Grupa “Refleksija” pārsteidz koncertu “Mans draugs Mārtiņš Freimanis” apmeklētājus

Foto: Ritvars Stankevičs
Foto: Ritvars Stankevičs
Spread the love

Šogad latviešu mūzikas mīļotāju ausis pārsteigusi grupa “Refleksija” un solists Arturs Gruzdiņš ar neordināru grupas “Tumsa” dziesmas “Bet maijpuķītēm jāpaliek” versiju. Nesen klajā nākusi vēl viena kaverversija roķīgās noskaņās – dziesma “Riekstkoka sirds”. Ar šiem abiem darbiem “Refleksija” pamatīgi sakustinājusi tūres “Mans draugs Mārtiņš Freimanis” koncertzāles.

Stāsta Arturs Gruzdiņš, grupas “Refleksija” solists un šova «X Faktors» pirmās sezonas uzvarētājs: “Izvēlēties to īsto un vienīgo dziesmu nemaz nebija tik vienkārši, izskatījām un izklausījām diezgan daudz no “Tumsas” repertuāra. Atļaušos teikt, ka tas ir kā ar mīlestību, vai nu ir klikšķis, vai nav. Un tā notika arī ar Maijpuķītēm – kad sarakstā tikām līdz šai dziesmai, viss tapa vienā mirklī – bija skaidra aranžējums, skanējums un noskaņa. Savukārt Riekstkoka sirds bija pirmā dziesma, ko apspriedām, kad sākām meklēt dziesmu, kuru ieskaņot. Atmetām to, jo tā jau oriģināli bija roķīga, bet mēs vēlējāmies pārveidot kaut ko līdz nepazīšanai. Tūres ietvaros mums palūdza uztaisīt vēl vienu dziesmu, lai koncertos būtu vēl kāds gabals, ko izpildīt. Atgriezāmies pie “Riekstskoka sirds”, kas ir ļoti melna un smagnēja dziesma – tieši tās sajūtas, kas rokmūzikai piestāv.”

Šoruden koncerti “Mans draugs Mārtiņš Freimanis” izskanējuši piepildītos kultūras centros un koncertzālēs, Liepājā un Rēzeknē pēc publikas pieprasījuma organizēti arī papildkoncerti, kuros grupas “Refleksija” priekšnesumi bez izņēmuma vienmēr pavadīti ar ovācijām.

“Freimanis ar “Tumsu” bija īstajā vietā un īstajā laikā. Laikā, kurā mūzika bija patiesāka un tīrāka, pat trauslāka, un tāds pats bija arī klausītājs – viņš “uzsūca” šo trauslo sajūtu ko saucam par mūziku un lirikām. Par izpārdotajām koncertzālēm mums bija visai liels pārsteigums, bet ir milzīgs prieks, jo cilvēki ar patiesām emocijām uzņem gan mūs, gan pārējos tūres dalībniekus, un tas ir skaisti. Un jau atkal mēs varam teikt ka, šoreiz jau mēs, esam īstajā laikā un īstajā vietā. Klausītājam to vajadzēja, un mēs varam būt laimīgi, ka esam šeit un tagad, un spējam viņam to sniegt!”

“Uz tūres koncertu skatuvēm mēs kāpjam ar milzīgu atbildības sajūtu un lielu lepnumu par to, ka varam tur atrasties. Atbildība, jo klausītāji ir devuši mājienus, ka viņiem patīk mūsu versijas par Tumsas dziesmām, līdz ar to gribam nodot šīs sajūtas arī “dzīvajā”. Cilvēki speciāli ir nākuši dzirdēt mūs un pārējos lieliskos mūziķus. Izjūtam lepnumu, jo mums ir iespēja atrasties uz vienas skatuves ar mūziķiem, par kuriem paši esam fanojuši vēl tikai pirms pāris gadiem, un mums ar savu mazo pieredzi ir jātur viņiem līdzi. Mēs priecājamies, ka esam atšķirīgi un nebaidāmies no publikas reakcijas – pie dzīvās mūzikas ķermenis rīb pamatīgi un vienaldzīgo nav.”

“Šis projekts un tūre mums ir dāvājusi pavisam citus apvāršņus un emocijas. Esam klieguši “..pamosties, mosties, mosties..” Latvijas skaistākajās koncertzālēs, kurās pārsvarā par rokmūzikas esamību, līdz šai tūrei, liecināja vien neapdomīgi neatslēgti telefonu zvanu signāli koncertu laikā. Esam lepni par to,” atzīst Gruzdiņš.

 

Be the first to comment

Leave a Reply