Vai Rokmūzika ir kultūras sastāvdaļa un cik liela tā ir ?

Autors: Uģis Glāzītis

Šo tēmu man uzjundīja klausoties vienīgo radio raidījumu par Latvijā radītu rokmūziku Roka Nemieri, kurš katru trešdienu dzirdams SWH Rock radio stacijā. Raidījumā bija intervija ar Džeinu Šteinbergu, kura savukārt informēja, ka sava EP albūma izdošanai ir dabūjuši Valsts kultūras kapitāla fonda atbalstu. Dzirdēts daudz par šī fonda atbalstu, jeb lielāko tiesu neatbalstu, dažādiem ar kultūru saistītiem projektiem nolēmu papētīt publiski pieejamo informāciju, kas saistīta tieši ar atbalstu kultūras projektu jomā un tieši mūzikas sadaļā. VKKF ir noteiktas dažādas kultūras atbalsta sfēras, kurās regulāri vairākas reizes gadā notiek konkursu pietikšana, izvērtēšana un atbalsta piešķiršana vai nepiešķiršana. Es tuvāk aplūkoju mūzikas un dejas sadaļu. Kā var iepazīties VKKF mājas lapā, tas šī kultūras virziena projektu izvērtēšanas komisija ir septiņu cilvēku sastāvā (http://www.kkf.lv/index/par-vkkf/strukt%C5%ABra/vkkf-ekspertu-komisijas.html). Pamatā visi speciālisti ir saistīti ar klasisko mūziku un ir profesionāļi savā jomā. Ar rokmūziku saistībā neviens no komisijas locekļiem nav. Cik zinu, tad šogad laikam tika izveidota jauna komisija. Pieņemu, ka arī iepriekšējā gadā nevienam no komisijas īstas saistības ar Kultūras ministrijā saprotamu mūzikas virzienu – mūsdienu populārā un ritmiskā mūzika nav bijis. Latvijas Rokmūzikas asociācija bija izvirzījusi arī savu kandidātu šai komisijai, bet diemžēl vērtēšanas komisija to atzinusi par neatbilstošu. Nu nekas. Bet ne par to. Šoreiz es tā kopumā vēlos paanalizēt atbalstītos projektus mūzikas un dejas nozarē. Exelis man nav sveša lieta un es uzmetu pāris tabulas no pieejamās informācijas VKKF mājas lapā. Jāsaka godīgi, ka bilde parādās visnotaļ nelabvēlīga tieši mūsdienu populārās un ritmiskās mūzikas censoņiem. Es varu spriest tikai pēc projektu nosaukumiem, projektu iesniedzēju organizācijām un apstiprinātajām summām subjektīvi un loģiski izsecināt, vai projekts būtu atbalsts klasiskajai un akadēmiskajai mūzikai vai mūzikas žanriem, kuru lielākā daļa cilvēku klausās ikdienā.

2017. gadā trijos VKKF finansētos regulārajos konkursos atbalstu saņēmuši projekti kopumā par gandrīz 725000 eur. Šajos trijos konkursos atbalstu saņēmuši 343 projekti. Vidēji tas sanāktu aptuveni 2100 eiro uz vienu projektu. Bet tā nav. Šajos atbalstītajos projektos smieklīgi izklausās piemēram atbalsts studijām dažādās Eiropas mūzikas augstskolās 300-600 eiro apmērā. Nezinu kādi ir nosacījumi pēc šāda atbalsta saņemšanas, bet piemēram atbalsts maģistra studijām Frankfurtes Mūzikas un mākslu augstskolā 500 eiro vērtībā, vai ko vispār sedz? Nezinu, var jau būt tur ir kādi citi interesanti nosacījumi apakšā, bet manuprāt šādas studijas nemaksā tik lēti. Kā tiek izvērtēts ka vienam studentam atbalsts ir 300 eiro, citam 600? nolikumā nekādi īpaši vērtēšanas kritēriji nav atrodami. Tas par studentiem.

Nākamais, kas iekrīt acīs caurskatot šos atbalstīto projektu sarakstus ir tas, ka daudzi projekti atbalstīti mūzikas jomas iestādēm, kuras ir valsts finansētas. Kamdēļ valsts finansētām iestādēm vajadzētu vēl papildus atbalstīt ar fonda finansēm jau tā salīdzinoši nodrošinātas iestādes attiecībā pret dažādām NVO biedrībām, kuras nesaņem nekādu citu budžetā iezīmētu valsts atbalstu. Interesanti būtu papētīt šo valsts finansēto iestāžu iesniegto projektu budžeta tāmes. Kā tiek sadalīts prasītais finansējums. Šādas valsts finansēta iestādes un organizācijas ir liels skaits un katrā projektu konkursā viņiem atbalsts ir vairākos projektos. Šādām iestādēm pareizi organizējot naudas plūsmu ir lielākas iespējas projektos piesaistīt arī līdzfinansējumu, jo cik man ir informācija, tad reti kurš projekts tiek apstiprināts pilnā apmērā. NVO izstrādājot un iesniedzot kādu projektu līdz pašām beigām nav īstas pārliecības kādu daļu VKKF varēs atbalstīt un kādai summai būs jāpiesaista papildus sponsori un atbalstītāji.

Tagad par stiliem. Izskatot 2017.gada atbalstītos projektu sarakstu, tad mūsdienu populārajai un ritmiskajai mūzikas projektiem kopējā bildē ir bēdīgs stāvoklis. Caurskatot es, pēc savas saprašanas, sazīmēju 2 projektus, kur varētu būt kaut kāda saikne ar pop vai rok mūziku. Neņēmu vērā arī Jazz stilu. 2018.gada bijušajos konkursos man izdevās sazīmēt arī divus rok mūzikas žanrā atbalstītus projektus. Viens no tiem jau raksta sākumā Džeinas minētais. Pieņemu, ka ar VKKF atbalstīto summu nevarēja izdot EP albumu, bet par konkrētu projektu atbalstu, summām un atšķirībām no līdzīgu projektu atbalstu es gribētu parunāt ar VKKF šīs komisijas pārstāvjiem. Var jau būt ka mūsdienu populārās un ritmiskās mūzikas darboņi nemāk uzrakstīt pienācīgu projektu, lai tas taptu izvērtēts, bet cik man ir informācija, tad Latvijas Rokmūzikas asociācija arī gatavo gandrīz uz katru šādu projektu uzsaukumu projektus. Līdz šim ar panākumiem vainagojies tikai viens projekts un tas pats tika atbalstīts apmēram 30% apmērā no nepieciešamās summas. Nedomāju, ka LRMA nemācētu sagatavot projektu, jo LRMA projektu rakstītāji ir profesionāļi gan finansēs, jurispudencē un projektu sagatavošanā. LRMA projektu komanda ir gatavojusi un atbalstu saņēmusi dažādās sfērās. Bet par šīm niansēm kaut kad vēlāk. Gribētu korektu viedokli, kas nav tā sagatavotajos un iesniegtajos projektu pieteikumos. Trīs standarta atbildes nenorāda uz kļūdām, lai tās varētu turpmākajos konkursos labot un startēt ar savām idejām. Ko es ar šo visu nelielo ieskatu vēlējos teikt. Tikai to, ka mūsu pārstāvētā joma manuprāt tiek nepamatoti atstāta novārtā. Negribas ticēt, ka rokmuzikanti neraksta projektus. Ja tomēr kāds ir rakstījis un nav saņēmis atbalstu, lūgtu sazināties ar mums info@lrma.lv. Kopīgi ar speciālistiem caurskatīsim šos projektus un vajadzības gadījumā dosimies audiencē pie VKKF atbildīgās komisijas, lai precizētu kas nav tā. Tikai konstruktīvā dialogā varēsim atrisināt sāpīgos jautājumus, par kuriem aizkulisēs ne tās patīkamākās runas dzirdu jau ilgu laiku.

Tātad, ja ir rakstīti projekti, nav guvuši atbalstu dodat ziņu. Apkoposim informāciju, sagatavosim jautājumus un dosimies uz konstruktīvu dialogu VKKF. Ņemot vērā, ka tomēr ir apstiprināti projekti rokmūzikas jomā, tad var secināt, ka pēc VKKF uzskata rokmūzika tomēr ir kultūras sastāvdaļa. Tikai gribētu kaut kā lielāku atbalstu un sapratni salīdzinājumā ar klasisko un jazz mūziku. Atklāšu noslēpumu, ka ir cilvēki, kuri klausās arī rokmūziku un būtu priecīgi par kādu atbalstu tai.   Es pieņemu, ka šai tēmai turpinājums sekos un jau pavisam drīz, jo man pašam ir radusies izzināšanas vēlme par dažādiem līdzīgiem projektiem un atbalsta summām.  Kamdēļ rokmūzikas viena albuma izdošanai atbalsts ir viena (maza) summa, citam tajā pašā  konkursā iesniegtā albuma izdošanas projektam ir atteikums ka nav aktuāli un klasiskās mūzikas cd izdošanai ir pavisam citādi cipari. Kamdēļ vienam ar klasisko mūziku saistītam žurnālam ir regulārs atbalsts un citiem ir atteikums u.t.t.. Pētot šos sarakstus ir daudz jautājumi. Kur ir tās atšķirības vērtēšanā, kādi punkti neizpildās. Jo tikai uzzinot savas kļūdas varēsim turpmāk darboties labāk un ražīgāk.