Citrons”, bet līdz ar „master” lentas pazušanu no studijas, grupa izdomājusi pārsaukt albūmu par „Citrons zog”.

Pēc „Citrons zog” pamatsastāvs nostabilizējās ar Juri Lasinski – vokāls, ģitāra, Jāni Māriņu – basģitāra, Uldi Timoško – bungas un Jāni Brunovski – ģitāra, taustiņi. Līdz pat 2000. gadam „Zig Zag” dzīvo mierīgu dzīvi. Izmaiņu sastāvā nav. Tad pienāk 2000. gada vasara un grupa uzvar „Liepājas Dzintarā”, saņemot naudas balvu un ķerot momentu, sāk rakstīt jauno albumu, kuru fani gaidīja 12 gadus.

„Gadu Laiki” tiek izdoti 2012. gadā. Albumā ir gan dzirdētas dziesmas, jaunā aranžējumā, gan dažas jaunas dziesmas. Par galveno cēloni, kāpēc albūma radīšana aizņēma tik daudz laika, nevar runāt, jo tā bija vairāku neveiksmju virkne. Kā dažus no iemesliem „Zig Zag” biedri min – nebija īsti pieredzes kā savienot datoru ar dzīvo skaņu, neesot vērušies vaļā faili, nobrūk dators un izdzēšas cietais disks ar visiem mūzikas failiem. Šie ir tikai pāris momenti, no visas garās virknes, kas traucēja pabeigt albumu kaut nedaudz ātrāk. Albuma relīzes datums arī konstanti tika pārcelts. Jau 2004. gadā fani bija sašutuši par pārceltajiem izdošanas datumiem, bet neviens nevarēja iedomāties, ka tie būs vel 8 gadi.

Laika periodā no 2000. līdz 2012. gadam „Zig Zag” sabiedrībā daudz neparādās. Daži koncerti kādos klubos, pasākumos un kā vienmēr – „Laba Daba” festivālā. Sākoties 21. gs. „Zig Zag” jau bija nostiprinājuši savu vietu kā alternatīvās mūzikas leģendas Latvijā, tādējādi koncerti, kaut vai tie notika reti, tika salīdzinoši labi apmeklēti.

Pēc „Gadu Laiki” Uldis Timoško kopā ar Tāli Timrotu sakopo spēkus un producē, māsterē dubultdisku. „Signe melo” iznāk 2013. gadā 1. decembrī, kurā iekļauti 2 jau iepriekš ierakstīti albumi, bet nekad neizdoti – „Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas” (1987) un „Zig Zag” (1988). Albums atdzīvina grupu un beidzot arī pievērš jaunāku paaudzi „Zig Zag” mūzikai. Pa Latvijas Radio sāk atkal izskanēt grupas mūzika, bet ar daudz labāku kvalitāti.

Pēc „Signes” izdošanas, „Zig Zag” pamet Jānis Brunovskis. Vairs paliek tikai trīs biedri. Ilgi nevilcinoties trio sāk darbu pie jauna albūma un 2016. gada pavasarī tiek paziņots par jaunā albuma „Ēzelītis IĀ” pabeigšanu. Albumā ir gan jaunas dziesmas, gan vecas, bet jaunā aranžējumā. Ja albumu „Gadu Laiki” producēja Jānis Brunovskis, tad „Ēzelītis IĀ” producents bija Jānis Māriņš. Aizejot Jānim Brunovskim, Jānis Māriņš pārņem arī taustiņinstrumentālas darbības savā pārziņā. Lasot albumam pievienot bukletu, var redzēt, ka Uldis Timoško ir centies rakstīt dziesmas. Lielākā daļa viņa tekstu.

Ir jau pagājis gads, kopš „Zig Zag” jaunā albuma „Ezelītis IĀ”. Pati grupa izturas diezgan atturīgi – sabiedrībā parādās maz. Ieejot mājaslapā arī var redzēt, ka ar to nav nekas darīts jau vairākus gadus. Viesu grāmatā pēdējais ieraksts veikts 2012. gadā un vēljoprojām galvenajā labā rādās, ka Jānis Brunovskis ir grupas biedrs. Šogad arī par ilgiem laikiem „Zig Zag” nebija redzams „Laba Daba” festivālā. Vai tas varētu nozīmēt, ka „Zig Zag” lēnām pazūd? Diez vai. Vēl pagājušogad Uldis Timoško teica: „Pagaidām nav mums plānos izjukt un par to neesam domājuši. Tagad esam sākuši veidot jaunus gabalus nākošajam albumam. Nezinu cik tas prasīs laika un kā mums veiksies, ceru, ka viss izdosies.”

Atsauces:

• Latvijas Radio 2 „Atveriet, te dziesma!” intervija ar Uldi Timoško 03.07.2016.;
• Radio NABA „Bitīt matos” intervija ar Juri Lasinski un Uldi Timoško 05.06.2016.;
• Radio NABA „Zibens Pa Dibenu” intervija ar Gvido Lingu un Uldi Timoško 10.01.2017.;
• TVNET intervija ar Uldi Timoško 20.08.2016.;
• Latvijas Televīzijas „Panorāma” intervija ar Juri Lasinski, Jāni Māriņu un Uldi Timoško;
• TVNET intervija ar Juri Lasinski, Jāni Brunovski un Uldi Timoško 29.06.2017.;
• Grupas „Zig Zag” oficiālā mājas lapa www.grupazigzag.lv;
• Albūma „Signe Melo” (2013) buklets;
• Albūma „Ēzelītis IĀ” (2016) buklets.