#Kultūrai IR jāstrādā

Spread the love

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija sevī apvieno plašu “neredzamo” darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci.

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija.

“Mēs esam tie, kas pirmie ierodas pasākuma vietā un pēdējie aizbraucam, kad visi jau saldi guļ savās mājās. Un šobrīd mēs esam tie, kas ir palikuši bez darba, iespējas pelnīt iztiku un liela daļa no mums arī ārpus valsts atbalsta pasākumiem.”, nozares problēmu īsumā skaidro SIA “3S” valdes loceklis Agris Galiņš.

Drīz būs pagājuši jau pieci mēneši, kopš 2020. gada 12. martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar COVID-19 izplatību. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Šobrīd ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas. Tomēr pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu “ārkārtēja” – dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm.

“Lai arī šobrīd pulcēšanās ierobežojumi tikuši mīkstināti un pasākumu sfēra ir sākusi nedaudz kustēties, tas tomēr ir kā spļāviens okeānā. Pasākumu ir maz un esošo ierobežojumu dēļ nespēj sevi atpelnīt un to budžeti ne tuvu nespēj noturēt tehniskās kompānijas virs ūdens. Šobrīd visa nozare cieš milzu zaudējumus, un mēs varam runāt jau par nopietniem draudiem tās eksistencei. Un tas tiešām nav pārspīlējums”, saka SIA “Kompānija NA” valdes priekšsēdētājs Aldis Janevics.

“ Jau š.g. 5. maijā mēs – tehniskā nodrošinājums kompānijas – vērsāmies pēc palīdzības gan LR Kultūras ministrijā, gan LR Ministru kabinetā, taču uz doto brīdi, neskatoties uz pasākumu nozares pārstāvju aktīvo sadarbību ar Kultūras ministriju un citām atbildīgajām ministrijām, valsts atbalsta programmas lielu daļu no mums nav sasniegušas, piemēram, NACE kodu neatbilstību dēļ. Jo mums atbilstošu kodu vienkārši nav, tātad nav arī atbalsta.

Mēs, tie, kuri vienmēr esam pasākumu ēnas pusē – nevis uz skatuves, bet tās aizmugurē -, šobrīd esam gatavi iznākt priekšplānā un uzrunāt sabiedrību un atbildīgās institūcijas, lai atgādinātu, ka mēs neesam tikai NACE kodi, bet vairāk kā 100 uzņēmumu un  vairāk kā 700 nozarē strādājošie un viņu ģimenes, kuras šobrīd var palikt bez iztikas. 2019.gadā mēs nodokļos valsts budžetā samaksājām 7,9 miljonus euro. Vai tiešām valsts ir gatava atteikties no mūsu nodokļu naudas ilgtermiņā ierēdņu neizpratnes vai birokrātisku apsvērumu dēļ?”, neizpratni pauž SIA “Tent For Event Baltic” valdes loceklis Reinis Pētersons.

“Mūsu piketa sauklis ir #Kultūrai IR jāstrādā, kas norāda uz to, ka kultūra ir ne tikai nemateriāla vērtība – veldzējums garam un prātam, bet tik daudziem no mums tas ir ikdienas darbs un iztikas avots. Turklāt lielākoties tas ir sirds darbs. Latvijā pasākumu joma nekad nav bijusi zelta bedre – tas ir smags, atbildīgs un bieži vien stresa pilns darbs, kas tomēr Latvijā spējis piesaistīt augstas raudzes tehniskos speciālistus, kuru profesionalitāti augstu novērtē gan Latvijā koncertējošās ārzemju zvaigznes, gan ārvalstu sadarbības partneri, kuriem mūsu profesionāļu darbs ir kļuvis jau par sava veida etalonu.

Nav būtiski, vai pasākuma rīkotājs ir privātais producents, pašvaldība vai kāda no valsts iestādēm –  praktiski visos pasākumos, vai tā būtu konference, pilsētu svētki, citu valstu delegāciju pieņemšanas, mūzikas festivāli, Dziesmu un deju svētki vai valsts simtgades svinības, ir nepieciešams tehniskais nodrošinājums. Kas notiks, ja mūsu uzņēmumi aizvērs durvis? Valsts zaudēs nodokļus, speciālistus, veselu nozari. Kas apskaņos korus nākamā gada Dziesmu un deju svētkos, kas būvēs skatuves krastmalā, kas nodrošinās uguņošanu, kas ir ne tikai skaista, bet arī droša? Ārvalstu kompānijas ar pilnīgi citām tāmēm un bieži arī darba ētiku?

Mūsu jomā nestrādā čīkstētāji un mēs nemēdzam sūdzēties ne par laika apstākļiem, ne garām darba stundām, maziem budžetiem vai augstām pasūtītāju prasībām. Mēs esam darba zirgi, kas vēl spilgti atceras 2008.gada krīzi. Bet šobrīd mums ir bail, ka šo krīzi mēs varam nepārdzīvot.”, saka SIA “SGS Sistēmas” valdes loceklis Normunds Eilands.

Lai informētu sabiedrību par pasākumu nozares tehnisko piegādātāju situāciju un aicinātu valdības atbildīgās institūcijas rīkoties nozares glābšanai,  2020. gada 11. augustā plkst. 13:00 Latvijas pasākumu nozares Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu, izstumjot savas tehniskā aprīkojuma transporta kastes K. Valdemāra ielā iepretim Kultūras ministrijai un pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un plkst.15:00 piketa dalībnieki ar 100 transporta kastēm dosies gājienā uz aleju Brīvības bulvārī iepretim Latvijas Republikas Ministru kabinetam.

Esam tikai viena daļa no pasākumu un kultūras nozares. Un šis laiks mums visiem ir grūts un izaicinājumu pilns. Tāpēc aicinām visus pasākumu un kultūras nozares pārstāvjus būt kaut domās kopā ar mums, lai nodotu atbildīgajām valsts institūcijām ziņu par kultūras un pasākumu nozares būtisko lomu Latvijas valstij.

Be the first to comment

Leave a Reply