Folkmetāla grupa Skyforger, sadarbībā ar folkloras draugu kopu Skandinieki publicē kopīgu dziesmu Lec, eglīte.
Stāsta Pēteris Kvetkovskis, Skyforger vokālists: „Julgī Stalte vienudien uzaicināja mūs piedalīties Skandinieku projektā, kur mēs kopā izpildītu kādu dziesmu no viņu ilggadējā repertuāra. Tad šeit būs mūsu smagā versija dziesmai „Lec eglīte”. Tikmēr paralēli turpinām strādāt pie jaunā albuma tapšanas, kas ieiet jau noslēguma fāzē. Sastāva izmaiņas un ikdienas darbi ir drusku iekavējuši darbību, bet ceram dabūt visu gatavu jau nākamgad!”
Lec, eglīte ir sena latviešu tautas kāzu godu dziesma, kuras saknes dažādās variācijās ir fiksētas dainās un mutvārdu folklorā jau pirms daudziem gadsimtiem. To dziedāja mārtošanas – mičošanas rītā, kāzu godos, meitai izejot pie vīra. Eglīte ir arī sens latviešu kāzu tautas mūzikas instruments, kas darināts no, ar metāliem un lentītēm pušķotas, eglītes galotnes. Arī trideksnis vai trejdeksnis ir šo godu metāla instrumenta versija. Latviskajā pasaules izpratnē egle ir mūžīgās dzīvības elements, kā arī starp pasauļu, šīssaules un viņsaules, robežkoks. Kāzās meita mirst kā meita un pārdzimst kā sieva. Tāpat arī mirst puisis un pārdzimst kā vīrs. Eglei bija noteikta vieta kāzu norisē – eglīte tika sprausta pie brūtes (līgavas) klēts durvīm, vai arī galda galā, kur sēdēja brūte. Vēlāk, dziedot apdziedāšanās dziesmas, vedējas rokā tā lietota uzmanības piesaistīšanai un ritma akcentēšanai. Jauna dzīves cēliena sākumā, ik skauģis sadursies uz egles skujām, un sliktais neienāks šai pasaulē.
„Lai top rītdiena! Kāzas. Cerība. Spēja iziet savu iniciāciju un tapt no puiša par vīru un no meitas par sievu – savai ģimenei, tautai, zemei, esmei. Uzņemties atbildību, un to godam nest,” saka Julgī Stalte, Skandinieku mākslinieciskā vadītāja. „Vissvarīgakais ir noturēt mugurkaulu un radīt auglīgu rītdienu. Rītdienu, kurā kāzas un krustabas ir galvenie godi, un paaudžu padoms ir galvenais likums. Mūsu zemei vajag vīrus, kas no puišiem par vīriem tapuši un zina savu tiesu. Mūsu zemei vajag sievas, kas no meitām par sievām tapušas un zina savu spēku. Tā mēs apvienojām senču padomu, mūsu laiku, instrumentu skanējumu un savas balsis. Tā mēs kopā dziedam Lec, eglīte!”
Dziesmas ierakstā piedalījās Pēteris Kvetkovskis – ritma ģitāra, Edgars Grabovskis – basģitāra, balss, Alvis Bernāns – solo ģitāra, Jānis Osis – bungas, Edgars Zilberts – kokles, savukārt dūdas un stabules ir iespēlējis franču folk instrumentālists Džefrijs Dell’Aria, kurš savu iespēju robežās reizēm arī uzstājas kopā ar Skyforger. Vokālās partijas iedziedāja folkloras draugu kopa Skandinieki. Ierakstu un apstrādi studijā veica Gints Lundbergs.
Grupa Skyforger jau nākamajā nedēļas nogalē, 6. augustā pirmo reizi sniegs koncertu leģendārajā Vācijas festivālā Wacken Open Air, kurš šogad svin savu pastāvēšanas 31. gadskārtu. Tas atrodas Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē Vācijas ziemeļos, un katru gadu to apmeklē ap 90 000 smagās mūzikas entuziastu no visas pasaules.
Savukārt Latvijā Skyforger savus klausītājus aicina sestdien, 10. septembrī uz savu vienīgo 2022. gada sezonas lielkoncertu Rīgā un Latvijā. Tas notiks atjaunotajā Mežaparka Lielajā estrādē ar nosaukumu Rudens ceļš, un tas būs vēsturiski pirmais smagā metāla pasākums, kas dārdēs jaunajās tribīnēs! Mūziķi šajā divu stundu lielkoncertā sola iepriecināt klausītājus ar negaidītiem muzikāliem pārsteigumiem un interesantiem sastāva papildinājumiem. Gaidāma arī vērienīga skaņas un gaismu saspēle, kas aizmirdzēs pāri Mežaparka robežām.
Galveno atbalstu šajos Debesu kalēja Pērkona svētkos sniegs folkloras un seno cīņu kopa Vilkači un folkloras kopa Delve. Ieeja no pulksten 17.00, Skyforger – pulksten 21.00.
Koncerta organizators ir Ziemeļrīgas kultūras apvienība, biļetes var iegādāties Biļešu Paradīzē.
Leave a Reply
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.