Leģendārie “Laibach” atgriežas Rīgā ar jaunu programmu

Sandris Vanzovičs, speciāli “LRMA Rock magazine”

Šo ceturtdien, 16. novembrī, koncertzālē “Palladium” ar jaunu programmu uzstāsies slavenā slovēņu konceptuāli avangardiskā grupa “Laibach”. Pie mums tā jau pāris reizes ir bijusi, vienmēr atstājot pašu labāko iespaidu.

Iepriekšējā reizē grupa “Laibach” pie mums viesojās 2015. gada martā un uzstājās klubā “Melnā piektdiena”, bet šoreiz plānots apgūt plašākus medību laukus. Starp citu, pirmoreiz “Laibach” te bija, kad atzīmēja savu 30 gadu pastāvēšanas jubileju – tā izveidota 1980. gada 1. jūnijā toreizējā Dienvidslāvijā, bet nosaukums ir cēlies no Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas nosaukuma vācu valodā. “Laibach” ir avangarda grupa, kas īpaši asociējas ar industriālās un neoklasiskās mūzikas stiliem. Par savu lielāko iedvesmas avotu šo blici minējuši tādi smagās un industriālās mūzikas grandi kā “Rammstein” un “Ministry”.

Grupas kontā ir astoņi studijas albumi (pēdējais no tiem ar nosaukumu “Spectre” tika izdots 2014. gada martā), bet Rīgā “Laibach” ieradīsies ar relatīvi jaunu un svaigu materiālu – tā saucamo soundtreku jeb albumu “Also Sprach Zarathustra”, kas ieraksta formātā dienas gaismu ieraudzīja jūlijā. Tā muzikālā sadaļa oriģināli radīta teatrālajam uzvedumam “Also Sprach Zarathustra”, kas savukārt balstīts uz Frīdriha Nīčes filozofiskā romāna “Tā runāja Zaratustra” idejām. Interesants fakts: jaunā albuma turneja tika atklāta 1. maijā Dienvidkorejā, un līdz ar to “Laibach” ir kļuvuši par pirmo rokgrupu pasaulē, kas uzstājusies abās Korejās – gan totalitārajā Ziemeļkorejā, gan tās krietni liberālākajā kaimiņvalstī.

“Laibach” joprojām ir starptautiski atzītākā un visaugstāk novērtētā rokgrupa, kas radusies kādā no bijušajām komunistiskā režīma valstīm Eiropā. Iepriekšējo albumu “Spectre” mūzikas kritiķi bija novērtējuši kā izcilu, veltot ripulim tādus epitetus kā “neatvairāmi elektrisks apvainojums modernās sabiedrības sairšanai” (“The Times”) un “pats fascinējošākais, neatlaidīgākais un izklaidējošākais kolektīvs, kam joprojām ir daudz, ko teikt par mūsu pagātni – un arī tagadni un nākotni” (“The Quietus”). Par pagātni viņiem nudien ir daudz sakāmā, jo “Laibach” tika dibināti Dienvidslāvijas idejiskā līdera Broza Tito nāves gadā un kļuva arvien slavenāki, kamēr Dienvidslāvija kā valsts saira pīšļos.

Provokatīvi, izaicinoši un elektroniski industriāli ar savu pārliecību “Laibach” saviļņo, iedvesmo un spēj arī nokaitināt jau vairāk nekā trīs gadu desmitus. Šī grupa jau kopš saviem pirmsākumiem tiek uzskatīta par disidentiem un pastāvošās varas kritiķiem – viņi ir arī atbildīgi par slovēņu pagrīdes mākslas kustības “Neue Slowenische Kunst” rašanos. Drūmi industriālas, militāri agresīvas, elektronikas piesātinātas melodijas bijušas “Laibach” vizītkarte gan veidojot oriģinālkompozīcijas, gan radot populāru dziesmu kaverversijas. Ikviena “Laibach” uzstāšanās ir kā vesela performance, kur netrūkst ne krāšņu videoprojekciju, ne teatrālu uznācienu – par to klausītāji varēja pārliecināties arī pirms pāris gadiem “Melnajā piektdienā”.