INTERVIJA: Mārtiņš Gailītis (Marka) no “Double Faced Eels” par albumiem “Double Faced Eels Live?”, “Neformāts” un ne tikai…

FOTO: Kristiāna Klekmane

Intervija ar Mārtiņu Gailīti (Marku) no “, Double Faced Eels” par viņu albumiem “Double Faced Eels Live?” un “Neformāts” un ne tikai par to.

Jānis Kronbergs. Šajos grūtajos laikos, kas notiek ar “Double Faced Eels”, Marka? Pašlaik.

Mārtiņš Gailītis (Marka). Nu šobrīd un pašlaik, nu mēs principā mēs visu šo posmu “šobrīd un pašlaik” varētu nosaukt par pēdējajiem diviem vai pusotru gadu, ir tāda tā kā pauze uzlikta. Un sākumā, mēs un grupa, konceptuāli domājām, ka ir brīdis, labs laiks –  mākslas un mūzikas radīšanai, bet nu zini, kā tas ir… Ar tukšu vēderu tu mākslu arī neradīsi pozitīvu. Un mūsu, “Double Faced Eels” grupas, nu pamatā tomēr ir šis pozitīvisms, un kā rezultātā, protams, ka mēs tajā, sauksim dīkstāves laikā,  radījām, pirmo impulsu vadīti, dzīvo tādu albūmiņu, kuru var noklausīties “Spotify”, bet nosacīti tas bija dzīvais, mūsu – grupasprāt, labāko dziesmu,  tāds kā atspoguļojums. Mēs paši – grupa, nobalsojām – Hie, veči! Kādas dziesmas mēs varētu nospēlēt dzīvajā, lai publikai būtu jautrāk un varbūt to vēl nopoustot uz “Spotify’; tur ierakstījām, loģiski “Zilo Vali”, mēs tur ierakstījām dzīvajā ” Atspulgu” un tas bija tāds pirmais, ko domājām – Hei, nu nesēdēsim mājas, kaut ko ierakstīsim, tā ka to droši varat doties – noklausīties, paslavēt, vai prakritizēt – tas tāds dzīvais ierakstiņš. Ejot tālāk, loģiski ir ar to radīšanas pusi tagad ir maza, maza pauzīte, jo, redzi, viss ir atkarīgs kaut kādā veidā no tiem pasākumiem, kas atvērsies, vai kas aizvērsies, jo it kā nav jēgas rakstīt grāmatu, ja tu nevari viņu izdot. Tev nav iespējas viņu izdot. Nu kaut kā tā.

Līdz ar to šobrīd mēs esam tādā radošā pauzē, lai saprastu, kas notiks tālāk. Tā ka mēs īstenībā ceram, ka esam dažādas versijas mēģinājuši. Grupas dziesmu turpinājums notiks. Es te cenšos pieteikties dažādiem projektiem, ko tā kā subsidē Eiropa un atbalsta valsts. Līdz ar to, ja man apstiprinās kaut kādu no projektiem, tad arī būs “Double Faced Eels” mini albums vai albums, ja viņu neapstiprinās, tad nebūs, jo tā ir tā skarbā realitāte.

J. Tas dzīvais albums “Spotify”, kā viņš saucās, ja cilvēki meklē?

M. Viņš saucās “live” “Double Faced Eels, Live?” Kopsummā protams mums jau ir vairāki albumi bijuši, tā ka līdz ar to jāsāk atcerēties…

J. Ko tu domā ar šiem vārdiem “dzīvajā”, live. Tas ir tāds unplugged līdzīgs”Nirvānai” variants?

M. Nu faktiski jau tas “live” albums iznāca, kad tā visa jezga te sākās. 2020. gadā. Tā arī viņš saucās “live” un galā ir jautājuma zīme. Un tajā kompilācijā mums ir , kā es saku – mēs, grupa sanācām kopā un mēs smuki nobalsojām, kuras dziesmas mums pašiem patīk. Un līdz ar to šajā “live?” albuma kompilācijā mums ir ‘Viņa nedejo”, “Dagmāra”, “Fire” (“Fire” ir dziesma, ar kuru mēs startējām Eirovīzijā) “Viņa nedejo” ir radīta “Riga live” mūzikas nometnē, tā tika radīta, līdz ar to, tā netika radīta mūsu studijā, mēģinājumu telpā, bet tādā interesantā formātā. Agnese Cimuška tur to visu kūrē un vada. “Dagmāra” ir no mūsu “Double Faced Eels” 2007. gada albuma. Mēs esam viņu pārspēlējuši dzīvajā. Tad ir “Fire”  – tas ir mūsu Eirovīzijas gabals, vienīgā dziesma un vienīgais gads, kad mēs šajā dziesmu konkursā esam piedalījušies. Tad dziesma “Atspulgs”, kas bija ta kā uzskatāma par mūsu atgriešanās dziesmu. Labi norotēja, ja nemaldos 2017. vai 2018. gadā. Un tad ir loģiski “Zilais valis”. Tad ir tāds skaņdarbs “Push you down” angļu valodā un tad ir dziesma “Ideāli”, kas speciāli bija radīta pret bērnu mobingu; mēs iesaistījāmies sociālā kampaņā, sociālā projektā, mēs iesaistījāmies, lai neapbižo bērnus. Nu un tā kā pats albums mums ir ierakstīts un radīts, tā ka tikties tad nevarēja kopā, tā kā mēs parasti ejam studijā, nospiežam Record pogu un visu dzīvajā iespēlējam. Nu tas bija tādos komplicētos apstākļos radās. Mēs to darījām tā, ka uz mēģinājumu telpām aizgāja bundzinieks, iecirta savu partiju dzīvajā bet, viņš to darīja kopā ar basistu, tā, attālināti, bet tomēr vienlaicīgi kopā ar basistu. Dainis Petrauskis bija pie bungām un Viktors Maslovs spēlēja basu – viņi divi iecirta pamatu, un tad es studijā ierakstīju savas partijas ģitārai; tad to visu materiālu pa vadiem aizsūtījām Reinim un Reinis to mājās iedziedāja, līdz ar to tas albums ir, nu es saku, viņš nav rediģēts, kā mēs katrs savu partiju iespēlējām, tā nākamās likām virsū – varēsiet noklausīties. Un starp citu, ejot tālāk, runājot par radošo, es gandrīz šitādu lielu lietu izlaidu, jo pēc tā “live?” albuma, pašā sacerēšanas 2020. gada impulsā, kad bija viss nolikts uz pauzes – sēdi mājās un laiks bija pieejams brīvs un tu vēl varēji uz tāda enerģijas lādiņa radīt kaut ko, jo tā visa jezga bija sākusies un rokas trinās, kaut ko darīt gribējās, un mēs taču izdevām 2020. gada vasarā vēl vienu albumu ar nosaukumu “Neformāts”. Arī tas ir noklausāms “Spotify” un mums bišķi paveicās, jo kopsummā albumā bija astoņi gabali, un mums paveicās ar izdošanu, jo 2020. gada vasarā jau drīkstēja rīkot pasākumus, un mēs te, šī konkrētā albuma prezentāciju uztaisījām Vecrīgā pie Doma baznīcas, laikam netālu tas bija, uz āra skatuves. “B-Bārs” nāca mums talkā, palīdzēja, pie viņiem mēs tur visu smuki – āra skatuvi uztaisījām, un es atceros vēl, ka mācītājs skrēja laukā sound check laikā un teica, lai mēs nespēlējam tik skaļi, jo viņam bailes ir par vitrīnām, bet tas stāsts viss beidzās pozitīvi; tiklīdz mācītāja kungs dzirdēja mūziku, kuru mēs reprezentējam vakarā viesiem, tā viņa dvēsele, saprāts un sirds atmaiga, mēs nonācām pie kopējas valodas, kā rezultātā viņš deva savu svētību mūsu koncertam. Un tā mēs, ja nemaldos, tas bija 19. augustā, 2020. gadā, mēs reprezentējām albumu ar nosaukumu “Neformāts”. Albuma nosaukums arī izriet faktiski no tā, ka viss tas gads gan muziķiem gan mākslai bija viens liels neformāts. Tur neko nevarēja saprast, tāpēc arī tāds mums ir albuma nosaukums. Albumā ir 8 gabali. Dziesmas “Viņa nedejo”, “Cenu zīmes”, “Kur esi tu?”, dziesma “Svešā valodā”, dziesma “Neformāts” un starp citu dziesmā ” Neformāts” mums ir sadarbība. Tātad “Neformāts” albumā ir arī dziesma  ar nosaukumu ” Neformāts”, un tajā dziesmā, mēs ne tikai paši izpaužamies, bet mums ir sadarbība ar nu jau zināmu mākslinieci Kato. Tā ka to var noklausīties un sirdij paliks labāk.

J. Vēl viens pēdējais jautājums. Es pats esmu dzirdējis”Double Faced Eels”. No kurienes “Double Faced Eels” spēj iegūt savu grūvu, jo jūs spēlējat diezgan ātri. Kā “Status Quo”. Un tomēr savādāk. No kurienes tas nācis? Vai tas ir dvēseles lidojums?

M. Grupas “Double Faced Eels” ātrums muzikālā un dzīvā performancē noteikti jau ir novērojams no paša pirmā albuma. Tas, kas tika izdots 2006. gadā. Tituldziesma bija “Zilais valis”. Man liekas, ja es kā mākslinieks pievēršu sev uzmanību uzkāpjot uz skatuves, es nevaru tērēt klausītāja laiku ar kaut kādu pesimismu. Ja man ir dotas uz skatuves kādas 45 minūtes, es atdodu visu savu enerģiju, visu savu pozitīvismu, visu savu labvēlību skatītājam, kas ir atnācis uz manu pasākumu, tāpēc, tā teikt, gan tās pašas dziesmas, koncertos, ko mēs izpildam, lielākoties ir mažorā, pankroka režīmā, ātrā, dinamiskā virzībā, jo es cenšos tajā ierobežotajā laika posmā, kad mēs spēlējam, ar auditoriju un klausītāju tiekoties, viņiem atdot no sevis maksimumu. Nav bijis tā ka mēs nebūtu mēģinājuši dzīvajā performancē arī spēlet, piemēram lēnākas dziesmas, jo arī mūsu grupas daiļradē var atrast lenākus gabalus, bet tas gadu gaitā ejot, nav īsti tas, ko klausītājs grib no mums sagaidīt. To es esmu novērojis vairākkārt. Līdz ar to apzināti, neapzināti, mēs ar grupu vienmēr esam pieturējušies pie tāda draiva, pie tādas močīšanas, jo zini, to ir arī baigi grūti izskaidrot. Man personīgi tas ir tā – it kā no kodola tas nāk, no tavas būtības, un man vienmēr ir paticis tāds ekspresīvisms, ka tu sevi ekspresīvi izcel, nevis… Citiem atkal loģiskāks ir piezemētīgums. Mājslinieciskais redzējums piezemētāks. Mums atkal nepieciešams ir draivs. Es ceru, ka mēs to nekad nezaudēsim, jo tas it tas, kas… Tas ir ļoti labs jautājums. Es tagad pats cenšos uz viņu atbildēt ne tikai sev, bet arī tev. Tā, ka jā. Tas ir tas, kas dzen mūs uz priekšu.

Publikācija tapusi ar VKKF atbalstu.

Be the first to comment

Leave a Reply