Šis brīnišķīgais jaunais tukšums” jeb kā viltotais britu nihilisms sakņojas Latvijā

"Fake British Nihilist" | Publicitātes foto
"Fake British Nihilist" | Publicitātes foto
Spread the love

Kas īsti ir britu nihilisms, un kāpēc tas tiek viltots, man nebija ne jausmas līdz pat brīdim, kad kādudien, iegājis “Facebook”, jau pirmajās minūtēs atklāju kāda līdz šim nedzirdēta mūzikas projekta “Fake British Nihilist” jauno klipu ar nosaukumu “Hangman”. Klips piesaistīja gan vizuāli, gan muzikāli un, pašsaprotami, radīja interesi par pašu muzikālo veidojumu. Mierā nelikos un drīz vien noskaidroju, ka aiz nosaukuma, kas raisa domas par konspirāciju teorijām, slēpjas kāds Latvijā dzimis, audzis un ar mūziku apsēsts indivīds vārdā Romāns, kurš līdz šim vairāk bijis zināms no viņa darbības industriālā metāla ievirzes grupā “Stagnant Project”. Pēc dabas būdams izcili nekaunīgs, tūlīt pat sazinājos ar augšminēto kungu, lai vienotos par intervijas iespēju, uz ko aši vien saņēmu piekrītošu atbildi, un process varēja sākties.

Ivars Tālkalns (turpmāk “I.T.”): Sveiks – es te saistībā ar to tavu projektu. Noklausījos, iepatikās, ieinteresēja. Vai varam sarunāt kaut ko līdzīgu intervijai – respektīvi mums te briest tāds panopietns mūzikas medija projekts, pamatā orientēts uz to, ko mūzikā dara cilvēki no Latvijas (un, protams, arī no citurienes).

Romāns Ļjamcevs (turpmāk “R.”): Sveiks! Jā, protams, ar lielāko prieku!

I.T.: Ok. Tev varbūt tagad ir brīvs laiks?

R.: Protams.

I.T.: Tātad, grupa “Fake British Nihilist” – vai nosaukums nosauc grupas dislokācijas vietu vai arī ir tikai alegorija par kādu mūsdienu sabiedrības iezīmi?

R.: Kā ideja grupa paradījās vēl, kad dzīvoju Anglijā, kas, protams, ietekmēja nosaukumu, bet realizēju to tikai, kad atgriezos Latvijā no Āfrikas 2014. gadā. Nosaukums kombinē gan atsauksmi uz lokāciju, gan atsauksmi uz grupas vienīgajam dalībniekam patīkošo ideoloģiju. Bet pat tad, kad esmu nodzīvojis Lielbritānijā pietiekami ilgu laiku un visai dziļi “iebraucis” viņu kultūrā, par reālu britu tā arī kļuvis neesmu. Tas pats ar nihilismu – es piekrītu daudzām šīs filozofijas doktrīnām, bet līdz īstam nihilistam man vēl augt un augt. Tāpēc rādās nosaukums “Fake British Nihilist”.

I.T.: Mazliet konkretizēsim – tā ir grupa vai projekts, un vai bez tevis tajā piedalās vēl kāds?

R.: Tas ir mūzikas projekts, kurā “uz pilnu slodzi” esmu tikai es, bet ir bieži iesaistīti viesvokālisti, tādi kā Chris Clancy no “Mutiny Within” un “Wearing Scars”, Jevgenija Korkina no “Lureaway”, Maria Kozik, Peter Sukhanov no “Windlines” un citi. Par grupu to nosaukt nevar, tā ir taisnība, jo tas ir one-man project, kuram “dzīvie” koncerti šobrīd nav iespējami.

I.T.: Pēc tevis teiktā, projekts darbojas jau trīs gadus, bet savu pirmo metāla singlu “Hangman” tu piedāvā tikai tagad. Vai bez tā ir vēl kāds mūzikas materiāls jeb vai tas ir pieteikums kādam lielāka izmēra izdevumam?

R.: Albums nepieturas pie viena žanra – tur ir dziesmas gan metal, gan blues rock, alternative un jazz formātā. “Hangman” ir tikai pirmais projekta metal singls – projekta “Facebook” lapā (www.facebook.com/FakeBritishNihilist/) līdz šim jau bija pieejamas vēl četras dziesmas, katra savā žanrā. Ideja bija vispirms sagatavot materiālu un tikai pēc tām sākt to publicēt, lai nenotiktu tā, kā bieži vien sanāk ar grupām – mājaslapa ir, fotogrāfijas ir, fani un sekotāji ir – mūzikas nav…

I.T.: Tātad runa ir par pilnmetrāžas formāta albumu. Kāpēc tāds žanru spektrs?

R.: Man pašam patīk ļoti dažādi mūzikas žanri, kurus ir interesanti gan klausīties, gan sacerēt. Jau sen pleilistē griežas ļoti daudzveidīga putra ar vienmēr ieslēgto funkciju “random”, jo citādi ātri paliek garlaicīgi. Albumu bija interesanti rakstīt tādā pašā formātā. Saprotu, ka lielāko potenciālo klausītāju daļu tāda nestandarta pieeja, mazākais, pārsteigs, un, iespējams, daudziem šāda pieeja nepatiks, bet ceru, ka cilvēki ar līdzīgu gaumi arī atradīsies.

I.T.: Kā sauksies albums un kādos formātos to ir plānots izlaist vai padarīt pieejamu plašākam klausītāju lokam?

R.: Albums sauksies “Brave New Void”, jo man neveselīgi patīk vārdu spēles un blāvas atsauces. Tas būs pieejams digitālā formātā visās lielajās interneta platformās: iTunes, Spotify, Amazon, Google Play, utt. Bija daži pieprasījumi izlaist albumu arī CD formatā – ja tādu būs vairāk nekā 20, tad CD arī būs.

I.T.: Cik kompozīciju tev ir šobrīd, un vai tiešām plānotas tik daudzas, kā tu mini?

R.: Jā, 16 dziesmas jau ir gatavas. Vēl kādas trīs šobrīd ir tapšanas procesā, bet tās tiek plānotas jau uz nākamo albumu.

I.T.: Kad plāno pašu albumu laist tautās?

R.: Plānoju augusta beigās, bet neesmu pārliecināts, ka paspēšu – tas aizņem baigi daudz laika.

I.T.: Par ko tu dziedi savās dziesmās?

R.: Dziesmas… par “dissatisfaction with the current world order and failure to realise the full potential of the human race” (tulk.: “neapmierinātību ar esošo pasaules kārtību un neveiksmīgiem mēģinājumiem realizēt pilnīgu cilvēces potenciālu”).

I.T.: Cīņasdziesmas nolemtajiem? Tātad esi laimīgs neveiksminieks, kas savu neapmierinātību izpauž dziesmās? Jeb tomēr traks neapmierinātais, kas to parvērš kliedzienā?

R.: A bit of both, I guess (tulk.: “Laikam jau gan viens, gan otrs”).

I.T.: Cik ilgi pats ar mūziku ņemies? Skatījos, ka tavas ģitārspēles prasmes ir visai vērā ņemamas. Esi kaut kur (pie kaut kā) to apguvis vai pašmācības ceļā?

R.: Ģitāru spēlēju jau kādus gadus 13. Mācījos un vēl joprojām mācos pats, bet, protams, internets palīdz.

I.T.: Kādi pašam ir muzikālie favorīti? Ko (bez savas mūzikas, protams) vari ieteikt potenciālajiem faniem kā vērā ņemamu?

R.: O, šeit var būt ļoti garš saraksts, bet īsumā:
No metālmūzikas – “Ne Obliviscaris”, “Allegaeon”, “Beyond Creation”
Avant-garde – “Diablo Swing Orchestra”, “Unexpect”, “Chenille”
Jazz/Gypsy Jazz – Hiromi Uehara, The Rosenberg Trio, Connie Evingson
Gothabilly/Dark Country – “Coffinshakers”, “Ghoultown”, “Hillbilly Moon Explosion”, “Demented Are Go”
Citi – “Eivor”, “Ihsahn”, “Leprous”

I.T.: Jā – tiešām iespaidīgi! Kā tev notiek pats dziesmu tapšanas process? Vai rodas ideja, par kuru gribi dziedāt, vai arī rodas mūzika, kurai pēc tam tiek radīts teksts, vai sākumā top aptuvens mūzikas šablons pēcāk topošai kompozīcijai?

R.: Visbiežāk mūzika un teksti rakstās atsevišķi un pēc tam atrod cits citu, bet dažās dziesmās sākotnēji radās mūzika, un, to spēlējot, galvā nāca ideja par tekstu.

I.T.: Kā saprotu, FBN pamatā ir studijas projekts. Vai ir plānots pieņemt kaut vai sesijas mūziķus un pārvērst to par koncertējošu grupu?

R.: Grūti pateikt. Man ir daudz interesantāk rakstīt mūziku nekā to spēlēt. Bet ja būs klausītāju interese, tad – iespējams.

I.T.: Vai ir plānots kāds gaidāmā albuma prezentācijas pasākums?

R.: Arī nē, tikai online promotion.

I.T.: Tātad pamatā tikai draugiem un aktīviem interesentiem? Kur vēl bez “Facebook” lapas var iegūt informāciju par tavu projektu?

R.: Šobrīd vēl nekur. Tiks taisītas “Bandcamp” un “Wikipedia” lapas, bet tas vēl ir procesā. Vēl ir grupas darbībai veltīts “Youtube” kanāls. Cerams, ka nebūs tikai draugiem un aktīvi ieinteresētiem, jo es lietoju “Facebook” un “Youtube” reklāmas rīkus, lai dabūtu lielāku pieejamību un atrastu ieinteresētus cilvēkus Latvijā un citās valstīs, kuriem varētu patikt FBN mūzika.

Be the first to comment

Leave a Reply