INTERVIJA: Grupas Ambèdo Act basģitārists Ilmārs Parols

Cik jaunai grupai ir grūti izlauzties? Un vai tas vispār ir iespējams? Vai šeit spēlē veiksme, darba prieks vai kas cits? Vai fanātisms? Vai viss kopā?

Snake (Jānis Kronbergs): Kā Ambèdo Act sākās?

Ilmārs Parols: Sākums… Tagad jāatcerās, kurš gads tas īsti bija. Ja nemaldos – divdesmit pirmais gads, pavasaris, tieši Covidā. Mēs ar Edgaru, kurš ir arī mans labs draugs – sēdējām un domājām, ka vajadzētu sākt kaut kādu mazu projektiņu, kā saka, pamatā jau pašu priekam. Tā kā agrāk bijām jau iepriekš spēlējuši, gan bez vokāla, bišķiņ citā sastāvā. Tad protams arī bija nepieciešams mums labs buņģieris. Un protams, pirmā izvēle arī krita mūsu kopīgam draugam Aigaram. Aigars Reņģītis. Nu lūk – tad arī pacilājām kaut kādus vecos gabalus, mēģinājām kaut ko atcerēties, jo, profesionāls mūziķis no mums nav īsti neviens. Izņemot vokāls, kurš pēc tam Jūnijā pievienojās. Jā, un viņš mūs, es pat teiktu, netīšām atrada caur forumiem. Jo Maksims – viņš dzied operas korī un arī sāka domāt, ko un kā attīstīsies, kaut ko arī interesantāku par operas repertuāru padziedāt. Kaut ko jau jēdzīgāku dziedāt. Un, jā, tad tur caur paziņu, kurš arī savai blicītei meklēja vokālu… viņš bija ielicis šo sludinājumu, un viņi sapazinās. Bet tā kā viņi saprata, ka viņiem pa ceļam nebūs, viņš piedāvāja Maksimam ar mums pamēģināt. Tad jūnijā mēs visi četri satikāmies. Un nu, tad tāds arī tas sākums ir.

Kādas ir vietas, kur jūs šobrīd visvairāk spēlējat?

Jā. Līdz šim ļoti bieži esam bijuši tādā brīnišķīgā klubā, kā Depo. Kur mēs īstenībā arī sākām savas gaitas “20 minūšu slavā”. Pāgājušo vasar tikai sākām koncertēt. Tad ar trīcošām rokām darbojāmies. Tagad gan tuvākie mums būs NB Viesnīcā, būs diviem motoklubiem sezonas beigu tuss.Tad arī Fontaine būsim divpadsmitajā Oktobrī. Uzspēlēsim.

Pastāsti, kā jums rodas dziesmas?

Galvenais dziesmu meistars mums ir Edgars Vārtiņš, mūsu ģitārists. Viņš jau mums mūziku spēlē jau kopš bērna kājas, un viņš mums ir galvenais komponists. Tad ar šīm te idejām, un reizē pat ar gatavām dziesmām, nāk uz mēģinājumiem. Tad arī rāda ko ir uztaisījis, un, tad kopīgi jau viņas tiek slīpētas tālāk. Vārdu autors ir Maksims.

Es saprotu, ka angļu valoda jums dominē pār latviešu valodu?

Dziesmas latviski vēl pagaidām nav. Domas un idejas ir arī kaut ko latviskāku uztaisīt. Bet es pat nezinu, kāpēc tā sanācis ir. Vārdu izvēle vai, teiksim, skanība – tā licies. Varbūt tas paplašinātu auditoriju, bet tāds nav mūsu galvenais mērķis. Esam dažus coverus spēlējuši latviešu valodā. Bet mums kaut kā vienkāršāk sanāk angļu valodā izpausties.

Ko Tu pats tieši spēlē?

Es pats spēlēju basu.

Pastāsti nedaudz par jūsu attiecībām ar Latvijas Rokmūzikas Asociāciju.

Ar LRMA mēs sākam sadarbību pavisam nesen – jo iepriekš arī, nebija mums īsti informācijas par LRMA. No šī gada janvāra. Tika rīkota Nemiera Blice. Nemiera Blicē – jā, tur tad izskanēja arī LRMA. Nesen tad arī uzrakstījām LRMA ka tādi esam, jo redzēju, ka tur liela šī aktivitāte, un viss kaut kas interesants notiekas. Un, tā kā sapratu, ka pie mums neviens tā uzreiz nenāks, un, ka ar to pamanīšanu – īpaši Latvijas mērogos, ir kā ir… Un tad pašiem kaut kas jādara. Ko arī tagad atskārstam un mācāmies – ka ir jāuzdrošinās, par sevi jāliek citiem zināt un uzzināt ko citi dara un kā tā Roka kultūra Latvijā attīstās.

Kur jūs esat izskanējuši Latvijā? Kur jūs ir varēts dzirdēt?

SWH mēs ar divām dziesmām Priekšnamā piedalījāmies. Abas reizes arī vinnējām. Bijām arī tad Priekšnama atskaites koncertā. Pagājušo gadu – Oktobrī, pateicoties dziesmai 1492. Mūs arī uzaicināja. Bet pirmo reizi uz Rock Kafejnīcas uzstāties… Tas bija kas neiedomājams. Tagad gan vairāk fokusējamies uz ierakstiem, tēmējam uz albumu nākotnē. Ir izveidojusies laba sadarbība ar NoFussAudio studiju kur arī cepam jaunos gabalus, drīzumā plānojam arī jaunu singlu izlaist. Protams, esam arī dzirdami iekš Spotify.

Cik svarīgi mūziķim ir tādi Priekšnama “Rock Kafejnīcas” koncerti?

Tas mums īstenībā, nozīmēja diezgan daudz. Jo, tas ir tāds, arī kā apliecinājums, ka kaut ko jau mēs tomēr mākam uztaisīt, un, ka tas arī kādai citai ausij tīkams ir. Ne tikai mums pašiem. Salīdzinoši, kā ar paša bērnu. Paša bērns ir vislabākais, bet vai viņš būs tāds arī citiem…? Un tas iedeva arī drosmi iet tālāk, un ņemties un rosīties. Jā. Tādu motivāciju mazliet.

Kāda ir šīs Rock Kafejnīcas publika? Kas tur vispār notiek?

Jā, tas ir koncerts, kuram primāri jau ir savi atbalstītāji. Šie te grupu atbalstītāji tiek uzaicināti un protams, arī paša raidījuma vadītāji. Es teiktu ļoti draudzīga šī kopiena, kas arī tur bija. Ļoti patīkami tur arī tajā visā pasākumā bija atrasties. Nevis tā kā svešais, bet vairāk tā kā jau savējais tajā visā barā un… Bet godīgi sakot maz ko atceramies, nesen bija sākušās uzstāšanās Ambedo Act kā tādam – tādā lielā miglā. Tas stress jau uzkāpt uz skatuves cilvēkiem, kas īpaši nekad agrāk nav bijuši tur. Tad ir tāds, diezgan – ļoti emociju pārpilns.

Turpināsim koncertēt, rakstīt un ņemties. Sekojiet mūsu tīkliem, tur visa info tiks arī publicēta par mūsu nedarbiem.