Saruna ar “The Coco’nuts” bundzinieku Artūru Strautmani

Autors: Gustavs Gailītis

Grupa ” TheCoco’nuts” klausītājus ar savu mūziku jau priecējuši 6 gadus, kuru laikā grupa ir izdevusi 2 albumus – “Amid oppostites” un “No other way out“. Grupā ir 7 dalībnieki – Marija Broča, Pēteris Narubins, Artūrs Strautmanis, Inese Bērziņa, Monta Kurme, Toms Valmiers, Benijs Zeltkalis un Reinis Puriņš. Grupa ar savu mūziku vienmēr ir spējusi pārsteigt un aizraut klausītājus ar savu interesanto skanējumu.

The Coco’nuts” bundzinieks Artūrs Strautmanis pastāstīs par grupas izveidošanos, iedvesmas avotiem un grupas nākotni.

 Kad un kā izveidojās “TheCoco’nuts”?

Tā kā nesen nosvinējām savu sešu gadu pastāvēšanas gada dienu, tad jāsaka, ka esam izveidojušies 2013. gadā, taču grupas tā laika “kodols” (Marija un Pēteris) muzicēja kopā jau kādu laiku pirms tam. Abi bija seni draugi. Marijai patika un bija vēlme dziedāt, Pēterim ģitāra bija veids kā dabūt ārā melodijas un idejas. Kādus divus gadus (laika līnija var būt neprecīza) vēlāk pievienojos es, jo ar Mariju reiz mācījāmies vienā skolā, un es tajā laikā spēlēju kopā ar ģitāristu Rihardu Lībieti. Pāris koncertus vēlāk iepazinām Inesi (taustiņi un beki), kura vēlējās piedalīties, kā arī pazina saksofonisti Mariju. Marija bārā sastapa basistu Tomu, Jāzeps (flauta) bija sens paziņa Pēterim, un uz koncertu bārā “Pērle” pievienojās arī bekvokāliste Monta.
Viss caur komunicēšanu, vecu pazīšanos atsvaidzināšanu un koncertēšanu kustējās uz priekšu!

Klausoties “TheCoco’nuts”, var saprast, ka grupa nespēlē viena konkrēta žanra mūziku, taču, tavuprāt, kāda žanra pārstāvji ir “TheCoco’nuts”?

Esam daudzi, un ir daudz muzikālās ietekmes katram no mums, bet, ja jānoīsina pēc iespējas saprotamāk, tad es teiktu –indi mūzika ar spēcīgām fanka, blūza un džeza ietekmēm.

Kādi mūziķi un kas vispārīgi iedvesmo grupu?

Kā jau minēju, esam daudzi, tādēļ iedvesmas avoti ir vismaz trīs reizes vairāk. Noteikti jāpiemin “Led Zeppelin“, Maikls Kivanuka (Michael Kiwanuka), Nina Simona (Nina Simone), Eimija Vainhausa (Amy Winehouse), Etta Džeimsa (Etta James), Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix) un daudzi, daudzi citi. Mūzika iedvesmo visvairāk. Tie var būt hip hop mūzikas ritmi, džeza mūzikas brīvība, blūza pulsācija vai roka enerģija. Galvenais ļauties iedvesmai.

“TheCoco’nuts” ir izdevuši jau divus albumus, kāds ir jūsu mūzikas rakstīšanas process, un kāda ir nozīme katram grupas biedram dziesmu radīšanas procesā?

Liela daļa materiāla ir radusies brīvas improvizācijas procesā, džema sesijās, liela daļa ir attīstītas idejas no kāda no harmoniskajiem instrumentiem. Dažkārt tas ir bungu grūvs, kas iedzīvina, bet improvizācija ir albumu materiālu pamatā. “Amid oppostites” bija ļoti džemošanā balstīts albums, kamēr “No other way out” bija konkrētu, apstrādātu, gatavu motīvu apaudzēšana. Noteikti jāpiemin, ka tekstu autore ir soliste Marija!

Nesen grupa aizvadīja savu sesto jubileju, kā, tavuprāt, grupa ir mainījusies pa šiem sešiem gadiem?

Esam mainījušies līdzi sev katram kā personībai. Sākot muzicēt kopā, bijām galīgi “jauniņi”, un trakošana, bohēma un ballīte bija visai liela sastāvdaļa no tā, ko darījām uz skatuves un nost no tās. Laikam ejot, manuprāt, esam vairāk nobrieduši un vairāk apzinājušies mūziku kā izpausmes veidu, un kā vēl tā spēj katru no mums iekustināt garīgi vai fiziski. Esam nopietnāki pret to, ko darām, bet noteikti neesam pazaudējuši enerģiju uz skatuves. Varbūt esam nedaudz nobriedušāki nost no tās. Katrs no grupas locekļiem darbojas vairākos projektos, spēj izlaist ārā to mūzikas daļu, kuru, iespējams, nevajadzētu “pārdozēt” kokonatos. Piemēram, Pētera “Rahu the Fool“, Ineses džeza kvartets utml. Uj, aizrunājos. Kopumā maināmies līdzi sev kā cilvēkiem, ejot cauri pieredzēm iz dzīves.

Abu “The Coco’nuts” albumu dziesmu teksti ir angļu valodā, kādēļ jūs izvēlaties rakstīt vārdus angļu valodā, un vai būs albums arī latviešu valodā?

Dziesmu vārdi ir interesants temats, jo angļu valoda, manuprāt, sniedz tādu kā stikla sienu visam, ko saki, un vārdi nedaudz pazaudē to raupjo un spēcīgo nozīmi, kura tiem piemīt latviešu valodā. Varētu būt, ka angļu valoda ir tā, kuru dzirdam ikdienā klausoties mūziku (noteikti pieminot to, ka latviešu mūzikas dižgaru kompozīcijas ir bieži viesi mūsu ausīs un ir veidojuši mūsu muzikālo izpratni). Kā arī lirikas raksta Marija, un, ja viņas personīgie pārdzīvojumi nāk uz papīra ārā angļu valodā, tad tam ir jāļaujas. Esam daudz domājuši par materiālu latviešu valodā un vienu dziesmu arī ierakstījuši. Latviešu valodas materiāls būs. Tas atnāks, un tad tam jāļaujas.

Kādi pagaidām ir bijuši grupas lielākie sasniegumi?

Lielākais sasniegums ir grupas pastāvēšana tik ilgi, cik tas ir noticis. Esam lieliska kompānija un draugi, bet tik lielu sastāvu pastāvēšana nav viegla un pašsaprotama parādība. Tas ir darbs, kompromisu meklēšana, ego apslāpēšana, sapratne un cieņa vienam pret otru. Citādi, manuprāt, nekas uz priekšu neiet. Es neesmu liels sasniegumu cilvēks, jo manī (domāju, ka arī visā grupā) mīt konstants izsalkums pēc lielākām skatuvēm, jaunām iedvesmām, pieredzēm un mūzikas. Sasniegumi jānosauc tiem, kuri mūs klausās. Varbūt tas bija koncerts “Local housā”, jo tas kādu ir iedvesmojis spēlēt mūziku. Varbūt tas ir koncerts Positivus festivālā, jo tad esam bijuši daļa no kaut kā, Latvijas mērogiem, liela. Man visvairāk atmiņā paliekošais ir pēdējā albuma ierakstīšana, apstrādāšana un “palaišana tautās”. Man personīgi tas bija ļoti liels ieguldīts darbs un atdeve. Šis albums atstāja tādu “mēs esam ierakstījuši to, kas šobrīd esam” sajūtu, un tas man ir patiesi. Patiess sasniegums.

Kādi ir grupas plāni nākotnei?

Šo ceturtdien dodamies jauna muzikāla materiāla meklējumos. Pabūsim radošā nometnē un skatīsimies, ko esam iekrājuši pa vasaru. Februārī daudz koncertēsim Rīgas robežās un martā dosimies mini Latvijas tūrē (Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jūrmala, Jelgava) un tad jau gatavosimies vasarai, kura mums būs gana krāsaina un gana notikumiem bagāta. Mēs uzņemsim apgriezienus un cerēsim, ka saņemsim enerģiju arī atpakaļ!

Interesentiem būs iespēja apmeklēt grupas koncertus 14. februārī bārā “Autentika”, 21. februārī “M50” dizainbārā un 29. februārī bārā “Tallinas Pagalms”.

Be the first to comment

Leave a Reply