INTERVIJA: Grupa MENTEM

Autors: Uģis Higo Glāzītis

Esam satikušies ar četriem jauniem mūziķiem no Valmieras, kuri ir apvienojušies grupā ar nosaukumu MENTEM.

Grupā spēlē Mikiņš (15 gadi); Čārlijs (15 gadi); Džeiks (17 gadi) un Kristofers (18 gadi).

Man pirmais kas visvairāk interesē par to, ka Jums visiem vārdi, tādi neikdienišķi. Mikiņš varētu būt vislatviskākais ar savu vārdu.  Sākumā iepazīsimies un katrs pastāstiet kur no kurienes, ko dari grupā, ko dari ikdienā (mācies, kur un kurā klasē?)

Mikiņš: Mani sauc Miks Laumanis man ir 15 gadi un es esmu no Valmieras. Es mācos 8. klasē Valmieras 5. vidusskolā, ikdienā braukājos ar skeitbordu, spēlēju klavieres, bungas un ģitāru. Grupā es spēlēju ģitāru un rakstu gandrīz visus ģitāras “rifus” mūsu dziesmām, Džeiks arī daudzus “rifus” izdomā.

Čārlijs: Piedzimu Anglijā, Londonā, dzīvoju tur līdz 5 gadu vecumam, tad ar ģimeni pārcēlāmies uz Latviju, Valmieru. Mācos Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 9. klasē. Grupā es spēlēju bungas, Ikdienā bieži arī skeitoju.

Džeiks: Man un Čārlijam ir tādi svešādi vārdi, jo piedzimām un dzīvojām Lielbritānijā, vēlāk pārvācāmies uz dzīvi Latvijā. Es dzīvoju un mācos Valmierā – Pārgaujas Valsts Ģimnāzijā 11. klasē. Grupā spēlēju basģitāru. Ikdienā es mācos, muzicēju un pavadu brīvo laiku kopā ar Čārliju un Mikiņu skeitparkā.

Kristofers: Esmu grupas vokālists un dziesmu rakstnieks, mācos Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina tehnikuma 1.kursā.

Kā jūs satikāties un kam ienāca prātā doma vispār sākt kaut ko darboties mūzikas jomā un dibināt grupu. Kā Jūs nonācāt līdz lēmumam dibināt grupu? Vai jūs zinājāt, ka darbs grupā ir ellīgi smags? Pastāstiet, kā jūs izdomājāt grupas nosaukumu un ko tas nozīmē? Kādēļ tieši šis nosaukums Jūs visus uzrunāja?

Mikiņš: Es, Čārliju un Džeiku, satiku Yamaha mūzikas skolā (mēs abi bijām bundzinieki) un tā arī sākām draudzēties. Kristoferu mēs iepazinām vienā no Valmieras Yamaha mūzikas skolas koncertā. Par grupu pirmais ieminējās Čārlijs, un tad nākamajā dienā jau mums bija pirmais mēģinājums. Vispirms grupā bijām tikai es un Čārlijs, bet tad jau ar laiku pievienojās arī Džeiks un Kristofers.

Džeiks: Grupai bija vajadzīgs basģitārists (Mikiņu labi pazinu, un Čārlijs ir mans brālis), bet es, parasts ģitārists, nebiju basģitāru nopietni spēlējis, bet man nekas cits neatlika, kā mēģināt to darīt, jo šī bija iespēja beidzot taisīt savu mūziku. Visgrūtāk, manuprāt, bija tad, kad pēc pirmajiem diviem koncertiem un viena demo ieraksta mēs izdomājām mainīt mūzikas stilu uz kaut ko pilnīgi citu. Vairākus mēnešus mums pilnīgi nekas nesanāca –  varējām nedēļas sēdēt bez rezultāta, bet tas arī ir process, un tagad esmu ļoti laimīgs, jo mēs esam saspēlējušies un viss kustās uz priekšu.

Kristofers: Mans stāsts ir tāds. Es grupai pievienojos vēlāk. Man piedāvāja būt par vokālistu grupā, bet es sākumā uzreiz nepiekritu, jo darbojos jau citā grupā, bet, redzot čaļu fantastisko saspēli un skanējumu, nolēmu pievienoties Mentem. Darbību iepriekšējā grupā bija jāpārtrauc. Tā es nokļuvu Mentem.  

Čārlijs: Es un Mikiņš vienmēr esam bijuši labi draugi, mēs abi spēlējām roka orķestrī. Kādu dienu nākot, mājas no roka orķestra mēģinājuma es viņam uzprasīju, vai viņš gribētu dibināt grupu. Miks uzreiz bez domāšanas teica: “Jā!”.  Mēs jau no orķestra mēģinājumiem sapratām, ka būt grupā nav nemaz tik viegli. Mēs meklējam nosaukumu grupai. Vienu vakaru man ienāca prāta pašķirstīt latīņu valodas vārdnīcu un mani uzreiz piesaistīja vārds “Mentem”, kas tulkojumā nozīme “Prāts”.

Kā Jums grupā tiek dalīti pienākumi? Ir kaut kas tāds, par ko atbild viens un pārējiem jāpielāgojas? Piemēram viens uztur grupas mēģinājumu kalendāru, pieskata, lai tas tiktu ievērots un netiktu izlaisti mēģinājumi. Starp citu cik bieži jums ir mēģinājumi un kā notiek Jums mēģinājumu procesi?

Mikiņš: Grupā visu domājam kopā un dziesmas arī domājam kopā. Mēģinājumi notiek 3-5 reizes nedēļa. Vispirms mēģinājumā izspēlējam dziesmas, kuras jau ir pabeigtas, un tad mēģinām rakstīt tālāk dziesmas, kuras jāpabeidz, bet tas ir kā kuru mēģinājumu, dažreiz sanāk kaut ko jaunu izdomāt, dažreiz nē.

Čārlijs: Katram grupā ir atbildība par saviem instrumentu partijām, bet mēs vienmēr mēģinām kaut, ko ieteikt viens otram. Manuprāt, Džeiks varētu būt visatbildīgākais no visiem, viņš vienmēr precizē laikus un nosaka mēģinājumu norisi.

Džeiks: Mēģinājumi mums notiek vismaz trīs reizes nedēļā, bet, ja sanāk iespēja un laiks nedēļas nogalē, tad mēģinājumi notiek arī nedēļas nogalēs. Šobrīd mans brālis beidz 9. klasi, un Mikiņš pabeidz mūzikas skolu, tādēļ nesanāk mēģināt tik, cik vēlamies. Kopā domājam rifus, klausāmies mūziku un pārrunājam idejas, sanāk arī šahu uzspēlēt. Mēģinājumos mēs nopietni fokusējamies un strādājam pie materiāla. Nav mums tāds konkrēts process, sanākam kopā un spēlējam! Par cik mēs dziesmas rakstam visi kopā, katrs atbild par savu instrumentu. Piemēram, ja Mikiņš izdomā labu “rifu”, mēģinājumā mēs visi kopā viņu saspēlējam un visi liekam idejas kopā, lai radītu dziesmu. Man ļoti patīk šis process, jo katrs dabū iespēju sevi izpaust un izdomāt ko foršu.

Kristofers: Mēs visi vienmēr nonākam pie viena, visiem pieņemama rezultāta, neviens nav atbildīgs par kaut ko konkrētu, bet drīzāk esam visi lēmēji. Mēģinot visi kopā domājam, rakstam, ja kādam nepatīk ģitāras daļa, tad tās mainām, ja kādam ienāk labāka ideja ko pamainīt vokālos, tad mainām, tas ir tāds apmaiņu process ar idejām, savādāk nemācēšu paskaidrot.

Kā Jūs radāt jaunus darbus? Saprotu, ka dziesmu autors ir Kristofers. Viņš atnāk ar vārdiem un tad kopā mēģiniet vārdiem komponēt mūziku, vai vispirms mūzika un tad top dziesmu vārdi?

Mikiņš: Jaunas dziesmas parasti rodas tad kad visa grupa jūt viens otru, piemēram, man ienāk prātā kāds labs “rifs” un ja visiem patīk mēs viņu principā visu atlikušo mēģinājumu džemojam, jo mums tas “rifs” patīk. Kā kuru reizi dažreiz vārdi pirmie, dažreiz “rifs” vai citreiz pat kāds bungu ritms.

Džeiks: Katra dziesma rodas citādāk, dažas rodas no smuka rifa, interesanta bungu ritma, vai arī sarakstītiem vārdiem. Dziesma “Ill-fated” radās no melodijas, kuru no sākuma spēlēju viens pats uz 12 stīgu ģitāras, vienā mēģinājuma sāku uz basa to pašu spēlēt, un Kristoferam ļoti patika. Tas bija sākums dziesmas tapšanai.

Kristofers: Radīt jaunu mūziku var dažādi, ir dziesmas vai dziesmu daļas, kuras veidojās no lirikas vai vokālu melodiju idejām, bet ir arī dziesmas, kas sākas ar mūziku, tad meklē to, ko sajūti melodijā un visu uzliec uz lapas.

Čārlijs: Dziesmu radīšana mums ir tāds kopēja darba process, kas sākas no kāda maza, visiem patīkama impulsa. Mēs vienmēr kopīgi rakstam dziesmas. Mēs nedarām tā, ka kāds uzraksta dziesmu un mēs pārējie to vienkārši atskaņojam.  Dziesmas pirmsākumos tas ir vienmēr tāds džemiņš, tad mēs lēnām domājam vairākas partijas līdz, mums beigās sanāk dziesma, kuru pēc tam pilnveidojam un noslīpējam.

Dzirdēju, ka Jums top pirmais ierakstu albums. Par ko albums? Par ko dziesmas, ko esat iekļāvuši albumā? 

Mikiņš: Jā! Jaunais, mūsu pirmais albums top. Vēl ir jāpiestrādā pie vairākām dziesmām, kad to visu saliksim kopā, tad es jums varu apsolīt dziesmas būs ļoti labas un episkas.

Čārlijs: Šo jautājumu atbildēt atstāšu Kristoferam.

Džeiks: Rakstot dziesmas, mēs eksperimentējam ar dažādiem stiliem, katrai dziesmai ir sava nozīme, noskaņa, un katram cilvēkam būs sava individuāla izpratne.

Kristofers: Katram dziesma nozīmē kaut ko citu, katrs pats varēs izprast savu domu. Ļausim klausītājiem pašiem noteikt, par ko ir albums.

Jūs esat čaļi no Valmieras. Kur Valmierā tāda rokgrupa, kā Jūsēja var uzstāties? Dzirdēju, ka Jūsu vienā no pēdējiem koncertiem bijusi visai daudz publikas sanākusi. Kas ir Jūsu lielākie fani? Skolas biedrenes? Jums vecāki arī esot lielākie un labākie fani? Sencīši palīdz?

Mikiņš: Nu parasti tādas alternatīvās grupas uzstājās klubā “Live Art”. Mans tētis (skaņu inženieris Ģirts Laumanis (Lomix)) ļoti atbalsta to, ko mēs darām, un es domāju, ka mūsu vecāki vienmēr būs mūsu lielākie fani.

Čārlijs: Noteikti, ka mūsu vecāki noteikti ir mūsu lielākie fani, viņi palīdz rīkot un atbalsta visu, kas notiek uz skatuves un aiz tās. Valmierā populārākās koncertzāles ir “Live art” un “Multiklubs”, bet mēs arī esam uzstājušies restorānā “Jaunā Saule”.

Džeiks: Mikiņa tētis mūs ieraksta, dod telpu mēģinājumiem un arī, ja nepieciešams ‘aizdod’ aprīkojumu un ir vienmēr gatavs palīdzēt, ja kaut kas nestrādā vai neskan. Mans tētis vienmēr uzņemas mūs jebkur aizvest – uz koncertiem vai palīdzēt sanest visu aprīkojumu uz mēģinājumu. Mamma palīdz sarunāt koncertus un citas iespējas, mūsu pirmais koncerts notika mūsu ģimenes kafejnīcā “Jaunā Saulē” Valmierā.

Kā vispār skolā skolas biedri vērtē, ka Jūs spēlējat rokgrupā? Viņiem patīk Jūsu pārstāvētais mūzikas žanrs? Kā Jūsu radošais ceļš nonāca pie rokmūzikas? Jūsu gados jauniešiem šobrīd vairāk patīk repa mūzika. Jūs tomēr turaties vairāk pie klasiskām un pārbaudītām vērtībām kā rokmūzika. No kurienes Jums tāds ķēriens uz rokmūziku un turklāt diezgan tas Jūsu roks ir tāds pasmags?

Mikiņš: Mani klasesbiedri domā, ka mēs nekur tālu netiksim ar tādu “troksni”. Es visu savu mūžu esmu dzīvojis rokmūzikā un metālā, jo man tētis un mana mamma arī mēdza spēlēt tādā riktīgā hardcore žanra grupā.

Čārlijs: Mani draugi un skolasbiedri ļoti atbalsta mūsu grupu. Mani labākie draugi vienmēr nāk uz koncertiem, kā arī klausās mūsu mūziku, bet es neteiktu, ka visiem tik ļoti patīk mūsu mūzikas žanrs, bet es ceru, ka kādu dienu viņi izaugs un sāks to klausīties.  Mans tēvs visu savu dzīvi ir pankroku klausījies, viņš to bieži braucot mašīnā, klausījās. Es pats sāku klausīties roku un metālu apmēram 4. vai 5. gadu atpakaļ, kad es biju sev atradis grupu “System of a down”.

Džeiks: Es pašlaik visu to brīvo laiku veltu grupai, nav savu muzikālo projektu vai kā tāda. Ar grupu, mans šī brīža galvenais mērķis ir ierakstīt pirmo albumu un to dabūt savās rokās uz plates, lai visas atmiņas un sajūtas, kuras tagad ņemu no grupas un tās man, paliek uz mūžu.

Kristofers: visa interese rokmūzikā sākās ar vecākiem, vecāki paši ļoti jauni, kad piedzimu, mājās un tēta tetovēšanas salonā pārsvarā skanēja metāls un roks.

Kādi radošie plāni Jums katram. Ko gribētu sasniegt mūzikā? Ir kādi mērķi, kaut kādas domas?

Mikiņš: Es, protams, kā visi mūziķi gribētu kādu dienu braukt tūrē pa pasauli ar tādu mūziku, kas man patīk. Mans tagadējais mērķis ir ierakstīt mūsu pirmo albumu un koncertēt pa vasaru.

Kristofers: Plānojam prezentēt savu mūziku arī ārvalstīs, nevēlos sevi ierobežot tikai ar Latvijas mūzikas tirgu. Saprotu, ka mūs gaida daudz darba, jāturpina rakstīt, komponēt un rast kaut ko jaunu un nedzirdētu, tas ir Mentem.

Es saprotu, ka šobrīd Jums notiek intensīvs darbs pie jaunā un pirmā albuma, kad viņš plānojas būt gatavs un atrādāms plašākai publikai?

Mikiņš: Mēs albumu plānojam pabeigt līdz vasaras sākumam.

Čārlijs: Mums pašlaik pastāv ideja rīkot albuma prezentācijas koncertu, par citiem koncertiem vēl īsti nevaru kaut, ko pateikt.

Kristofers: Plānojam albumu pabeigt līdz vasarai, ja jutīsim, ka vajag vēl laiku, albumu turpināsim rakstīt arī vasarā. Koncertēt plānojam tikai tad, kad būs gatavs un pabeigts saraksts ar dziesmām. tas arī varētu būt viss.

Un tad, cerams, Jūs redzēt koncertos un festivālos? Ir kādi plāni jau, vai vēl viss notiek tik strauji, ka baigi tālu uz priekšu nevar plānot?

Mikiņš: Plāni, kur mums spēlēt, ir daudz, un vasarā viņus, cerams, varēsim īstenot.

Čārlijs: Pagaidām plāns ir – turpināt bliezt.

Džeiks: Viss pagaidām kustās ātrāk nekā pats dažreiz varu saprast, nav vēl nekādi datumi koncertiem konkrēti izplānoti, bet, kad būs, par to noteikti uzzināsiet!

Domāju, ka par Jums dzirdēsim vēl daudz! 

Be the first to comment

Leave a Reply