“Lokal House” otrdienas džemi

Autors: Gustavs Gailītis

Katru otrdienu bārā “Lokal House” norisinās mūzikas improvizācijas vakari jeb džemi, kur var piedalīties jebkurš spēlēt gribētājs. 2019.gada 15. janvārī otrdienas džemi aizvadīja 2. dzimšanas dienu.

Džems ir process, kurā vairāki mūziķi saspēlējas un improvizē iepriekš nesagatavotas dziesmas. “Otrdienas Džemos” var piedalīties jebkurš, neskatoties uz to, cik pieredzējis ir mūziķis. “Lokal House” otrdienas džemi ir arī lieliska vieta, kur atnākt kādam, kurš vēlās paklausīties mūziku vai atpūsties, jo, pateicoties draudzīgajiem mūziķiem, “Lokal House” darbiniekiem un kopumā brīvajai noskaņai, atmosfēra tur patiks visdažādākajiem apmeklētājiem. Īpaša burvība “Lokal House” džemiem ir tā, ka nav obligāti jāierodas ar draugiem, jo vientulīga sajūta nepārņems arī vienatnē.

Kā jau iepriekš minēts, 2018. gada 15. janvārī džemiem bija divugadu jubileja. Dzimšanas dienas pasākumā klausītājiem bija iespēja dzirdēt augsta līmeņa džemus. Turklāt Armands Sakne, iknedēļas džemu rīkotājs, bija sarūpējis šampanieti un kūku.

Armands pastāstīja par otrdienas džemu aizsākumiem, piedzīvojumiem divu gadu laikā un to, kas gaidāms nākotnē.

Kad tika izveidots otrdienas džems?

Otrdienas Džems tika izveidots janvāra trešajā otrdienā. Bet jau agrā, jaunībā, “Lokal House” otrajā stāvā cilvēki savācās un “uzsita pa notīm”.

Kāpēc Tu izdomāji izveidot džemus?

Tur ir vesela prizma, kā izdomāju, jo tas notika ļoti dabīgi. Mūzika ir jebkurā no mums, tikai citreiz mēs nemākam tai atvērties, jo apkārt nav tikpat “norauti” cilvēki uz skaņu, kā paši mēs. Bet, kad sastopam viņus, veidojas attiecības.

Kāotrdienas džemi ir izmainījušies kopš to izveidošanas?

Haha, ja jūs zinātu! Tie, kuri ir bijuši, no paša sākuma, zinās. Bet izmainījies ir nepārprotami. Bijām tik daži, kas “ļurina” pa instrumentiem, un nezinājām, kā to pareizi darīt. Tagad mēs esam ļoti daudz.  Bet mainījies ir tikai kalendārais datums. Patiesība nemainās, un cilvēki, kuri džemo, viņi ir patiesi!

Kāda ir Tava motivācija turpināt veidot džemus?

Vienmēr un visur mana motivācija ir paši cilvēki, kuri atnāk, piedalās, piedzīvo un ar pozitīvu smaidu dodas uz mājām izgulēties, jo nākamajā dienā ir darbs vai augstskola.

Bet, paskatoties uz nedēļu skaitu, cik nedēļas pēc kārtas, notiek otrdienas džems, un cilvēki nesagurst, tā ir īstā motivācija. Dot cilvēkiem to, kas ir nepieciešams.

Kāda, Tavuprāt, ir džemu kultūra Latvijā?

Hm, kāda ir džema kultūra Latvijā? Es zinu, ka kultūra ir tāds plašs jēdziens. Viennozīmīgi kultūra esam visi mēs, kuri piedalās, un vēl pietam tik aktīvi. Neapšaubāmi ir tas, ka kultūra tiek veidota. Varbūt kādreiz džems cilvēkiem bija tāds šahs, kur gudrie atnāk un paspēlē kopā (džezu, blūzu).

Mums iet vaļā smagais roks, funk, psyhodelic blues un vēl citi žanri. Vienā vārdā “alternatīvais” žanrs. Un tā arī varētu būt tā džema kultūra. Cilvēki spēlē alternatīvu no savas ikdienas, un tā mēs visi veidojam kultūru ar kādu nozīmi.

Vai ir bijušas kādas grūtības džemu veidošanā, ja jā, tad kādas?

Džema veidošanas laikā ir bijušas neskaitāmas grūtības. Pirmā grūtība – menti. Viņiem patīk, kas notiek otrdienas džemos, bet valsts likumdošana nosaka, ka jāmaksā nodevas par savām iemaņām ar mūziku! Tāpat arī kaimiņi domāja, ka mēs esam huļigāni. Bet kaimiņiem vajadzēja atnākt paklausīties džemu un viņiem iepatikās!

Grūtības ir vienmēr, jo tās veidojas tad, kad kāds nevēlas gūt mieru. Kad “LokalHouse” aizvērās uz pusgadu, tad džemotāji mani piespieda un pierunāja izvedot džemu ārpus “lokāla”. Tas bija grūti, bet tas bija jauna stāsta pavērsiens (par to, ir vesels stāsts).

Kādi ir nākotnes plāni?

Nākotnes vīzija uz džemiem, viennozīmīgi dzīvot to. Un domāju, ka ir vēl daudz tādu cilvēku, kuri nu jau dzīvo džemā. Galvenais, lai hype nepazūd. Šis viss ir viens liels komandas darbs ar mūziķiem un džemotājiem!

Un kas sazin’, varbūt nākotnē būs Pirātiskais Radio. Un, protams, bez LaIPAs licences.