STATUS QUO spēlē vēl šodien

Autors: Jānis Kronbergs

Daudzus gadus atpakaļ Anglijā piedzima Frensis Rossi, itāļu tēva un anglietes dēls. Viņa ģimene nodarbojās ar saldējuma pārdošanu. Autobuss braukāja no mājas uz māju piedāvādams to vietējiem iedzīvotājiem. Mazais Frensis agri iemīļoja ģitāras spēli un drīz viņam jau bija izveidota sava muzikantu grupa. Kurā basģitāru spēlēja Alans Lankasters. Būtībā viņi uzsāka nodarboties ar mūziku vienlaicīgi. Lankasters bija vietējais puika, īsts anglis un liels kauslis. Vēlāk parādījās blondais Riks Parfits, kas bija kādu laiku muzicējis kabarē. Spēlējis onkuļiem un tantēm un pavisam ne rokenrola stilā. Un tomēr visiem “Status Quo” dalībniekiem muzicēšana aizsākās samērā agri. Un viņus sākotnēji vienoja arī īsta draudzība. Kad Riks Parfits tika uzņemts “Status Quo” un Frensis Rosi tika izmests no savas dzīves vietas par izlaidīgu uzvedību, viņi kādu laiku kopā klaiņoja un gulēja naktī uz soliņiem un kur vien pagadās, lai gan Rikam Parfitam tobrīd bija, kur dzīvot. Bet viņi lēnām turpināja radīt savu mūziku. No dienas uz dienu. Kad “Status Quo” sastāvs bija nostiprinājies, parādījās pirmais hits, kurš kļuva veiksmīgs pat Amerikā – “Pictures of Matchstick men”, dziesma, kas atnesa “Status Quo” pirmo popularitāti, piedalīšanos Britu raidījumā “Top of the Pops” un nopietnu autoratlīdzības naudu Frensisam Rosi, kurš bija sarakstījis to.

Un tālāk sākās cīņa par palikšanu mūzikas topos. Ierakstu kompānijas sāka izrādīt nelielu  interesi. Sākās koncerti. Arvien vairāk sāka plūst nauda. Bet ne tik ātri izdevās atkārtot “Pictures of Matchstick men” veiksmi. Un pēc pāris gadiem, šķiet, ka grupa bija izsmēlusi sevi. Ierakstu kompānijas lēnām sāka atteikties no sadarbības. Puišu starpā sākās šķelšanās. It sevišķi nevarēja sadzīvot Frensis Rossi ar Alanu Lankasteru. Alanu absolūti neapmierināja, ka visa fanu uzmanība krita uz Frensisu Rossi un Riku Parfitu. Un viņš gribēja arī dziedāt, kaut gan bija basģitārists. Viņš nopēla daudzas dziesmas, ko Rossi sarakstīja, ka tās neesot pietiekami roķīgas. It sevišķi dziesmu “Marguerita time”, kas kļuva neparasti  populāra un pat īsts hits, par spīti Lankastera nopietnajiem iebildumiem. Un tā kļuva par Rossi kārtējo uzrakstīto hitu.

Strīds sekoja strīdam. Lankasters iepazinās ar draudzeni, kas dzīvoja Austrālijā un pārvācās uz turieni. Viņš pat atteicās piedalīties dziesmas “Rockin’ all over the world” video klipa filmēšanā, un aizliedza to filmēt bez savas piedalīšanās. Rezultātā Alana vietā klipā piedalās cilvēka izmēra Alana manekens. Jo klips bija jānofilmē. Vēlāk, katru reizi, kad klips tika spēlēts, Alans izgāja no istabas, kur tas tika rādīts televīzijā. Vīles lēnām plīsa arvien tālāk. Parādījās nauda, kokaīns, sporta mašīnas Rikam Parfitam, alkohols – bundziniekam Džonam Koglenam. Un tad, kad grupa bija praktiski izirusi, kad grupas vairs nebija, Bobs Geldofs palūdza puišiem atklāt koncertu “Live Aid” milzīgajā koncertā. Divi miljardi skatītāju visā pasaulē, 70 000 stadionā atgrieza “Status Quo” aizejošo slavu uz palikšanu. Atgrieza un tā vairs nepameta grupu. Lai kā tai gāja vēlāk.

Džona Fogertija kaverversija, kuru Riks Parfits bija reiz dzirdējis pa radio un ieteicis, ka varētu to iekļaut grupas “setlistē”, kļuva par “Live Aid” iesākuma himnu un vienu no visu laiku populārākajām “Status Quo” dziesmām.

Un tomēr grupā šķelšanās turpinājās. Alans Lankasters pameta grupu, Frensis Rossi atteicās spēlēt ar viņu kopā. Aizgāja Džons Koglens, viņš neizturēja rokenrola dzīves radīto spriedzi. Frensis Rossi un Riks Parfits arvien dziļāk slīga kokaīna atkarībā. Bet tomēr pēc ” Live Aid” Status Quo vairs nebija lemts sabrukt. Riks Parfits sapazīstināja Rossi ar basģitāristu Džonu *Raino* Edvardsu un bundzinieku Pītu Kirčeru, kas izrādījās neticami lieliska ritma komanda, un “Status Quo” karjera  varēja turpināties. Radās vēl daudz jaunu dziesmu. Mainījās menedžeri. Riks Parfits gandrīz mira no sirdstriekas. Rokenrols turpinājās. Un viņu dziesmas tiek spēlētas vēl šodien. Nu jau pie bungām sēž Leons Keivs un ritma ģitāru spēlē īrs Ričijs Melouns. Nebūtībā aizgājuši Riks Parfits un Alans Lakasters. Frensis Rossi vairs nenēsā garus matus. Un ļoti reti viņi koncertos spēlē savu vienu no veiksmīgākajiem hitiem, holandiešu grupas “Boland” sarakstīto “In the army now”. Bet, ja skatāmies viņu mājas lapā, redzam, ka Status Quo vēl arvien regulāri koncertē. Un parasti koncertus nobeidz ar vienu un to pašu dziesmu, kura saucās “Burning Bridges”. Jo gan dzīvi esošie, gan aizgājušie “Status Quo” dalībnieki savulaik daudz tiltu aiz sevis ir sadedzinājuši.

Un es gandrīz aizmirsu pieminēt ilglaicīgo klavieru spēlētāju, kas ļoti ir ilgi spēlējis “Status Quo”- Endiju Braunu. Viņš gan droši vien nav sadedzinājis tik daudz tiltu aiz sevis, kā pārējie “Status Quo” dalībnieki, bet tomēr…