Saruna ar LRMA valdes priekšsēdētāju Uģi Glāzīti

FOTO: Rasma Isajeva
FOTO: Rasma Isajeva
Spread the love

Autors: Līga Laimiņa

Līga: Ar ko viss sākās? Kā radās doma dibināt LRMA?

Uģis: Aptuveni piecus gadus atpakaļ gaisā vibrēja doma par rokmūziķu apvienošanos un pirms diviem gadiem radās LRMA.  Sagadījās tā, ka tajā laikā man pašam bija brīvāki brīži un tai idejai es pieķēros klāt nopietnāk. Ja mēs salīdzinām popmūziku ar rokmūziku, tad rokmūzikā bija jūtams  sava veida pagrimums. Tas arī bija pirmais dzinulis radīt organizāciju, kurā kopīgiem spēkiem iet uz priekšu. Uzsākot organizācijas dibināšanu iepazinos ar Jāni Bukumu ( rokmūziķis) un tinot lentu atpakaļ, liekot fragmentu pēc fragmenta, sapratām, ka abi trakajos deviņdesmitajos esam kopā dauzījušies, un ceļi neapzināti krustojās. Tikai  man vairāk moču lietas, Jānim savukārt mūzika. Tā arī lēnām sākām. Savācām domubiedrus, kopumā divdesmit pieci bija, sapulcējāmies nu jau vairs neeksistējošajā NabaKlab. Iznākot no sapulces ar mapīti rokās atskārtu, ka esmu izvēlēts par LRMA valdes priekšsēdētāju. Pirmās domas jau bija ļoti grandiozas un gigantiskas, taču sastopoties ar realitāti un redzot kā tas viss virzās vai tieši pretēji – nevirzās, mēģinājām iet dažādus ceļus. Reālā dzīve noliek pie vietas, jo pirmais pusgads bija sava veida taustīšanās un mēģinājums saprast kādā virzienā jādarbojas, lai sasniegtu savus nospraustos un biedrības statūtos nostiprinātos mērķus. 

Paralēli tam visu laiku palielinājās domubiedru un atbalstītāju skaits, kas nav nesvarīgi. Ņemot vērā to, ka sākumā uz mums lūkojās diez gan skeptiski. Kas tad nu tur būs? Šobrīd oficiāli mums ir pāri par sešdesmit biedriem, bet ir vēl ļoti daudz atbalstītāju, fanu un visādi citādi ar entuziasmu pilni cilvēki, kuri iesaistās mūsu projektos. Jāpiebilst, ka mūsu biedri ir dažādu profesiju pārstāvji. Es, piemēram, neesmu ar mūziku saistīts cilvēks, pēc izglītības esmu ekonomikas maģistrs un tamdēļ uz esošām lietām un problēmām varu paskatīties savādāk. Tāpat mūsu biedri ir juristi, ekonomisti, arhitekti, mārketinga cilvēki. Dažādu profesiju ļaudis, kurus vieno rokmūzika un kuri aktīvi darbojas LRMA.

Līga: Kāda ir galvenā doma?

Uģis: Galvenā doma ir tāda – padarīt rokmūziku par eksporta preci ar kuru varētu iet un iekarot ārvalstu tirgus, vienlaicīgi popularizējot Latvijas rokmūziku un Latviju varētu popularizēt ārzemēs. Latvijā ir vairākas līdzīga profila un jomas organizācijas, kā piemēram Latvijas mūzikas eksporta biedrība, mūzikas informācijas centrs un citas, bet viņas pilnībā vai daļēji ir dotētas no valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Sākumā mēs ļoti pētījām ar ko katrs nodarbojas, ko dara. Šodien atskatoties uz visu pirms sākumu kā mēs to sākām, es noteikti otrreiz tā nedarītu. Tas bija sarežģītākais ceļš, kuru izvēlējāmies dibinot LRMA. Daudz vieglāk būtu bijis pieslēgties jau pie kaut kā gatava un savu jomu bīdīt tālāk.

Pirmais, ko pamanīju sākot darbību bija tas, ka rokmūzikai nav publicitātes. Nekādas. Ja rokmūziķis sacer un ieraksta dziesmas, tad viņam ir praktiski neiespējami savu gara darbu izcelt gaismā un darīt to zināmu plašai auditorijai. Radio nespēlē, jo nav formāts. Raksti par rokmūziku arī praktiski neeksistē. Ja nu vienīgi, kāds portāls pa draugam un labām attiecībām kaut ko nopublicē, taču bez pazīšanām tikai ar talantu bija diezgan pagrūti dabūt publicitāti.

 Līdz ar to mūsu pirmais solis – pašiem savs medijs. Izveidojām oficiālu online mediju – Rock Magazine www.lrma.lv  un reģistrējām. Tas arī nebija rožains ceļš, kamēr izlauzāmies caur ērkšķiem uztaustot pareizo platformu. Tad radās doma par radio raidījumiem, bet lielās summas, ko prasīja radio stacijas par raidījumiem mūs pārsteidza nesagatavotus. Kā nākošais solis sekoja ideja filmēt televīzijas raidījumus. Pateicoties daudziem palīgiem (piecpadsmit cilvēkiem)  – režisoram, grimētājiem un visiem gaismotājiem, kameras cilvēkiem – uzfilmējām pirmo pilotprojektu raidījumam par Latvijas rokmūziku. Protams, no kļūdām mācās, jo sapratām, ka mums nav tādu resursu, lai to darītu regulāri un reālās summas raidījuma izmaksām nevarēja maksāt neviens no televīzijas kanāliem.

Tomēr šobrīd mums darbojas medijs, ir savs radio raidījums “Roka Nemieri” radio SWH Rock ēterā Jāņa Bukuma un Ērika Saksona vadībā. Ir safilmēti vairāk kā četrdesmit video vlogi, kurus var redzēt rock magazine www.lrma.lv. Ņemot vērā lielo interesi par šiem vlogiem, kuru tapšana ir nedaudz pierimusies, plānojam tuvākajā laikā atsākt vlogu filmēšanu ar jaunu sparu un vairāk arī iekļaut izglītojošas tēmas. Izglītojošas tieši praktiskās jurispudences, menedžmenta, aktiermeistarības, grāmatvedības un citās jomās, kuras interesē mūsu biedrus, atbalstītājus un rokmūzikas interesentus.

Mēs esam neatlaidīgi. Sākumā izdomājam, rīkojamies un tad analizējam  paši savas kļūdas un secinām, ko varam,  ko ne. Kaut kas nepatīk, griežam nost un darām no jauna.

Līga: Ko darāt šobrīd?

Uģis: Tā kā mums nav pastāvīga finansiāla atbalsta, tad lai organizācija varētu pastāvēt piedalāmies dažādos projektos, kā arī rīkojam koncertus. Viens no foršākajiem, kas sanācis ir “Latvijas skaņas” koncerts. Cikls, kur rokeri nāk pusakustiskā, akustiskā veidā izrādot savu daiļradi. Ir izveidojusies laba sadarbība ar kultūras pili “Ziemeļblāzma”. Rīkojam koncertus, kur ierodas dažāda vecuma cilvēki, turklāt koncerti ir bez maksas. Tuvākais koncerts paredzēts 16. maijā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.

Iespēju robežās radio raidījumā Roka Nemieri cenšamies atskaņot arī jauno Latvijas roka mākslinieku skaņdarbus, ja tādus mums piedāvā. Ir doma turpināt attīstību ar producēšanu, menedžmentu. Šobrīd meklējam un dibinām kontaktus ar ārzemju līdzīgām organizācijām un producentiem, ierakstu kompānijām. Tas viss prasa laiku un virzās ļoti lēni. Ja kaut ko iesākam, tad pārliecināmies, lai tas ir kvalitatīvi.

Viens ceļš ir praktiskais, kuru  mēs ejam ar pašiem māksliniekiem, savukārt otrs ir politiskais ceļš, kurš jāiet, popularizējot rokmūziku. Nevar to pamest novārtā. Latvijas kultūras jomā klasiskai mūzikai ir milzīgs atbalsts, bet visa pārējā mūzika ir nosaukta kā mūsdienu ritmiskā un populārā mūzika. Gribas ieņemt savu virzienu, lai tiktu atzīti un ilgtermiņā tiktu izveidota kārtīga industrija. Sadarbībā ar ārzemēm un citām līdzīgām organizācijām var veidot tramplīnu uz mērķi. Jāpanāk tas, lai mākslinieka radītais darbs ir produkts, kurš ir eksportspējīgs kā arī būtu interesants citviet pasaulē.

Līga: Kur jūs sevi kā LRMA redzat vēl pēc diviem gadiem?

Uģis: Ir liela cerība, ka kāda blice būs izsitusies ārpus robežām un būs pazīstami ne tikai Latvijas mērogā. Arī cilvēkiem būs radusies izpratne par māksliniecisko vērtību rokmūzikā, kur cilvēki ar savām rokām un instrumentiem rada mūziku, nevis datorā. Vēl mums ir sapnis izveidot roka māju tādu kā koprades centru, kā punktu no kura varētu sākties rokmūzika. Tur atrastos radio studija, video un audio studija, zāle semināriem, kur apmācītu skatuves runu un kustību. Kā arī koncertzāle koncertiem.  Respektīvi kultūras centru ar visām iespējām, rast sev nepieciešamo materiālu, ideju, telpu lai uzsāktu talanta attīstību. Uz vietas mācīties, strādāt un mēs palīdzētu ar menedžmentu un producēšanu.  Diemžēl šis projekts prasa lielus resursus un pašlaik veicam šī sapņa detalizētu izpēti un mēģinām pārvērst šo sapni ciparos, lai varētu jau konkrētāk runāt ar potenciāliem atbalstītājiem, sponsoriem , investoriem. Domāju, ka tas nav nekas neiespējams un ja nekas tāds ievērojams negadīsies, tad agri vai vēlu šāds centrs taps. Vairāk par mums var uzzināt lrma.lv.  Interesenti un rokmūzikas atbalstītāji ir laipni aicināti papildināt mūsu rindas.  

Be the first to comment

Leave a Reply