Alternatīvā mūzika allaž ir apbūrusi ar savu nepreteciozismu un netiekšanos iekļauties ‘meinstrīmā’. Pats nosaukums ,garāžroks’ liek domāt, ka mūzika tiek spēlēta garāžā. Vai tā patiesībā ir? Vai deviņdesmitajos gados, grupas, kas atdalījās no ‘meinstrīma’ rokmūzikas, patiesībā, gribēja protestēt pret pastāvošo mūzikas iekārtu, kas viņu prāt bija kļuvusi pārāk salda un uzspodrināta. Un varbūt, ne tikai viņu prāt. Varbūt tieši viņi, šie ‘garāžroka’ pārstāvji gribēja atgriezties pie saknēm. Kas zina?
Jānis Kronbergs: Vai Nova Koma ir atkopusies pēc ‘mēra’ laikiem? Kāda šobrīd ir situācija?
Mārtiņš Vilnītis: Šobrīd sajūta, ka viss kārtībā, viss normāli. Ierobežojumus nejūt. Bažas vienīgi par rudeni. Varbūt – kas notiks. Bet šobrīd – viss okei, visi veseli. Notiek koncerti gan Rīgā, gan ārpus tās. Tā ka – šobrīd viss kārtībā.
J.K: Vai Nova Koma neseko ‘meinstrīmam’? ‘Garage’ roks jau nav uz to tendēts.
M.V: Par ‘garage’ roku runājot, mūsu izpratnē – tas mazāk balstīts uz piederību vai nepiederību ‘meinstrīmam’, un vairāk atpazīstams ar savu vienkāršību, kas tam visam ir apakšā. Jo ‘garage’ roku izveidoja cilvēki, kas varēja sakasīt naudu instrumentiem, un ar draugiem kaut ko spēlēja garāžās, burtiski. Bieži vien viņiem nebija nekādas specifiskas muzikālas izglītības. Un viņi spēlēja salīdzinoši vienkāršu mūziku. Vienkārši akordi, vienkāršas melodijas. Tas attiecīgi daudziem cilvēkiem iepatikās, tieši savas pieticības dēļ. Mums ir līdzīga tā pieeja. Nu, mēs tur, protams, kaut ko interesantu cenšamies ielikt, un kaut kādas izglītības mums arī ir. Bet par to ‘meinstrīmu’ runājot, tas nav noteikti pašmērķis mums. Primāri ir tas, ka mums pašiem patīk tas, ko spēlējam. Bet, ja kāds radio mūs ik pa laikam paņem, tad mēs esam priecīgi. Tas jau ir sava veida kompliments. Nevar noliegt, ka tā uzmanība no citiem arī patīk. Bet primāri, mēs tiešām vairāk domājam, vai mums pašiem patīk.
J.K: Tad kāds Radio jūs paņem ik pa laikam?
M.V: Jā. Mēs esam diezgan aktīvi dzirdami Radio Naba. Un, cik zinām, esam skanējuši arī pa SWH Rock, un ik pa laikam esam bijuši arī Radio 5. Esam skanējuši arī Latvijas Radio 2,raidījuma “NeFormāts” ietvaros.
J.K: Kādas tu vēl vari nosaukt grupas Latvijā, kas izpilda jums līdzīgu mūzikas stilu? Vai daudz ir tādu?
M.V: Es neteiktu, ka ļoti daudz, bet ir no kā izvēlēties. Es varētu nosaukt Les Attitudes Spectrales, kas uzstājas apmēram tik pat ilgi, cik mēs, man liekas. Ir Krāsa, ko mēs jūtam kā radniecīgu grupu sev. Ir Purple Negative, kas arī tādu trokšņainu roku spēlē. Ir Bēdu Brāļi, kas tādu smagāku, bet arī ‘garage’ roku. Es domāju, ka noteikti ir līdzīgas grupas no kā izvēlēties, ja patīk mūsu mūzika.
J.K: Jūs kādreiz esat bijuši arī nominēti?
M.V: Mēs Zelta Mikrofonam divas reizes esam nominēti.
J.K: Kādā kategorijā?
M.V: Gada rokmūzikas albums. Šogad bija “Roka vai metāla mūzikas albums”. Un pagājušo gadu bija atsevišķi – roks un metāls.
J.K: Ko tu vari pastāstīt par tuvākajiem koncertiem, kas būs? Un varbūt par pēdējo nospēlēto.
M.V: Nesenākais koncerts bija koncerts Lastādijā, kas ir tāda maza, draudzīga komūna Latgales priekšpilsētā. Mēs paši saorganizējām pasākumu, kur mēs spēlējām kopā ar Bēdu Brāļiem un grupu Židrūns. Atnāca diezgan daudz cilvēku, vairāk nekā 200 cilvēku uz šīm trīs grupām. Ļoti patīkams pasākums. Gan tāpēc, ka bija daudz cilvēku, gan tāpēc, ka paši koncerti skanēja labi. Bet mēs paši sev pierādījām, ka mēs varam saorganizēt paši savu pasākumu, gandrīz no nulles. Iepazinām jaunu vietu, jaunu skatuvi. Visām grupām bija iespēja arī patirgot savus suvenīrus un aksesuārus – kreklus, plates un tamlīdzīgi. Mūsuprāt tas bija ļoti izdevies pasākums. Gan no tāda komerciāla, gan no kvalitātes aspekta. Jo trīs grupas – diezgan aktuālas, es gribētu teikt. Un cilvēki bija gatavi maksāt 10 eiro par biļeti. Tas bija forši. Tā bija laba sajūta pēc tam.
J.K: Kas ir ar tuvākajiem, nākošajiem koncertiem?
M.V: Mums būs četri koncerti jūlijā. Pirmais no tiem būs Pāvilostā 1. jūlijā. Noteikti visskaļākais būs 16. jūlijā Positivus festivālā. Vēl mēs būsim Latvijas Kultūras Akadēmijas Valpurģu festivālā. Un būs vēl viens koncerts Rīgā, kas šobrīd vēl nav izziņots. Noteikti būs no kā izvēlēties.
J.K: Vai Nova Koma ir atstājusi Latvijas robežas? Spēlējusi ārzemēs?
M.V: Mēs esam domājuši par to, kur būtu jēga spēlēt, ņemot vērā to, ka mums faktiski visas dziesmas ir latviešu valodā, kopš pirmā albuma. Un attiecīgi mēs domājam par to jēgu. Mēs esam vienojušies, ka mēs mēģināsim kādu koncertu nospēlēt Lietuvā. Esam sākuši runāt ar dažām skatuvēm, bet tas vēl procesā. Šobrīd neesam bijuši ārpus Latvijas. Agrāk sanāca diezgan daudz pa Latviju izbraukt, un tad nu mēs šogad cenšamies atkal tikt ārā no Rīgas, cik nu ir iespēja.
J.K: Jūsu sadarbība ar repa māksliniekiem ir pastāvīgs faktors?
M.V: Mums bija viens kopīgs albums ar reperiem Edavārdiun Idus Abra. Viens no producentiem bija rolands če. Arī labi zināms repa mākslinieks. Tas bija viens atsevišķs projekts. Albums, kam klāt nāca viens prezentācijas koncerts. Mēs jutāmies parādā nedaudz, jo bija jau ļoti sen, vēl pirms Nova Koma izveides, sarakstītas divas dziesmas – “1.1.2.” ar Edavārdiem, un “Skatīt nāvi” ar Idus Abra. Gribējām tās dziesmas piefiksēt. Pie reizes, mēs sarakstījām vēl vairākas. Tas viss izvērtās par tādu trīs gadu projektu, kur mēs paralēli rakstījām dziesmas paši sev un dziesmas kopā ar reperiem. Mēs nedomājam, ka kaut kas tāds tiks atkārtots no mūsu puses tuvākajos gados. Vairāk gribam tagad atkal koncentrēties uz mūziku, kuru mēs paši varam sarakstīt savā lokā. Četru cilvēku sastāvā.
J.K: Jūs esat četri šobrīd?
M.V: Šobrīd mēs esam četri. Jā.
J.K: Varbūt nosauc ātri visus dalībniekus.
M.V: Pie mikrofona un ģitāras esmu es – Mārtiņš Vilnītis. Pie otras ģitāras un mikrofona – Jānis Kalvāns. Pie basģitāras un mikrofona – Alise Galavacka. Un pie bungām – Roberts Kočots.
J.K: Kas jums grupā ir galvenais dziesmu rakstītājs?
M.V: Šobrīd mēs esam nonākuši pie sistēmas, kurā es atnesu dziesmu – kaut kādu galveno ideju, melodiju un tekstu. Un tad mēs kopā strādājam. Strādājam, skatāmies, kas strādā, kas nestrādā. Jo es varu sarakstīt kaut kādu dziesmu mājās, viens pats, un aptuveni izfantazēt, ko tur piemēram, bungas spēlēs. Bet, tā kā es nemāku spēlēt bungas, tad es, protams, nekādu bungu partiju nevaru sarakstīt. Un arī tad, ja es sarakstu kaut kādu ģitāras melodiju, tad es pieņemu, ka Jānis man arī palīdzēs. Izdomās kādu variāciju, kas strādā labāk priekš viņa, lai viņš pats var spēlēt. Tā ka nu – pamatu es, bet to dziesmu pabeidzam visi kopā.
Leave a Reply
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.