Kad mūzika pārtapa rokmūzikā un citos stilos? Daudz gadus atpakaļ gada tirgos ļaudis spēlēja vijoles un citus instrumentus. Baznīcās skanēja ērģeles. Krievijas ciematos skanēja ermoņikas. Latviešu ganiņs pūta stabulīti,kuru bija izgrebis viņa vectēvs. Tumšādaini vergi Jamaikas plantācijās dziedāja, lai īsinātu laiku. Kas mums liek mīlēt mūziku? Tādu, kāda viņa ir?
Jānis Kronbergs: Ko tu šobrīd, Andrej, dari? Vai daudz nedari, dēļ vīrusiem?
Andrejs Jahimovičs: Daru. Daru. Un daudz. Ko es daru? Tātad, bija Covid. Tomēr divus gadus. Šobrīd notiek karš. Visi muzikanti šķiet ir mazliet nobijušies. Neziņā, ko darīt. Bet ko izdarīju es? Nu, nedaudz sevi paslavēšu. Man ir daudz paziņu visā pasaulē. Nu, kāds aizbrauca no Latvijas – kāds uz Ameriku,kāds uz Pēterburgu. Ja? Un tagad ir tāda iespēja – ka tu vari veikt ierakstus no attāluma. Nu, kā? Es ierakstu savu ‘treku’ ar balsi. Mēs to krieviski saucam – ‘bolvanka’. Nosūtu to uz Pēterburgu. Pa telefonu vienojamies, ko tur vajag izdarīt un kā. Apmēram. Cilvēki visu tūlīt saprot un saka: “Super. Davai.” Ieraksta man tur – nu, apmēram tā – ģitāru, bandžo, basu. Tad es, tātad, nosūtu to uz Spāniju. Tur man ir paziņa. Viņš ieraksta ‘slide’ ģitāru. Un mēs, faktiski, jau esam uztaisījuši albumu. Nu, tā. Ideja ir skaidra, ja? Tagad var pa ‘trekiem’ rakstīt. Protams, ka ir kaut kādas savas nianses. Mēs, protams, ātrāk to visu būtu izdarījuši, ja visi būtu kopā savākušies un to nospēlējuši. Ja? Lūk. Bet šī albuma koncepcija – un tas ir pats galvenais. “Puiši”, es saku. “Necentieties uztaisīt, kā Abbey Road. Gluži otrādi.” Uzdevums mūsu ir izdarīt, it kā mēs sēdētu visi kopā, vienā istabā. Un visi kopā spēlējam.Tieši otrādi. Nodot īsto skaņu. Ieraksti jau, nu gandrīz viss – tur, praktiski miksēšana, saskaņošana – jau izdarīta. Palicis tur ‘māsterings’, utt. Otrkārt. Līdz Kovidam jau ierakstījām akustisku albumu. Un arī, uzreiz. Mikrofoni, un visi kopā iespēlējām. Bet, kas mani pārsteidza? Te ir, ko pateikt. Kāpēc, kad es griežos pie puišiem no citām valstīm – bez liekiem vārdiem viņi saka: “Aiziet! Nekādas problēmas. Sūti šurp to ‘bolvanku’,’treku’, ja? Un mēs tev ierakstīsim visu ko vajag.?” Latvijā es mēģināju ar piušiem parunāt: “Izdaram to.” Šeit Latvijā. Paši. Sākās. “Vai. Tas ir grūti. Ak. Man nav laika.” Kāds laiks viņiem bija Kovida laikā? “Puiši. Jums laika bija pilna…” Es varētu pateikt pa krieviski. Puiši, jūs sēžat un vienmēr gaidat, kad kāds atnāks un piedāvās. Jādara ir savs darbs. Tas arī viss. Bet ar koncertiem patiešām ir slikti, jo, es godīgi teikšu – mēs dziedam krievu valodā. Es vienmēr saku šādi: “Labāk dziedāt savā valodā labi, nekā citā – slikti.” Un, kad iznāk un dzied angliski, un briesmīgi ir to dzirdēt… Tāpēc, ka slikta angļu valoda un… Lūk, tāda man šobrīd… Es, patiesi – daru. Paldies Dievam, es neesmu nolaidis rokas, bet… Es nesaukšu uzvārdus… Ļoti daudzi mani draugi, vietējie muzikanti, viņi vairāk… Viņi visu laiku vaid. Viss ir slikti. Viss ir ne tā, kā vajag. Kovid. Ir gan briesmīgi, ka šobrīd ir karš. Par to es pat runāt negribu. Jebkurš normāls cilvēks saprot, ka tas viss ir pr… Man trūkst vārdu. Lūk. Bet mēs tagad runājam par muzikantiem. “Puiši. Mums Latvijā ir tādi…” Mums ir tik maz cilvēku. Ja? Nu, mūs visu. Nu, cik? Kopā ar krievvalodīgajiem. Nav svarīgi cik. Es nerunāju par etno. Ja? Nacionalitāti. Mūsu ir pusotrs miljons, un mēs kaut kā kopā nevaram… Es nesaprotu. Lūk tas patiešām ļoti… Jo es godīgi saku. Es esmu griezies pie ļoti daudziem puišiem. “Uztaisam…” Nu, tu saproti. Projektu. Jā. Pat nevajag nekur iet. Sēdi mājās. Tagad visiem ir studijas. Uzliki mikrofonu. Tagad visiem ir mikrofoni. Tagad visiem ir ļoti labas ģitāras. Tagad visiem ir… Viss ir, izņemot galvu uz pleciem. Nu tā, apmēram. Ļoti dažādi ļaudis ierakstīja šo plati. Turklāt, kas ir interesanti – ka dažus no viņiem es pat nepazīstu. Nekad viņus neesmu redzējis. Viņiem iedeva ierakstus un saka… Nu, teiksim, man bija vajadzīgs ‘bekvokāls’. Un es personīgi šeit Latvijā griezos pie meitenēm un teicu: “Meitenes, nu piedziediet!” ‘Bekvokālu,’ ja? Bet no Pēterburgas, viņi pat nezina, kas es esmu. Ja? Viņi saka: “Super. Aiziet!” Ko tur? Nu, ne tikai piecas minūtes. Viņiem, protams, patika. Ja? Un viņas piedziedāja. Un tur… Gan ‘bekvokāls’. Gan tādi interesanti instrumenti. Un… Un man jau divi albumi ir gatavi. Jautājums ir, kā to tagad sauc – ‘release’. Izstādīt visu šo. Mēs nezinam, kā. Bet matereāls viss, praktiski deviņdesmit procentu, ir gatavs.
J.K: Pastāv uzskats, ka Latvijas roks un metāls ir nepietiekami novērtēts. Ka tam jau sen vajadzēja iekarot ārzemes…
AJ: Es godīgi pateikšu. Godīgi. Par mūsu muzikantiem. Un lai viņi neapvainojas. Ja? Es uzskatu tā. Pirmkārt – mēs Latvijā neizmantojam to, ko citas valstis izmanto ļoti labi. Pirmais. Tas ir ļoti labi, ka ir latvieši. Tas ir dabiski un skaidrs. Latvieši. Ir krievi. Ir ebreji. Tātad mēs esam daudznacionāli. Mēs esam maza tauta. Un tātad Janka Bukums ir maziņš? Janka Bukums ir ļoti liels. Ja? Mēs skaitliski esam maziņi. Nu lūk. Un neizmanto, ko? Es vienmēr uzskatīju un uzskatu, ka latvieši ir ļoti muzikāli. Un tā ir patiesība. Kaut kā tas ir vēsturiski sanācis. Ļoti labi dzied. Vienkārši, es esmu bijis Krievijā un Vācijā. Somijā esmu bijis. Lai būtu tādu koru, katrā ciematā… Visi dzied savas tautasdziesmas. Ja? Jau no bērnības, ļoti muzikāla tauta. Ļoti. Lūk. Tas ir viens. Otrkārt. Krieviem ir vairāk temperamenta. Ja? Nu, ne tā ka… Latvieši jau arī ir temperamentīgi. Nu, kā lai saka? Vairāk tādi… Tad vajag to izmantot. Un es redzēju jauniem puišiem ļoti, ja? Ka, teiksim, bundzinieks ir krievs, bet basģitārists – latvietis. Nu, tas ir – piemēram. Ja? Un sanāk super. Latvietis vairāk tāds stabils, bet krievs vairāk tāds… Un otrādi. Un vispāt tas ir, kā joks. Nu, ne joks, bet katrā jokā ir sava ironija. Nu, tā – es vienmēr esmu uzskatījis tā – labākais variants, ir, kad solists ir krievs, pavadītāj- sastāvs – latvieši. Un otrādi. Ja solists ir latvietis, labāk ņemt akompanimentu no krievu vidus. To vajag izmantot. Nu, kā Amerikā, ja? Melnais… Tur, ‘black’ , ja… Viņi taču visu dara pareizi. Superīgi. Vajag kopā, ja? Katrs ienes kaut ko savu. Tagad par to, ko tu gribēji prasīt – ka visi nav pietiekami novērtēti. Tas ir ļoti nopietni. Un tā vairs nav muzikāla problēma. Tā… Manuprāt… Saproti, ko es saku, ja? Tā, šķiet, ir mentāla problēma. Draugi, vajag no sākuma izdarīt. Vajag kaut ko izdarīt. Produktu, ja? Uztaisīt savu produktu. Un pēc tam teikt, ka viņš nevienam nav vajadzīgs. Bet pie mums ir tā. Neko nedaram, jo tas nevienam nav vajadzīgs. Nu, kā? Papriekšu vajag kaut ko izdarīt. Par to, ka mums ir slikti muzikanti, es nepiekrītu. Jo muzikanti ir ļoti labi. Patiesi. Jā. Un tāpec, ka kaut kā… Tāpēc, ka droši vien Latvijā mūsu ir maz. Nu, kā? Pēc cilvēku skaita. Mēs visu laiku cenšamies – nu, kā lai saka – perfekcionisms. Mēs cenšamies izdarīt – nu pavisam labi. Varbūt, ka šeit kaut kur ir kļūda, jo labāk ir mazāk domāt, par to, ko kāds padomās, cik tas ir labi. Galvenais, lai paši būtu apmierināti.
Un es tev godīgi teikšu – es ļoti maz esmu redzējis cilvēkus, kuri teiktu: “Uh! Es pats esmu apmierināts ar to, ko paveicu!” Lai gan es klausos un redzu, ka ‘super’ viss ir izdarīts. Viņi visu laiku domā, ka kādam ir tevi jānovērtē. Lūk. Tā būtu pareizi. Mazāk vajag domāt, ka kādam ir tevi jānovērtē. Tev patīk (objektīvi protams)… Muzikantam ir jābūt objektīvam. Lūk. Un tāpec es uzskatu, ka, protams, kas attiecas uz nenovērtēšanu, vainīgi esam mēs paši. Ka… Ja mēs… Un otra lieta. Un visu laiku mēs, zini, tādi… – iemeslus atrodam. Kaut kādus. Lūk, ja es būtu bijis Amerikā, vai, ja es būtu Krievijā. Ja, es būtu Krievijā, es tur tūlīt… Jā. Mani novērtētu. Nu, tad brauc uz Ameriku un Krieviju. Kas tev liedz? Ja? Un ‘nafig’ tu kādam esi tur vajadzīgs? Tāpēc, ka tur, gluži otrādi… Es, nu, droši varu teikt, ka… Pēc pieredzes. Pēc tā, ko es ierakstu. Es varu objektīvi pateikt. Ja? Kad es viņiem pārsūtu, viņi man visu laiku saka: “Andrej, nu, tas ir ‘kruta’ nospēlēts. Mēs tā nevaram.” Nu, mēs esam tādi… Par visām varītēm cenšamies izdarīt labāk, nekā mēs īstenībā esam. Tas arī viss. Vajag vienkārši darīt to, ko tu uzskati par vajadzīgu. Tu saproti šo filozofiju? Grūti tas ir. Tu uzdod man grūtus jautājumus. Bet es domāju, ka es atbildēju tev, ja?
Leave a Reply
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.