Jānis Kronbergs: Kādas ir tavas sajūtas, iznākot jūsu jaunajam EP? Kādas sajūtas dominē ap, un gar šo disku?
Reinis Liepa: Šī singlu kompilācija ir kā storyline. Kad es viņu klausos, ir tāds fīlings, ka es redzu konkrētu brīdi no savas dzīves – divas dziesmas ir daudz vecākas, nekā pārējās. Bettas ir tas, kas ir noticis ar mums, ar mani, pēdējo gadu laikā. Un, kā mēs skatāmies uz lietām caur mūziku. Es teiktu – kaut kā tā. Viss tā situācija šobrīd pasaulē… Un vienkārši arī ir tā, ka rakstās mums šobrīd vairāk tā mūzika, un tad ir interesanti pašiem paskatīties uz to visu no malas. Es pats tagad paklausījos šo EP, un sapratu to, ka: “Jā. Es tur redzu sevi kāda pēdējā pusgada laikā, jo liela daļa dziesmu ir samērā svaigas.” Viss albums dod tādu kā ieskatu par to, kā tas viss aizsākās vairākus gadus atpakaļ.
J: Cik jūsu EP ir dzīvie instrumenti iespēlēti un cik nē? Cik daudz sintētiskās mūzikas?
R: Tas ir atkarīgs no fīlinga. Mēs ierakstāmies pie Kārļa Šteinmaņa, un pie viņa ir riktīgi forša studija. Gala rezultāts vienmēr ir tāds, kādu mēs to gribam. Mēdzam arī samplēt skaņas, piemeklējam kaut kādus efektu paternus. Bet, ja godīgi, gandrīz viss tiek iespēlēts.
J: Vai starp visām sešām dziesmām ir kāda, kura tev ir vismīļākā? Kas visvairāk sirdij tuva?
R: Ceturtā dziesma, Karalienēm, es teiktu. Tā dziesma man pašam ir vismīļākā. Īstenībā, šādā stilā mēs iespējams ar grupu uzrakstīsim vēl vairāk gabalus, varbūt pat izdosim albumuar tādu bišķiņ, nedaudz smagāku, bišķiņ tādu tumšāku rokmūziku. Jā.
J: Vai ir kāds stāsts, kā radās šī dziesma. Ja vien tu gribi stāstīt par tās vēsturi.
R: Dziesma ir par mīlestību un skumjām. Katrai dziesmai apakšā ir kāds stāsts, to es klausītājam nevēlos atklāt, lai paši klausās, un katrs pats kaut ko sajutīs. Esmu no grupas biedriem dzirdējis domas, ar ko viņiem šī dziesma asociējas, un man arī ir interesanti paklausīties. Man labāk patīk dzirdēt citu cilvēku, kas klausās Street Conference, viņu viedokli par mūsu dziesmām. Ar ko tās viņiem asociējas. Un, mēs grupā smējāmies – Začs teica, ka šī būs dziesma, kuru varēs dziedāt visi, kas ir iemīlējušies Laurās. (Smejas)
J: Ir iznācis šis EP. Kādi ir jūsu tālākie plāni? Ko grupa plāno darīt tālāk?
R: Mums ir ieplānots albuma prezentācijas koncerts, 19. martā bārā Republika. Kas to lai zina vēl, kas notiks pēc tam. Šis būs arī pirmais kārtīgais Street Conference koncerts, un mēs paši esam riktīgi excited un gatavojamies, un ielūdzam visus. Marts ir arī grupas dzimšanas mēnesis.
J: Kad visa šī sērga ies uz beigām, jūs droši vien kāpsiet uz skatuves, kad vien varēsiet? Izmantosiet katru iespēju?
R: Jā, protams. Es domāju, būs riktīgi forša vasara. Katrā ziņā, noteikti spridzināsim no sirds.
J: Cik šobrīd jums ir stingrs sastāvs grupai? Cik stipri esat nogruntējušies pašreizējā sastāvā?
R: Šobrīd ir visstabilākais sastāvs, kāds vispār mūsu grupā ir bijis. Mēs esam četratā, mums ir pievienojies jauns dalībnieks – Mairis. Jā. Uztur grupas garu. Svaigas asinis, kā saka. Jauns puisis ar labu vaibu, piedalījās arī klipa Dari kā vēlies filmēšanā, kurš nupat jau ir iznācis.
J: Kā tu nosauktu jūsu šī brīža spēlēšanas stilu? Ja jums būtu tas jāieraksta, piemēram, Columbia ierakstu kompānijas anketā. Ko tieši jūs spēlējat?
R: Nedaudz savādāku rokmūziku. (smejas). Jā. Es man liekas anketā ierakstītu tā. Lai gan nē, tā varbūt nē. Es teiktu… Es nezinu. Īstenībā, ja man ir jāmēģina nodefinēt dažos vārdos, ko mēs Street Conference spēlējam… Zini, tagad vajadzēs izdzēst ārā visu, ko es iepriekš pateicu. Man ir diez gan grūti atbildēt uz šo jautājumu. Ko tad mēs īsti spēlējam… Mēs spēlējam ģitāras, basģitāru un bungas. Un dziedam. Lūk. Un, jā… Sirdī esam emo. (Atbildot uz pēdējo jautājumu, Reinis pavada savu atbildi ar nepartrauktiem smiekliem)
Publikācija tapusi ar VKKF atbalstu.
Leave a Reply
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.